Pārsteigums garantēts. Gan tiem, kam aktuāla papardes zieda meklēšana, gan latviskās dzīvesziņas novērtētājiem.
Džūkstes centrā par Seksa muzeja atrašanās vietu nevēsta neviena norāde. «Suvenīru kārotāji tās piesavinās ātrāk, nekā iespējams atjaunot,» skaidro gide, nu jau mūžībā aizgājušā muzeja saimnieka Modra Bargā māsa, Edītes kundze. Demogrāfijas vārdāIdejas aizmetnis Latvijā pirmā Seksa muzeja tapšanai M.Bargajam radies, pētot dzimtas koku. Vecvectēvam bija desmit bērnu, bet ar katru nākamo paaudzi pēcnācēju skaits sarūk, spriedis džūkstenieks, varbūt kaut kas nav kārtībā ar latviešu libido (dzimumtieksmi) un tā lieta jāuzlabo. To viņš pēc savas saprašanas mēģinājis darīt pēdējos septiņpadsmit sava mūža gadus.Pēc Cēsu Amata skolas beigšanas jaunais mēbeļu restaurators un galdnieks nosūtīts praksē uz Liepāju, lai Tosmarē izgatavotu mēbeles zemūdenei un kreiserim. Tam pašam kreiserim, ar kuru Hruščovs devies ciemos pie Fidela Kastro. Kreisera kapteinis atzinīgi novērtējis jaunā speciālista paveikto un uzdāvinājis viņam albumu ar Katrīnas II guļamistabas iekārtas attēliem.Atgriezies mājās, Modris sācis izgatavot pikantas mēbeles, interjera priekšmetus, dārza dizaina elementus un suvenīrus, kuru prototipu apzīmējumus radio vai TV pārraidē maskētu signāls pī-pī. Kolekciju papildinājuši dabā atrasti savdabīgi akmens un koka veidojumi. Daži vietējie jūsmojuši, puritāņi sprauslājuši no sašutuma, vienaldzīgo nav bijis. Kad Ķīpsalā organizēts pirmais Erotikas festivāls, džūkstenieks sapakojis pī-pī mantiņas un devies uz galvaspilsētu. Ko tāds lauku onka te dara, smīkņājuši rīdzinieki, bet, ieraugot atvesto, apklusuši. Lai Karmenas vietā uz skatuves kāpj Erots un Sekss! Bet ko ar šiem nešpetnajiem eksponātiem lai iesāk Džūkstē?«Modris privatizēja senu ēku, kur ierīkoja pirti, viesistabu, ko nosauca par parlamenta sēžu zāli, un mājas vienā spārnā arī nelielu krodziņu. Deviņdesmito gadu sākumā nevarēja atkauties no reketieriem, palika tikai muzejs,» stāsta gide, kundze cienījamos gados. Ekskursantu vidū, kas strīpām vien braukuši no Rīgas, tāpat visiem Latvijas novadiem, bijuši arī ārzemnieki. 1994. gadā ieradusies grupa vāciešu no Frankfurtes, un viens no viņiem, vairāku ēdināšanas iestāžu īpašnieks, aicinājis meistaru līdzi uz Vāciju, lai tur līdzīgā stilā apmēbelētu restorānu. «Pēc pieciem mēnešiem brālis atgriezās ar naudas žūksni un divus gadus vecu mersedesu. Kad vācietim jautāju, vai atalgojums nav par dāsnu, šis atteica: «Ko jūs, frau Edīte, «mersis» jau sen atpircies: pusdienot gribētāji manā restorānā pierakstās trīs mēnešus uz priekšu!» Otrā, tīrā daļaGide neslēpj, ka Seksa muzeju apmeklē ļoti dažādi cilvēki: vecpuišu un vecmeitu ballīšu rīkotāji, jaunlaulātie, kāzu jubileju svinētāji, motociklisti, Retro auto salidojuma dalībnieki. «Skolotāju dienā te biezā slānī viesojās tieši šīs profesijas pārstāvji. Teica, ka esot no Bauskas, Valkas, Alūksnes, Piltenes un Rucavas. Vecākā gadagājuma pedagoģes klāja acis ciet, tāpēc priecājos, ka ir arī otrā ekskursijas daļa, ko piedāvāt. Vienmēr atbraucējus aicinu iepazīties ar mūspuses amatnieku un daiļamata meistaru veikumu.»