Zivs drīzāk pamanīs spilgtākas krāsas un «izies» uz mānekļa agresīvo spēli.
Ir sakrājušās daudzas atbildes uz copmaņu jautājumiem.- Nopirku termoveļu, bet manai ādai nepatika tās asums. Pavilku apakšā T kreklu, vēl džemperi pa virsu un tad ziemas kostīmu. Viss it kā labi, bet, esot butēs, iznāca daudz skraidelēt un līdz ar to atpakaļ pie mašīnas atnācu no sviedriem pilnīgi slapjš. Vai esmu iegādājies nepareizu termoveļu?Visticamāk, termoveļai nav nekādas vainas, bet kļūda bija zem tās pavilkt T kreklu. Termoveļas pamatfunkcijas ir uzsūkt no cilvēka ķermeņa sviedrus un novadīt uz šīs veļas virsējo kārtu. Tādējādi kvalitatīva termoveļa neatļaus uz ķermeņa būt sviedru mitrumam, kas savukārt izraisīs salšanas efektu.- Taisos pirkt ziemas apģērbu copei. Ko man varētu ieteikt – kostīmu vai kombinezonu?Tas nav vieglākais jautājums, arī ļoti individuāls. Man ir abi šie veidi, jo abus var izmantot dažādās situācijās. Ja ārā ir vējš, bet nav paredzēta liela skriešana, parasti velk kombinezonu. Tam gan ir arī sliktas īpašības, jo pārbraucienos pilnībā jādodas citā apģērbā. Savukārt kostīma apakšējā daļa īsākos pārbraucienos var būt mugurā, bet jaka vienkārši nolikta malā. Kostīmi saglabās mazāk siltuma. Kad vējainā laikā jāsēž uz vietas, tad makšķernieki vienmēr pret vēju sēž ar muguru. Liecoties vējam ir visas iespējas sapūst muguru, bet tas nenotiks, ja būs uzvilkts kombinezons. Kā vienu, tā otru modeli vēlams pirkt par izmēru liekāku. Sevišķi tas attiecas uz kombinezonu. Veikalā ieteiktu noteikti mērīt un, uzvelkot mugurā, mēģināt notupties, jo bieži vien šuvēji pielaiž brāķa darbu tieši šuvēs.- Nopirku kostīmu. Sanāca sasmērēt. Ko darīt?Vienīgais reālākais tīrīšanas veids ir vienkārši silts ūdens un mīksta lupatiņa. Nekādā gadījumā mazgāšana ar pulveri. Šiem ziemas kostīmiem ir telts princips – vairāk mazgāsi, sliktāka kļūs apģērba virskārta un ūdens caurlaidība palielināsies.- Kādu ēsmu vislabāk likt vēdzelēm?Uz šo jautājumu esmu atbildējis vismaz gadus 15 dažādos portālos, žurnālos un daudz kur citur. Vēdzelēm standarta ēsmas ir naktstārps un dažādu zivju filejas, taču te slēpjas arī šādi tādi sīkumiņi. Vēdzeles barojas ar to pieejamo, kas viņu dzīvesvietā ir populārākā. Sliekas vairāk vai mazāk «strādās» visur, pat jūrā. Upēs vislabāk orientēties pēc katras vēdzeles kuņģa caurskates. Piemēram, Gaujā noderēs nēģa fileja, Aiviekstē – mazi, ap diviem centimetriem gari asarēni. Kur tos sameklēt? Vajadzīga neliela zivju uztveramā ķeselīte. Asarīši tumsā piepeld pie paša krasta, burtiski piecu centimetru dziļumā, kur tos viegli paņemt. Labi der naktstārpa un zivju filejas asorti. Daugavā vēdzelēm patīk foreļu gaļa.- Daudzviet upes ir pārplūdušas. Vai ir jēga mēģināt ar pludiņmakšķeri un iebarošanu?Un kāpēc gan ne? Nekādas atšķirības starp pavasara un rudens copi jau īpaši nav. Vienkārši jāsameklē klusāks līcis, jāiebaro ar aukstam ūdenim paredzētu barību, un gan jau viss notiks. Labāk gan šajos apstākļos izmantot fīderi un sameklēt upēs bedres, jo brekši un lielās raudas lēnām pārvācas uz dažādiem padziļinājumiem. Tur šīs zivis arī pārziemo. Ja šādu vietu zini vai atrodi, tad noteikti kaut kas notiks. Kas attiecas uz iebarošanu, tad nevajadzētu aizrauties ar spēcīgiem aromātiem. Ideāli būtu slieka, motilis, vanilīns.- Kādu mānekli labāk izmantot velcēšanai?Varētu atbildēt pavisam vienkārši. Visus. Taču tas ir stipri individuāli, un daudz kas atkarīgs no dažādiem faktoriem. Ezers vai upe, lielāks vai mazāks dziļums un gultnes struktūra – tas ir pamatā. Man labāk patīk strādāt ar vobleriem. Var mainīt braukšanas ātrumu, un līdz ar to mainīsies arī voblera spēle. Pēc lietavām, kad ūdens ir kafijas nokrāsā, labāk izmantot spilgtas krāsas un mānekļus, kam ir agresīva spēle.- Vai termozeķes ir kaut kas labāks par omes no lauku dzijas adītajām?Pastaigai pa pilsētas ielām noteikti ne, bet makšķerēšanai, tūrismam, medībām, slēpošanai un citām aktīvām ziemas nodarbēm – noteikti labākas.- Kā pareizi izvēlēties ziemas zābakus? Esmu no tiem salstošajiem, un man šķiet, ka salt kājas varētu arī tad, ja būtu satītas vatētā segā.Cilvēkiem ir dažādas salšanas pakāpes. Citiem ir auksti arī plus 10 grādos. Es, piemēram, bez cimdiem elementāri makšķerēju arī tad, ja ir -20. Ir dažādi speciāli sildītāji nelielos maisiņos, ko var ielikt cimdos un zābakos. To ekspluatācija ir ļoti vienkārša, bet efekts jūtams. Tie ir visparastākie nelieli maisiņi, kas vienkārši pirms lietošanas spēcīgi jāsakrata. Iekšā rodas ķīmiska reakcija, un tā sastāvs sāk sildīt. Darbības laiks dažāds – no pāris stundām līdz pat 12 stundām. Viss atkarīgs no cenas. Zābaku izvēle ir dažāda. Var pirkt lētos, vieglos poļu zābakus, pret kuriem vēl pirms gadiem septiņiem visiem bija liela skepse, bet kas domāti pārsvarā līdz -15 grādiem. Tikpat labi var pirkt «Norfim» «smago galu», kas paredzēti, kad valda līdz pat -50, bet tie vairāk domāti sēdēšanai uz vietas un īsiem staigāšanas posmiem. Tā kā Latvijā nekādi īpašie sali nav pieredzēti, tad reizēs, kad mums tiek «piespēlēti» lielāki mīnusi, ārā uzturamies tik, cik ir nepieciešams, lai nokļūtu no punkta A līdz punktam B. Tāpēc labāk iesaku meklēt vieglos zābakus. Tie nebūs īpaši derīgi darbam mežos un lienot pa zariem vai mazu upīšu krastiem, kur pilns ar zariem, taču pilnībā noderēs ziemas copei un sevišķi tiem, kam patīk asaru meklēšana vai Peipusa kilometri.Ja ir jautājumi, droši jautājiet www.copeslietas.lv ekspertos. Cik varēšu, atbildēšu. Visiem – ne asakas!
