Kaut arī avīzes satura lielākās daļas gatavošanai «Zemgales Ziņu» darbinieku komanda vakar pieķērās tikai pēc pulksten 18, šodien laikraksts iznāk tikpat biezs, kā ierasts. Taču tā gatavošana, strādājot līdz vēlai vakara stundai, bija pavisam neierasta. Šīs rindas rakstu, ģērbies kādas kolēģes vīra apģērbā pēc tam, kad Raiņa ielas vidū uzslietā teltī, operatīvo dienestu ielenkts, tiku dezinficēts mobilā dušas iekārtā. Tas bija nepieciešams, jo kāds vieglprātīgs jokdaris vai, gluži pretēji, ļoti nopietns cilvēks ar pasta starpniecību man uz redakciju atgādāja aploksni. Pēc ārējā skata tā ne ar ko neatšķīrās no daudzām citām, vien pataustot, šķita, ka tur ievietots kaut kas granulveida, piemēram, sēklas. Vienreiz pirms vairākiem gadiem ko tādu kāda dārzkopības biedrība atsūtīja. Nosmējāmies, ka gan jau Sibīrijas mēris, bet vērām vaļā. Ieraudzījis, ka iekšā tiešām balts pulverītis, palūdzu padomu policijai. Ieradās likumsargu operatīvā grupa, un tālākā notikumu gaita jau noritēja tā, kā var gadīties arī mūsu valstī, nevis amerikāņu seriālos par glābšanas dienestiem. Pēc brīža redakcijas ēka bija visu operatīvo dienestu ielenkta, satiksme slēgta, redakcijas darbinieki aicināti doties laukā un uz ielas vadīt savu laiku iežogotā laukumā. Vesela rinda dienestu cits pēc cita atzina, ka viņiem nav vienota rīcības plāna tādām situācijām. Taču pēc nepilnu septiņu stundu neziņas tomēr saņēmām informāciju, ka baltais pulverveida «sveiciens» nevar radīt draudus veselībai. Dienestu rīcību šķetināsim rītdienas laikrakstā. Bet vēstules sūtītājam, kas savā perversajā prātiņā spēj sacerēt tādu tekstu, kāds bija aploksnē ievietotajā zīmītē, varu vien pateikt, ka šis misēklis ir tikai stiprinājis pārliecību, ka mūsu kā žurnālistu darbs rit pareizajā virzienā. Atklāti aizstāvot cilvēku tiesības un demokrātijas principus un vēršoties pret netaisnību un neiecietību, tostarp homofobiju.
