Mareks Šīrants kļuvis par trešo jelgavnieku, kurš šajā tūkstošgadē maratonu noskrējis ātrāk par trijām stundām. 18. novembrī Valensijas maratonā Spānijā finišēts pēc divām stundām un 59 minūtēm.
«Kad pirmo reizi satiku Mareku Šīrantu, kurš vēlējās nopieni trenēties garajās distancēs, nodomāju, ka diez vai tur kas jēdzīgs var sanākt,» tā 2009. gada sastapšanos ar savu nākamo audzēkni atceras treneris Viktors Folkmanis. «Ar 95 kilogramiem un stipri vidējiem auguma parametriem, turklāt ņemot vērā dažus iepriekš svaru zālē ķermeņa augšdaļas attīstīšanā pavadītos gadus, Mareks daudz vairāk atgādināja potenciālu kultūristu vai svarcēlāju, bet nekādā gadījumā ne gargabalnieku,» atceras V.Folkmanis.M.Šīrants skrēja arī agrāk un ir viens no virtuālā skrējēju kluba «Noskrien» dibinātājiem. Tajā apvienojušies domubiedri, kas savā vecumā (ierobežojumu nav, bet visvairāk pulcējušies skrējēji no 30 līdz 50 gadiem) izlēmuši, ka pietiek lietot alkoholu, nikotīnu vai vēl kādas nelabās vielas un laiks piekopt daudz veselīgāku dzīvesveidu. Te nav noteikumu, kas pieprasītu obligātu piedalīšanos kādā maratonā vai citā skrējienā, vienkārši tā ir laba iespēja nomainīt vientuļā skrējēja statusu, kļūstot par kluba biedru.Mareka kilometrāža jau pirms tikšanās ar V.Folkmani bija sasniegusi ap 200 kilometru mēnesī, turklāt ļoti (un nepamatoti) bieži startēts tieši maratonā. Trenējoties pēc nepareizas metodikas, tas pat sāka kļūt kaitīgi un īpaši rezultātus neuzlaboja. Pēc trenera ieteikuma dalība maratonos tika ierobežota, bet 2010. gadu V.Folkmanis vienalga atceras kā ļoti smagu. Vasarā M.Šīrants pamanījās «saķert» karstuma dūrienu Kuldīgas satelītskrējienā (iespējamais iemesls – cepure, uzlikta galvā, lai izsargātos no saules dūriena). Bet Mareks jau bija paguvis pieteikties Briseles maratonam tā paša gada 10. oktobrī. Izlēma tomēr riskēt, un – ap 40. kilometru atkal tika ātrās palīdzības auto. Otro reizi dažu mēnešu laikā. Trešas sporta klases rezultāts (maratonā tas ir trīs stundas 20 minūtes) tā arī palika nesasniegts.Trešā sporta klase (ar rezultātu trīs stundas un 17 minūtes) tika sasniegta 2011. gada 8. maijā Prāgā. Vēl bija pa pusmaratonam Vācijā un Tallinā, kā arī Frankfurtes maratons.2012. gada pirmais nopietnais starts bija Roterdamas maratons Nīderlandē, kad 1. maijā sasniegts jauns personiskais rekords – 3.06:31 (pēdējo četru gadu labākais Jelgavas skrējēju rezultāts).
