Pašvaldības stipendijas saņem pirmie jaunieši.
Valsts svētku priekšvakarā priecīgu brīdi piedzīvoja trīs talantīgi un mērķtiecīgi Jelgavas novada jaunieši, pirmo reizi saņemot pašvaldības sarūpēto stipendiju – 100 latu katru mēnesi studiju gada garumā. Konkursā, kurā, kā ziņo Latvijas Universitātes fonds, šogad piedalījās 18 pretendentu, tā arī turpmāk tiks piešķirta trim Jelgavas novadā deklarētiem 12. klašu absolventiem, kuri reģistrējušies studijām kādā no augstskolām, mācībās skolā saņēmuši vismaz 7,5 balles, bijuši sabiedriski aktīvi, atvērti un visnotaļ pozitīvi noskaņoti, sola pašvaldība.Uz augšu palīdz tikt vijoļspēle un futbols«Darīts bija daudz, tāpēc prieks par stipendiju ir ļoti liels. Tā nenāca viegli,» atzīst topošā fizioterapeite Anna Katrīna Markule, brīnoties, kā absolvētās Kalnciema pagasta vidusskolas laikā, kas arī bijis panākumu analīzes pamatā, visu paspējusi.Trīs reizes nedēļā viņa devusies apgūt vijoļspēli Jelgavas Mūzikas vidusskolā, divreiz nedēļā, parasti vakaros, notikuši futbola treniņi (Anna Katrīna bijusi U17 un U19 Latvijas izlases spēlētāja), kur nu vēl aktīva rosīšanās skolēnu pašpārvaldē, dažādi konkursi, sacensības, olimpiādes un, protams, mācības. Tajās gan Anna Katrīna sevi nesauc par izcilnieci, bet stabilu «labinieci». Nedaudz ķērušies eksaktie mācību priekšmeti, piemēram, matemātika. Savukārt valodas un īpaši bioloģija padevusies itin labi, kas arī netieši virzījis studiju izvēli.«Par ārsti gluži negribēju kļūt. Taču patika fizioterapija, ar ko bija saskarsme, jau sportojot. Tāpēc izvēlējos Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultāti. Iestāties bija diezgan grūti. Konkurss aptuveni desmit uz vienu vietu. Budžetā diemžēl neiekļuvu,» vaļsirdīgi stāsta stipendiāte, pauzdama stingru apņēmību savu sapni īstenot. Tajā lieti noderēšot ne tikai stipendija, kas palīdzēs segt dažādus ikdienas tēriņus, bet pirmkārt skolas līdzi dotā ceļamaize un rūdījums. «Kā jau lauku vidusskolā, klases mums bija mazas. Cits par citu zinājām. Skolotāji visus apčubināja. Mudināja iet un darīt. Pašam vien jāgrib. Katrā ziņā savējos novārtā neatstāja. Daudz deva sports un mūzika – patīkamas atmiņas, kā arī lepnums par uzvarām,» atskatās A.K.Markule. Meitene gan atklāj, ka abus savus lielākos hobijus patlaban nolikusi malā. Vijoļspēlei vairs neatliek laika, bet meiteņu futbola komandas augstskolā vienkārši nav. Pagaidām Anna Katrīna sevi velta studijām – galu galā priekšā pirmā sesija. Daudz nezināmā un nepiedzīvotā. «Ir dienas, kad kārtīgi jāsarauj. Taču daži priekšmeti jau drīz beigsies, tāpēc ir vairāk brīva laika. Tas gan jāizbrīvē anatomijai, kas apjoma ziņā ir sarežģītākais priekšmets. Cītīgi jāmācās arī latīņu valoda,» atzīst topošā fizioterapeite, priecādamās par savu kursu. Patlaban gan tajā palikušas tikai 11 meitenes – vienīgais puisis studijas pametis –, bet visas ir draudzīgas un izpalīdzīgas.Nav vienalga, kura mācību iestāde«Esmu diezgan paškritisks. Šķiet – neko tādu jau neesmu izdarījis. Nepatīk ar sevi lielīties. Tāpēc stipendija ir gaidīts un tomēr – pārsteigums,» tā par Jelgavas novada pašvaldības novērtējumu teic Kalnciema vidusskolas absolvents Dāvis Beitlers – liels sava novada vēstures cienītājs un glabātājs, dažādu pasākumu rīkotājs un vadītājs, pašmācības ceļā glezniecību apguvušais, arī mūzikas un dzejas rindu autors.Puisis jau vairākus mēnešus studē vēsturi Latvijas Universitātē, saucot to par savu vietu, kaut pirmā izvēle bijusi Mākslas akadēmija. «Pietrūka laika sagatavoties. Nevarēju atlikt Kalnciema vēstures izpēti. Cilvēki taču aiziet un līdz ar viņiem arī atmiņas. Tomēr savu izvēli studēt vēsturi nenožēloju. Labāk nemaz nevar būt!» atzīst Dāvis. Arī