Ar Modra Ziemeļa neatlaidību izdevies atrast ilgus gadus slēptu Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas himnas manuskriptu.
Pirmo reizi Latvijas Lauksaimniecības universitātes vēsturē 21. decembra Konventa sēdē tiks izpildīta augstskolas himna. Tās mūziku 1940. gada pavasarī sarakstījis komponists Jēkabs Mediņš, bet vārdus – Vilis Plūdons. 73 gadus himnas manuskriptu atrašanās vieta nebija zināma, līdz to pēc korista un ilggadēja LLU darbinieka Modra Ziemeļa neatlaidīgiem lūgumiem komponista dzīvoklī izdevās atrast viņa mazdēla sievai Lolitai Mediņai. LLU Studentu kluba vadītāja Anita Prūse stāsta – teiksma par to, ka kaut kur jābūt kādreizējās Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas himnai, virmojusi jau sen. Publikācijās meklētais neatrodasKonkrēti soļi himnas meklējumos tika sperti 2009. gada pavasarī, kad augstskola gatavojās 70 gadu jubilejai. Tolaik profesoram Kasparam Vārtukapteinim izdevās atrast publikāciju laikrakstā «Latvijas Kareivis» (1940. gada 18. aprīļa numurā), kur, ziņojot par Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas rektora Paula Kreišmaņa ievēlēšanu, tika piebilsts, ka «komponists Jāzeps Mediņš komponējis akadēmijas himnu «Mēs mīlam tevi, zeme dārgā, svētā» pēc V.Plūdoņa teksta». 1937. gada «Jaunākajās Ziņās» atradās arī minētais V.Plūdona patriotiskais dzejolis, kura viens pants atbilst himnai. «Latvijas Kareivī» gan bija pieļauta drukas kļūda. Proti, himnas autors ir nevis Jāzeps Mediņš, bet viņa brālis Jēkabs, kurš tolaik strādāja Jelgavā, tostarp vadīja akadēmijas kori. Tomēr tālākie meklējumi nesekmējās.Grāmatā «Jēkabs Mediņš» (Jēkaba Mediņa meitas mūzikas pedagoģes Marijas Mediņas sastādīta), kas 1982. gadā iznāca Rīgā, hronoloģiski uzskaitīti visi mūziķa nozīmīgākie darbi, bet par šo himnu nav ne vārda. Nekas no tās neatradās arī pazīstamo mūziķu un vēsturnieku Oļģerta Grāvīša un Paula Kveldes materiālos (P.Kvelde ir Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas rektora Otrā pasaules kara laikā Pāvila Kveldes dēls), kā arī arhīvos Mūzikas akadēmijas un Nacionālajā bibliotēkā. Dāvana tika slēpta2011. gada nogalē, kad uz kārtējo mēģinājumu Studentu klubā sanāca vīru koris «Ozols», dziedātājus par šo problēmu uzrunāja kluba vadītāja A.Prūse un diriģents Guntis Galiņš. Aicinājums sameklēt himnu sarosināja pētnieka garu tenoram M.Ziemelim. Kaut arī jau sasniegti 83 gadi, viņš pieteicās šo darbu veikt. «Ar situāciju, ka neko nevar atrast ne arhīvos, ne muzeja fondos, esmu saskāries deviņdesmito gadu beigās, meklējot Jelgavas Latviešu biedrības karogu,» stāsta pētnieks. Toreiz viņš neatlaidīgi pūlējās trīs gadus, līdz 2000. gada aprīlī biedrības karogs laimīgi atradās jau iepriekš aptaujātajā Latvijas Vēstures muzejā. Tiesa, tas bija glabāts zem okupācijai varas kalpiem maskējoša apraksta. «Himna tika dāvināta divus mēnešus pirms «sarkanās atbrīvotāju armijas» ienākšanas. Domāju, ka padomju okupācijas apstākļos Marija Mediņa himnu nolēma paslēpt,» savus pētnieka apsvērumus klāsta M.Ziemelis. Mājas – drošākā vietaPēc vairākiem maldu ceļiem pētnieks nosprieda, ka, visticamāk, himna varētu būt meklējama Jēkaba Mediņa dzīvoklī Eduarda Smiļģa ielā Rīgā. Tas atrodas mājā, kur padomju laikā tika piešķirti dzīvokļi vairākiem mūziķiem. Komponista mazdēla Aristīda sieva Lolita Mediņa gan to apšaubīja. Viņa domāja, ka ļoti apzinīgā vīramāte Marija Mediņa, kas nomira 1991. gadā, sava tēva daiļrades mantojumu ir pedantiski sakārtojusi un nodevusi glabāšanā. Tika