Jelgavas krievu kultūras biedrība «Veče» 8. decembrī iecerējusi rīkot pasākumu, kas veltīts zudušās Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) 90 gadu jubilejai. Biedrības pārstāvis Valērijs Buhvalovs skaidro, ka tie nebūs svētki, bet kultūrvēsturisks atskats uz tā laika sadzīvi, izmaksām un darba iespējām. Politologs Ivars Ījabs gan norāda, ka šādos pasākumus nevajadzētu ignorēt arī PSRS autoritārā režīma nežēlīgo seju.
«Mūsu mērķis ir atgādināt, ka bija tāds padomju laikmets, kurā funkcionēja arī Latvijas PSR. Par politiku nerunāsim. Gribam pastāstīt, kā tolaik dzīvoja vienkāršie cilvēki – ka visiem bija darbs, bezmaksas dzīvokļi, izglītība un medicīna. Zemi komunālie maksājumi un pionieru nometnes par simbolisku samaksu,» V.Buhvalovs skaidro plānotā pasākuma «Bila strana sovetov…» («Bija padomju valsts…») ideju.«Večes» pārstāvis stāsta, ka šāds atskats tiek organizēts pirmo reizi. Tas risināsies viesnīcas «Jelgava» Zelta zālē krievu valodā un cer pulcēt visu vecumu interesentus, jo «arī jauniešiem jāzina sava vēsture». Pasākuma organizators piebilst, ka PSRS 90. gadadienas atzīmēšanas reizē notiks arī viņa veidotās audiogrāmatas «Cennosti sovetskoj epohi» («Padomju laikmeta vērtības») prezentācija. Grāmata, kurā apkopotas cilvēku atmiņas par tā laika dzīvi, tiks dāvināta katram klātesošajam.«Demokrātiskā valstī nevar aizliegt katram privāti svinēt svētkus, kādus viņš uzskata par vajadzīgiem. Taču, ja «Veče» šīs PSRS jubilejas atzīmēšanu rīko tik atklāti, skaidrs, ka tam ir kāds politisks konteksts. Tas arī liecina, ka šie cilvēki ir ļoti tālu no priekšstata par 20. gadsimta vēsturi, kāds tas ir lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju. PSRS tomēr netiek uztverts kā nez kāds gaišais periods, bet autoritāra politiska iekārta un represīvs režīms,» Jelgavas biedrības ieceri komentē politologs Ivars Ījabs.Viņš norāda – nav noslēpums, ko apliecina arī aptaujas, ka pēdējā laikā daudzi, ne tikai krievi, izjūt pamatīgu nostaļģiju pēc padomju laiku lētās dzīves un darba iespējām. Tomēr, ja cilvēkam ir daudzmaz skaidra galva, uz PSRS vajadzētu paraudzīties ne tikai kā uz valsti, kas palaida kosmosā pirmo kosmonautu un noorganizēja olimpiskās spēles, bet arī kā uz politisku režīmu, kas iznīcināja rekordlielu savu pilsoņu skaitu.Par iecerēto pasākumu informēta arī Drošības policija. Taču, kā skaidro tās pārstāve Kristīne Apse-Krūmiņa, šajā iecerē nav nekā prettiesiska vai krimināli sodāma. Varētu runāt vien par attieksmi, kas gan nav gluži «valstiska». Izteiksmes brīvība ir milzīga vērtībaDita Arāja, žurnāliste Pulcēties jau «Veče» var un raudāt par padomju laikiem arī, jo Latvijā ir vārda brīvība. Protams, līdz zināmai robežai – kamēr PSRS atminētāji nedomā gāzt pašreizējo valsts varu. Viņi var brīvi atcerēties vecos laikus, bet latvieši savulaik nedrīkstēja 18. novembrī un mirušo piemiņas dienā nolikt svecītes pie Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes kapa. Lūk, tieši ar to – ar vārda un pulcēšanās brīvību – demokrātiska valsts atšķiras no totalitāras. Un izteiksmes brīvība iepretim PSRS «bezmaksas» labumiem ir milzīga vērtība.
