Septiņi bērni un tikpat pieaugušo mīt Vecozolos – Ozolnieku novadam piederošajā Garozas vecajā pagastmājā, kas vairāk nekā simt gados pamatīgi cietusi no laika zoba. Pašvaldībā atzīst, ka māja nolietojusies galvenokārt tāpēc, ka tās iedzīvotāji paši nesaudzīgi izturas pret uzticētajiem dzīvokļiem un palīgēkām. Savukārt iedzīvotāji gaida lielāku atbalstu no pašvaldības.
Pēcpusdienā deviņgadīgais Mareks Krivenoks, atgriežoties no skolas, sparīgi ver dzīvokļa durvis. Viņam un māsai Solvitai, kā arī vēl trim Vecozolos dzīvojošajiem bērniem ceļš līdz skolas durvīm ir tikai pārsimt metru, to ģimenēs vērtē kā nozīmīgu priekšrocību. Taču, gaidot ziemu, Vecozolu iemītniekus uztrauc aukstums, kas mājā nāk no daudzviet izpuvušajām sienām, logu ailām un pamatiem, kuros iemūrētie akmeņi kustas.Jārīkojas, nevis jāgaida«Logu stikliem naudas trūkst. Esmu tos aizvilkusi ar plēvi un segām. Krāsns dūmo. Dzīvoklī ir auksti. Pagastā sūdzos, bet palīdzības nav. Taču man vēl ciešami – pirmajā stāvā pa grīdu rāpo mazs bērns,» sūdzas piecu bērnu māte bezdarbniece Aina Čepule, kuras apgādībā tagad ir divi nepilngadīgie. Viņas ienākumi mēnesī ir 130 latu. No šīs summas lielākā daļa ir alimenti no šķirtā vīra, garantētā minimuma pabalsts. Darbu piecdesmit trīs gadus vecajai sievietei atrast esot grūti, agrāk strādājusi par apkopēju. Garozas skolas direktore un Ozolnieku novada Domes deputāte Dina Štelmahere stāsta, ka A.Čepule Vecozolos nokļuva pirms gadiem septiņiem izmisuma brīdī, kad bija šķīrusies no vīra un zaudējusi trīsistabu dzīvokli Garozas centrā. «Toreiz Aina ar bērniem bija palikusi bez iztikas līdzekļiem un lūdza, kaut viņai būtu jumts virs galvas. Tad piemeklējām dzīvokli «Vecozolos», pret to viņai pretenziju nebija. Ainas znots iztīrīja skursteni, es no saviem radiem atvedu mēbeles, dēlam skolā ir brīvpusdienas, pašvaldība dod malku – esam palīdzējuši, kā vien varam,» saka D.Štelmahere. Viņa uzskata, ka A.Čepulei vajadzētu vairāk saņemties pašai, nevis gaidīt, ka kāds palīdzēs.Ieguldīt svešā negribBērns, kurš dzīvo pirmajā stāva, ir A.Čepules divgadīgais mazdēls Juris, kurš aug meitas Ivetas Krivenokas ģimenē. Arī viņa Vecozolos nokļuva krīzes brīdī, kad pirms četriem gadiem šķīrās no pirmā vīra un kopā ar diviem bērniem pārcēlās pie mātes. Sākot jauno dzīves posmu, Iveta kopā ar dzīvesdraugu Juri Dubovu centušies uzlabot dzīves apstākļus. Pagalma malā viņi uzcēluši jaunu sauso tualeti. Taču dzīvoklī ir vēss, to piekurināt grūti. «Mums neļauj dzīvokli privatizēt, negribētos ieguldīt darbu un materiālus īpašumā, kur tev nav garantijas, ka varēsi tur dzīvot ilgi,» saka Juris. Viņš piebilst, ka sienā pat nevarot naglu iedzīt – apmetums krītot nost. Tas esot uzkritis arī Ozolnieku novada Domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vīgantam, kurš, saņēmis iedzīvotāju sūdzības, pirms dažiem mēnešiem ieradās iepazīt dzīves apstākļus Vecozolos. No Ozolnieku novada Krivenoki palīdzībā saņēmuši lietotu lēnās degšanas dzelzs krāsniņu, kas gan neesot efektīva. Tam pretī prasīts, lai Iveta un Juris atļauj kaimiņiem lietot viņu uzcelto tualeti. Pašvaldības pārstāve Evita Kairiša stāsta, ka no pašreizējiem mājas iedzīvotājiem rakstiski pieteikumi privatizēt dzīvokli nav saņemti. Tiesa, pirms desmit gadiem savu Vecozolos labiekārtoto dzīvokli gribēja privatizēt skolotājas Solveigas Helvigas ģimene, kas tagad dzīvo citviet. Toreiz gan Sidrabenes pagasta pašvaldība to nav atļāvusi.
