Ozolnieku dīķa malā iedzīvotāji pamanījuši vairākus, iespējams, bebru nogāztus kokus. Lai gan dzīvnieka grauzuma «zīmējums» ir acīmredzams un to apstiprina arī LLU Meža fakultātes speciālisti, Ozolnieku pašvaldības pārstāvji pārliecināti, ka koku gāzēji nav bebri, bet, visticamāk, tas esot cilvēku roku darbs.
«Saimniecības daļas kolēģi ir iepazinuši situāciju pie Ozolnieku ezera un secinājuši, ka apskrubinātais koks nav bebru darbs, bet vairāk izskatās pēc cilvēka nedarba,» Ozolnieku novada pašvaldības sabiedrisko attiecību pārstāve Evita Kairiša komentē «Ziņu» jautājumu par vairākiem dīķmalā nogāztajiem kokiem.Par to gan pārsteigts ir LLU Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis, kurš, apskatot nopostīto koku fotogrāfijas, daudz nedomājot, atzīst: «Tie nepārprotami ir bebru bojājumi, ko apliecina dzīvnieka grauzuma «zīmējumu» pēdas. Ja kāds cilvēks to gribētu izdarīt speciāli, tad viņam būtu jāstrādā ļoti mērķtiecīgi un ilgāku laiku. Šajā gadījumā bebru atstātie zobu raksti pierāda skaidri – tas ir viņu darbs.» Ozolnieku dīķmalā bebru zobiem pretī nav stāvējuši četri koki. Dekāns gan mierina, ka dīķim dzīvnieki neko sliktu izdarīt nevarēs, arī māju ūdenstilpē grauzēji neuztaisīs. Tiesa, rokot alas zem blakus ierīkotā celiņa, tas var iebrukt. «Bebri, visticamāk, dzīvo blakus esošajā grāvī un uz dīķi nāk pēc barības. Tie ir absolūtie veģetārieši un ēd stumbeņa mizu, bet, lai pie tās tiktu, koks jānogāž,» skaidro D.Dubrovskis. Dzīvnieki kokus labprātāk gāž ūdens tuvumā, jo tur jūtas drošībā un trauksmes gadījumā spēj ātri aizmukt – bebri nav labi skrējēji, bet ir veikli peldētāji.