pieļauta arī Jelgavas vēstures pētniekiem bieži dzirdētā varbūtība, ka meklējamais varētu būt sadedzis, pilsētu nopostot Otrajā pasaules karā 1944. gada vasarā. Karš gan bija saudzējis koka māju Mātera ielā 59, kur vācu laikā dzīvoja Jēkaba Mediņa ģimene. Taču komponista pieraksti varēja glabāties arī citviet, piemēram, Jelgavas Skolotāju institūtā (tagadējā LLU Ekonomikas fakultātes ēka), kas izdega. Taču pieredze un intuīcija M.Ziemelim lika vēlreiz un vēlreiz lūgt ikdienas darbos aizņemtajai Jēkaba Mediņa dzīvokļa mantiniecei veikt meklējumus savās mājās. Agrāk Modris kopā ar sievu Ilgu (M.Mediņas skolnieci Dārtas pamatskolā Jelgavā) pie Mediņiem bija viesojies vairākas reizes. Beidzamo reizi – 2000. gadā, kad M.Ziemelis aicināja ģimeni piedalīties Jēkaba Mediņa 115 gadu atceres sarīkojumā Jelgavas muzejā. Grāvītis un Kvelde teica, lai met mieru Toreiz komponista mazdēls Aristīds sameklēja kādā atvilktnē nošu kopiju no šūpuļdziesmas, ko vectēvs dāvinājis savai Valmierā iepazītajai līgavai, vēlāk sievai Margaritai Baskanovai. Tolaik viņi kopā bija Pirmā pasaules kara bēgļu gaitās Sizraņā, Krievijā. «Ja dzīvoklī atradās šādas notis, tad varēja atrasties arī citas,» sprieda pētnieks. Taču Aristīds 2009. gadā bija aizgājis mūžībā. Viņa atraitne Lolita, kā M.Ziemelim sākumā šķita, tik labi Jēkaba Mediņa dokumentus nepārzināja. Tad viņš dzīvokļa saimniecei izteica neparastu piedāvājumu: «Saprotu, ka esat aizņemta darbā, bet varbūt varat atļaut man pašam ielūkoties Jēkaba Mediņa vecajos plauktos. Esmu veterinārārsts, tomēr šo to no notīm saprotu.» Pēc pāris nedēļām atskanēja L.Mediņas telefona zvans un pienāca pasta sūtījums ar atrastās himnas kopiju. Piedevām viņa atdāvināja arī dzīvoklī turēto Jēkaba Mediņa bisti, kas tagad glabājas pie bibliotēkas Jelgavas Mūzikas skolā, ko viņas vīra vectēvs ir dibinājis. M.Ziemelis pateicas mūziķiem O.Grāvītim un P.Kveldem, kas viņa centienus uzlūkoja skeptiski, taču vēlāk ļoti priecājās par atradumu. Himna ceļ kājāsJelgavas Lauksaimniecības akadēmijas himna, kas domāta vīru korim, vasarā divos variantos studijā tika ierakstīta diskā. Pirmajā to izpilda vīru koris «Ozols», otrajā – «Ozols» kopā ar LLU sieviešu kori «Liepa» un jaukto kori «Riti». «Skan spēcīgi – tā, ka neviļus celies kājās un ietrīcas sirds. Meldiņš nav grūts, katram apgūstams,» vērtē A.Prūse. Viņa cer, ka LLU Konventa sēdes dalībnieki 21. decembrī pirmo reizi himnu varēs nodziedāt. Savukārt M.Ziemelis stāsta, ka viņam ir vairākas lietas, ko saistībā ar Jelgavas vēsturi plānots noskaidrot. Viņaprāt, rekonstruējot Lietuvas šoseju, vajag iezīmēt vietu, kur 1895. gadā notika 4. Vispārējie Latviešu dziesmu svētki. Ilgāku laiku bija pieņēmums, ka svētki, kuros piedalījās trīs tūkstoši dziedātāju un ap 20 tūkstoši skatītāju un pirmo reizi tika dziedāta Kārļa Baumaņa «Dievs, svētī Latviju!», notika Grēbnera parkā. Taču 2003. gadā M.Ziemelim, pamatojoties uz publikācijām un ņemot palīgos mērniecības lietpratēju Jāni Langi (tagad akciju sabiedrības «Latvijas valsts ceļi» valdes loceklis), izdevās pierādīt, ka svētki notika izīrētajā Avena muižas laukā, kas atrodas otrpus tolaik vienīgās Rīgas – Liepājas dzelzceļa līnijas sliedēm. Viļa Plūdona vārdiMēs mīlam tevi, zeme dārgā, svētāMēs mīlam tevi, zeme dārgā, svētā,Ko mūsu brāļi brīvoja.Mēs mīlam tevi, klusā lauku sēta,Kur mūsu senči dzīvoja.Mēs būsim čakli, lai tu, zeme, kļūtuKā Dieva dārzs daiļdarināts.Mēs būsim stipri, lai tev neiegūtu,kam tevi iegūt kāro prāts.Seko 1. panta atkārtojums.
