Vairākās tiesu lietās iesaistītais uzņēmums «Vedgas» novembrī izsūtījis vairāk nekā simts brīdinājumu daudzdzīvokļu māju «Tērces», «Atvari», «Avoti», «Līči», «Strauti» un «Bangas» iedzīvotājiem nekavējoties samaksāt parādus par vairākiem desmitiem kūtiņu un garāžu, ko viņi lieto. «Vedgas» rēķinu saņēmēji atsakās to darīt, nostāju pamatojot ar to, ka uzņēmums nav likumīgs ne viņu māju, ne arī palīgēku apsaimniekotājs. Paralēli saistībā ar minēto māju apsaimniekošanu turpinās procesi Administratīvajā rajona tiesā un tiek gaidīta 8. janvārī paredzētā Augstāko tiesa, kur vēlreiz sāks skatīt jautājumu, kam pieder daudzdzīvokļu mājas un reizē arī palīgēkas.
«Uzaicinām Jūs nekavējoši nokārtot parādsaistības par garāžas un kūts izmantošanu! Iekasēšanas tiesības var tikt nodotas «BaltRisk»,» tādu paziņojumus ar parādu piedziņas uzņēmuma «BaltRisk» sarkano zīmogu saņēmusi arī Gaļina Gorelova. Tāpat kā citi minēto māju iedzīvotāji arī Gorelovi jau trešo gadu par komunālajiem pakalpojumiem saņem divus apsaimniekošanas rēķinus – vienu no pašvaldības kapitālsabiedrības «Jelgavas novada KU», kas 2010. gadā pārņēma māju apsaimniekošanu, otru – no «Vedgām», kas šo pārņemšanu neatzīst. Gorelovi maksā tikai pirmo rēķinu. Taču māju iedzīvotāji stāsta, ka esot arī veci cilvēki, kuri bailēs no represijām maksājot abiem rēķinu sūtītājiem. Kūtiņās gaišs, bet kāpnēs tumšs Novembrī jautājums par kūtiņām tika izcelts īpaši. G.Gorelova ir lopkopēja lauksaimniecības uzņēmumā, taču ģimenes vajadzībām arī pašu kūtiņā tiek audzētas cūkas, truši, vistas. Turpat blakus glabājas malka, ar ko apkurina dzīvokli. Staļģeniece stāsta, ka reiz vējš kūtiņai noplēsis jumtu. Tas ticis sataisīts par savu naudu un materiāliem. «Vedgām» Gorelovu ģimene maksājusi deviņus gadus, pirms mājas apsaimniekošanu 2010. gadā pārņēma novada pašvaldība. Iepriekšējais apsaimniekotājs, pēc saimnieces teiktā, ne māju, ne palīgēku labā neko neesot darījis. Toties augusi «Vedgu» noteiktā īres maksa. Par kūtiņas izmantošanu tiek prasīti 3,64 lati mēnesī, bet par garāžu – 6,25 lati. Pavasarī gan garāžām un kūtiņām, gan dzīvojamo māju kāpņu telpām «Vedgas», kas pretendē uz šo objektu apsaimniekošanu un kam ir līgums ar «Latvenergo», atslēdza elektrību. Palīgēkām «Jelgavas novada KU» atjaunoja strāvas pieslēgumu, aizvelkot kabeli no pašvaldībai piederošās kurtuves ēkas. Taču, kā stāsta šā uzņēmuma darbinieks Oskars Beņickis, dzīvojamo māju koplietošanas telpas tādā veidā pie elektrības pieslēgt nevar. Tādēļ to iemītnieki tumsā pa kāpnēm iet ar lukturīšiem. Gaida jaunu pavērsienu«Vedgu» valdes locekle Gunta Špera teic, ka kūtiņas un garāžas atrodas uzņēmuma tiesiskā valdījumā un apsaimniekošanā, turklāt pašvaldība 2010. gadā tās apsaimniekošanā nepārņēma. Pašvaldības jurists Dzintars Lagzdiņš skaidro, ka pašvaldība kūtiņas un garāžas arī nevarēja pārņemt, jo zemes kadastrā minētās būves iegrāmatotas kā bezsaimnieka manta, kas atrodas uz «Atvartērču», «Līčavotu» un «Automājas» zemes. Saistībā ar Augstākās tiesas sēdi jurists vērtē – gaidāms jauns pavērsiens «Vedgu» lietā un «ir jāsauc lietas īstajos vārdos». Viņaprāt, saskatāma mērķtiecīga, prettiesiska darbība, lai apietu likumu, krāptu iedzīvotājus un iegūtu sev labumu. Noraidīja tiesnesiPagājušajā ceturtdienā Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā turpinājās process, kurā «Vedgas» apstrīdēja vairākus staļģenieku parakstus zem kolektīvās vēstules, uz kuras pamata 2010. gada jūnijā Jelgavas novada pašvaldība pieņēma lēmumu par apsaimniekošanu. Tiesas sēdē «Vedgu» pārstāvis Aigars Krūms iesniedza noraidījumu tiesnesim Aldim Vīksnem, jo viņam radušās aizdomas, ka tas ārpus tiesas sēdes apspriedies ar atbildētāja pārstāvi pašvaldības juristu Aldi Jēgeri, kas turklāt ir tiesneša kursabiedrs. Noraidījums netika pieņemts. Tiesas sēdē «Vedgas» arī iesniedza prasību atcelt 2010. gadā pieņemto pašvaldības lēmumu par Staļģenes ēku apsaimniekošanas pārņemšanu. Tiesa ignorē pašvaldības juristu prasībuSēde ievilkās pāri darba laika beigām. Tulka trūkuma dēļ nebija iespējams uzklausīt liecinieci Aksanu Androņenko, kas bija atnākusi uz tiesu ar piecgadīgo dēlu, jo nebija kur viņu atstāt. Savukārt liecinieks Juris Vilmanis, kura vietā uz pašvaldībai adresētās kolektīvās vēstules bija parakstījusies sieva Tatjana Vilmane, uz tiesu bija ieradies no Nīderlandes. Par neierašanos uz iepriekšējo sēdi viņš ticis sodīts ar trīsdesmit latiem. Pašvaldības juristi A.Jēgers un Dz.Lagzdiņš bija iesnieguši prasību atlikt administratīvā procesa skatīšanu gan minētajā vēstules parakstu lietā, gan arī lietā par 2002. gada Jaunsvirlaukas pagasta Padomes lēmuma (ar šo lēmumu zeme zem mājām tika nodota «Vedgām» pastāvīgā lietošanā) atcelšanu. Viņi to pamatoja ar pieņēmumu, ka abi šie procesi pakārtoti gaidāmajam civilprocesam Augstākās tiesā, kas sāksies 8. janvārī un kur sāks izskatīt «Vedgas» sūdzību par 2011. gada Zemgales apgabaltiesas spriedumu, saskaņā ar kuru mājas «Tērces», «Atvari», «Avoti», «Līči», «Strauti» un «Bangas» pieder valstij. Taču novada pašvaldības juristu prasība netika pieņemta.
