Pārbaudot tehnisko līdzekļu gatavību ārkārtas situācijām, šodien pulksten 10 visā Latvijā iedarbosies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) 164 sirēnas. Lielai daļai valsts iedzīvotāju tās gan nebūs dzirdamas, jo lauku ciematus šī trauksmes izziņošanas sistēma neaptver.
Triju minūšu pārbaudes laikā sirēna, griežoties ap savu asi, raida signālus, ko, pēc VUGD speciālistu aplēsēm, vajadzētu dzirdēt pusotra kilometra attālumā. Dienesta pārstāve Inga Vetere skaidro, ka sirēnu dzirdamība mainās atkarībā no dabas apstākļiem, ēku augstuma un apbūves blīvuma, skaņu izolējošiem logiem. Viņa aicina ārkārtas situācijās būt cilvēcīgiem un par dzirdēto sirēnu brīdināt kaimiņus, kā arī ieslēgt radio vai televizoru, lai zinātu, kā rīkoties tālāk, taču šodien par trauksmes signālu nav jāuztraucas. «Ik gadus tehniskās pārbaudes laikā dators uzrāda, ka kādā no sirēnām ir defekts. Tas gan vēl nenozīmē, ka tā nav skanējusi. Piemēram, gadās, ka sirēna nerotē ap savu asi,» stāsta I.Vetere.Viena sirēna gadā – 370 latuVUGD Civilās aizsardzības pārvaldes darbinieks Mārtiņš Baltmanis skaidro, ka 164 sirēnu uzturēšana valstij izmaksā apmēram 60 tūkstošus latu gadā – katra sirēna ap 370 latu. Šo trauksmes izziņošanas sistēmu apkalpo firma, ko izraugās konkursa kārtībā. Jelgavā ir četras iekārtas – slimnīcā «Ģintermuiža», Akadēmijas ielā 19, uz RAF administratīvā korpusa jumta un Loka maģistrālē 19 –, tā darbojas arī Kalnciema ciemata centrā uz VUGD posteņa jumta.Vietās, kur trauksmes sirēnas nav iespējams dzirdēt, noteikts, ka iedzīvotāju brīdināšana par briesmām tiek organizēta, izmantojot VUGD, pašvaldību un Valsts policijas, kā arī Nacionālo bruņoto spēku operatīvos transportlīdzekļus. «Tiek izstrādāta apziņošanas un iesaistīšanas kārtība, kā arī noteikti maršruti, pa kuriem pārvietojoties iedzīvotāji būtu jāapziņo,» stāsta I.Vetere. Taču dzīvē tā nekad nav izmēģināta.Līvbērzes pagasta pārvaldes vadītāja Ruta Medne teic, ka pašvaldības darbiniekiem ir sava apziņošanas kārtība ārkārtas gadījumos, taču trauksmes izziņošana, kas aptvertu pēc iespējami vairāk pagasta iedzīvotāju, nav ne izveidota, ne arī izmēģināta. «Mums agrāk ciema centrā bija sava sirēna,» atceras R.Medne. Pēc pagasta pārvaldnieces domām, šie jautājumi ar iedzīvotājiem būtu jāpārrunā, jo īpaši tādēļ, ka cauri pagastam iet dzelzceļš, pa kuru ved bīstamas kravas.Drošība pašu rokāsJelgavas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Bitāns spriež, ka laukos valsts organizētā civilā aizsardzība darbojas pēc ironiskā krievu satīriķu Ilfa un Petrova teiciena: «Slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās.» Viņaprāt, varētu palīdzēt attīstīta, pašvaldību atbalstīta brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustība, bet pašlaik biedrība nīkuļo, iztiekot vien ar pašu nopelnīto, tīrot skursteņus, ierīkojot signalizāciju un sniedzot citus ugunsdrošības pakalpojumus. Pēc M.Bitāna domām, tagadējā sirēnu uzturēšana valstij izmaksā pārāk dārgi. Par to, ka VUGD apziņošanas sistēma īsti nedarbojas, liecina ārkārtas gadījums 2005. gada aprīlī Valmieras nomalē – Burkānciemā. Toreiz naktī plīsušais maģistrālais gāzesvads radīja tādu šņākoņu, ka pilsētā izcēlās panika. Pārslogotais mobilo sakaru tīkls nedarbojās, bet Latvijas Radio par ārkārtas situāciju ziņoja tikai no rīta, kad bija izlasīts VUGD izsūtītais e-pasts.