Ārija Bargā, Modra dzīvesbiedre, pensionēta sporta un vizuālās mākslas un mājturības skolotāja, ir apbalvota ar Kārļa Ulmaņa Draudzīgā aicinājuma medaļu. Džūkstes vidusskola 50 gadu ir viņas vienīgā darbavieta.Tiekam laipni aicināti apskatīt 1935. gadā uzbūvēto ģimenes māju. Kara laikā Džūkstē plosījušās asas kaujas, arī šis nams ticis daļēji nopostīts, bet pēc tam pašu spēkiem atjaunots. «Modris mani noskatīja pēc vaiga, abi tādi strādīgi satikāmies,» pasmaida Ārijas kundze un slavē vīra, talantīgā amatnieka, paveikto. Durvis, griesti, mēbeles – viss viņa rokām darināts. Telpās valda spodrība un apbrīnojama lietu kārtība, kas mazliet vedina uz asociācijām ar muzeju, taču vienlaikus te ir arī ļoti omulīgi. Ārijas kundze ne vien lieliski glezno ar eļļas krāsām, pin, viņa pieprot arī dažādus rokdarbus – izšuj, ada, mezglo, tamborē, kā arī apglezno koku un stiklu. Neviena pirkta interjera priekšmeta! Visi keramikas trauki pašas un māsas, keramiķes daiļamata meistares, Hildas Jirgenas darināti. Spilvenu pārvalki, segas, aizkari, dvieļi, paklāji – pašas austi. Retro lietas izmazgātas, izgludinātas un tik apskaužami kārtīgi novietotas plauktos un skapjos, nav kauns jebkurā brīdī tos atvērt. Paaudžu mantojums Augšstāvā glabājas piemiņas lietas no senčiem. Arī ķemme un penālis, ko, būdams izsūtījumā aiz Urāliem, meistarojis Ārijas tēvs, pūralāde mantota no vīra vecākiem. Lūk, Zemgales tautastērps, ko jaunības dienās audusi saimnieces māmuļa. Pašai atlicis vien darināt Lielvārdes jostu un atjaunot pairušo tautastērpa blūzi ar divvirzienu izvilkumiem. Kā panākams, lai laika zobs neskar tik senus audumus? Ārija atklāj, ka vecmāmiņas Annas, mammas Lūcijas, kā arī pašas agrāko gadu izšuvumus reizi gadā iznesot laukā saulītē kārtīgi izvēdināties. «Rokdarbus mācījos kopš bērnības, tāpēc zinu, ka šim pusdienu galdautam ir vismaz 70 gadu, bet šis izšūtais krekls piederēja manam vectēvam. Tas precoties bija mugurā mūsu mazdēlam Romānam Bargajam. Viņš ir aktieris Nacionālajā teātrī, bet mazmeita Māra Egle-Bargā ir vizāžiste.» Darba tikums šajā dzimtā mērķtiecīgi tiek nodots no paaudzes paaudzē. Ārija latviešu sievietes tikumus apguvusi no savām priekštecēm, tagad viņas kārta rokdarbu knifus ierādīt mazmeitai. Viena no istabām jau lepojas ar Māras darbiem. Kopā ar mazdēlu tapis oriģināls žurnālgaldiņš. Romāns to izgatavojis, bet vecmāmiņa eleganti apgleznojusi. Uzziņai Džūkstes novads minēts 15. gs. kā Seekendorf. 1442. gadā Džūkste bija Livonijas ordeņa Dobeles komtura muiža, līdz 1683. gadam muiža bija Pienavas muižas sastāvdaļa. Apdzīvotā vieta izveidojusies netālu no Džūkstes muižas (Siuxt) centra, kur pēc Kurzemes hercoga Ketlera pavēles uzbūvēta baznīca, vēlāk arī krogs un 1860. gadā pagastnams. Par Džūkstes pagasta izveidošanas gadu tiek uzskatīts 1890. gads. 1931. gadā Džūkstei piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu. 1990. gadā Džūkstes ciems pārdēvēts par pagastu, kas 2009. gadā kā teritoriāla vienība iekļauts Tukuma novadā. Džūkste izvietojusies pie Pienavas ietekas Džūkstē 29 km no novada centra Tukuma un 66 km no Rīgas. Džūkstē apskatāms arī Pasaku muzejs, kas veltīts Ansim Lerhim-Puškaitim un Džūkstes pasakām, kā arī pagasta materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai. Ievērojami novadnieki: Teodors Zeiferts (1865 – 1929) – literatūras kritiķis un vēsturnieks, Gustavs Zemgals (1871 – 1939) – politiķis, Latvijas Valsts prezidents.