kurss, kurā patlaban divās grupās zinības apgūst 76 studenti, ir atvērts un draudzīgs. Studijas – interesantas. Turklāt jaunietim tika budžeta vieta. Tāpēc atliek turēties ar abām rokām, lai to nosargātu, un studijas veiksmīgi pabeigtu. Kas notiks pēc tam, Dāvis skaidri pateikt vēl nevar. Puisis pieļauj, ka varētu kļūt par pasniedzēju. Iespējams, atgriezties dzimtajā pagastā. Taču to var izsvērt tikai laiks. Savukārt stipendija lieti noderēšot pētniecībai, īpaši arhīva darbam gan universitātes, gan privātai vajadzībai. Pēc dažiem gadiem, piemēram, viņa Kalnciema vidusskola svinēs 175 gadu jubileju, un, ja labi veiksies, klajā varētu laist šai nozīmīgajai vietai veltītu grāmatu.«Nezinu, vai skolas laiku maz var vērtēt slikti. Ceļamaizē jo īpaši esmu saņēmis sakņu un tradīciju apziņu. Piesaiste Kalnciema vidusskolai man ir milzīga, tā taču ir arī manu vecāku un vecvecāku skola. Nav vienalga, kura mācību iestāde,» atzinīgus vārdus, kā arī pateicību par impulsiem, kas mudinājuši apgūt otas, vārda un mūzikas mākslu, velta topošais vēsturnieks. Lai gan studijas prasa laiku, nekas no šīm sevis pilnveidošanas prasmēm nav pamests. Būdams gana stūrgalvīgs un pašpārliecināts, viņš lielākoties darbojas viens – dodas ekspedīcijās pie dažādiem cilvēkiem, velta sevi novadpētniecībai, raksta mūziku. Vien gleznošana atlikta uz siltāku laiku, jo Dāvim visvairāk tīk vasaras ainavas.«Gribu sacīt lielu paldies par atbalstu. Bez sabiedrības līdzdalības tas nemaz nebūtu iespējams!» teic talantīgais un apņēmīgais stipendiāts. Gribu pati būt priekšniece!Arī Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas absolvente sesavniece Inta Nasira ziņas par iegūto stipendiju uzņēmusi kā milzīgu pārsteigumu. «Gaidot rezultātus, biju ļoti satraukta. Zināju, ka vērtēšanas komisija ir nopietna, bet nebiju pārliecināta, ka esmu parādījusi sevi no vislabākās puses,» stāsta meitene, atklājot, ka stipendija lieti noderēs ikdienā. Cenšoties iegūt finansiālu neatkarību no vecākiem, Inta apvieno darbu ar mācībām, un papildu 100 latu mēnesī ļaušot studijām atvēlēt vairāk laika, viņa spriež.Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes studente atzīst, ka strādāt un vienlaikus studēt gan nav tik vienkārši – dažkārt no darba iznācis atgriezties pat pulksten 11 vakarā un mācīties naktī. Taču nu jau izdevies ieiet ritmā un uzņemt stabilu kursu patstāvīgas dzīves virzienā.Šī domāšana, kā arī mērķis reiz pašai nodibināt savu uzņēmumu un kļūt par priekšnieci, nevis padoto, lielā mērā ir Spīdolas ģimnāzijas nopelns, min I.Nasira. «Skolu izvēlējās mani vecāki. Mācījos tajā no 5. klases. Devītajā jau sapratu, ka ģimnāzija man kļuvusi ļoti mīļa, tāpēc paliku. Varu teikt, ka tieši Spīdolas ģimnāzija mani izveidoja par cilvēku, kāda esmu,» atzīst meitene. Īpašus pateicības vārdus viņa velta skolotājai Intai Jorniņai, kas ekonomiku prot mācīt tā, ka augstskolā šis priekšmets padodas viegli. Turklāt I.Nasira mācījusies Spīdolas ģimnāzijas komercklasē. Tas attīstījis spēju veiksmīgi darboties mācību uzņēmumā, rakstīt biznesa plānu. Starp citu, 12. klasē tas izrādījies tik labs, ka iekļuvis biznesa izglītības biedrības «Junior Achievement» organizētā konkursa finālā un valsts mērogā saņēmis atzinību.Tāpēc arī studijas, ko Inta apgūst par valsts budžeta līdzekļiem, Inženierekonomikas un vadības fakultātē ir tikai likumsakarīgas un lielas grūtības nesagādā. I.Nasira priecājas arī par draudzīgo kursu un lēnām gatavojas savam lielajam mērķim. Šajā plānā ietilpst arī sapnis reiz izveidot dzīvnieku kapsētu, visticamāk, dzimtajā pusē. «Man ļoti tuvas mājas, tāpēc noteikti ir doma pēc studijām atgriezties Jelgavā vai Jelgavas novadā,» pauž topošā uzņēmēja.
