«Es par to neko nezinu, tāpēc neko nevaru komentēt,» ceturtdienas vakarā «Ziņām» saka Jelgavas slimnīcas vadītājs Andris Ķipurs (attēlā), kuru tikai pirms divām dienām Jelgavas mērs Andris Rāviņš atkal iecēla valdes locekļa amatā, slavējot iepriekšējos A.Ķipura panākumus un lepojoties, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atcēlis viņam piemērotos drošības līdzekļus. Par KNAB rosinājumu prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret A.Ķipuru neko nezinot arī Domes priekšsēdētājs.
«Ziņas» novembra beigās rakstīja, ka KNAB, atceļot pirms pusotra gada piemērotos drošības līdzekļus, būtībā atļāva A.Ķipuram atkal vadīt slimnīcu, ceļot un veikt citas iepriekš aizliegtas darbības. Jau toreiz KNAB akcentēja, ka drošības līdzekļu atcelšana nenozīmē aizdomu mazināšanos kukuļošanas lietā, bet gan tikai to, ka A.Ķipurs vairs nespēj traucēt KNAB izmeklētājiem procesuālo darbību veikšanu. Tomēr, nesagaidot kriminālprocesa tālāko virzību, šonedēļ A.Rāviņš kā Jelgavas slimnīcas kapitāldaļu turētājs nolēma A.Ķipuru atjaunot valdes locekļa amatā. KNAB nosūtījis Zemgales tiesas apgabala prokuratūrai 2011. gada maijā sāktā kriminālprocesa materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret diviem pašvaldības SIA «Jelgavas pilsētas slimnīca» pārstāvjiem un divām komercuzņēmumu amatpersonām un līdzīpašniekiem par iespējamām prettiesiskajām darbībām saistībā ar medicīnas aprīkojuma iegādi slimnīcas vajadzībām, «Ziņas» informē KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs. Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka A.Ķipurs un slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas nodaļas vadītājs Edmunds Kalniņš prettiesiski no diviem uzņēmējiem pieņēmuši atlīdzību kopumā 1000 latu apmērā saistībā ar slimnīcas iepirkto aprīkojumu. Valdes loceklim tikuši 700 latu, bet nodaļas vadītājs pieprasīja un prettiesiski pieņēma materiālu labumu 300 latu apmērā.Lai gan pilsētas mērs A.Ķipuru vēl šonedēļ slavēja, jo «panākta slimnīcas veiksmīga ekonomiskā darbība», KNAB uzsver – izmeklēšanas gaitā iegūto pierādījumu kopums dod pamatu izmeklētājam uzskatīt, ka arī 2010. gadā saistībā ar kādu ERAF līdzfinansēto iepirkumu A.Ķipurs tīši nav izdarījis visas Publisko iepirkumu likumā noteiktās darbības, lai efektīvi izmantotu pašvaldības uzņēmuma līdzekļus. Valsts amatpersonas bezdarbības dēļ par iepirkuma uzvarētāju tika atzīts komercuzņēmums ar neatbilstošu piedāvājumu, tādējādi radot kaitējumu pašvaldības uzņēmuma interesēm 44 377 latu apmērā.KNAB izmeklētājs rosina saukt pie kriminālatbildības par kukuļņemšanu un bezdarbību, kas izraisījusi smagas sekas, un par tādu pārkāpumu draud pat pieci gadi cietumā. Savukārt slimnīcas nodaļas vadītāju – par prettiesisku labuma pieprasīšanu un pieņemšanu, par ko arī draud cietums līdz pieciem gadiem un mantas konfiskācija. Tāpat KNAB izmeklētājs rosina sākt kriminālvajāšanu pret diviem komercuzņēmumu vadītājiem par valsts amatpersonas piekukuļošanu, ko izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.KNAB arī norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīgajā nodarījumā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
