Rietumungārijā, Panonijas reģiona sirdī, atrodas neliela, viesmīlīga pilsētiņa ar latvietim tik svešādo un grūti izrunājamo nosaukumu – Sombatheja (Szombathely). Pēc iedzīvotāju skaita tā līdzinās Liepājai, bet pēc arhitektūras – nedaudz Kuldīgai. Sombatheja jau kopš seno romiešu laikiem, kad tā tika dibināta, ir svarīgs ceļu krustpunkts. Un vēl: šīs pilsētas universitātē iespējams apgūt gan latviešu valodu, gan citus ar Latvijas kultūru saistītus studiju priekšmetus. Sombathejā esmu nodzīvojusi piecus gadus. Vispievilcīgākā man pilsēta šķiet laikā, kad tuvojas Ziemassvētki. Rostētu kastaņu un karstvīna smarža, laipni, neuzbāzīgi Ziemassvētku tirdziņa pārdevēji, čalojoša, priekpilna publika un tikai ungāru valodā dziedāti svētku meldiņi – tāda noskaņa, gaidot svētkus, valda Sombathejā.Rosība Galvenajā laukumāSombathejā tirgotāju izvērstās aktivitātes, Ziemassvētkus gaidot, nav tik vērienīgas kā, piemēram, kaimiņvalstī Austrijā, kuras lielākajās pilsētās svētku tirdziņi atvērti jau no oktobra vidus. Šeit galvenā prece, kas par Ziemassvētku tuvošanos pārsvarā atgādina gan tikai pašiem ungāriem, turklāt nopērkama vai uz katra ielas stūra, ir siltie kastaņi. Tos pēc īpašas tehnoloģijas turpat uzsilda jeb, precīzāk sakot, rostē un pārdod pēc svara. Ejot garām kastaņu tirgotājam, specifiskā saldenā smarža, kas rodas gatavošanas laikā, jūtama pa gabalu.Savukārt tikai nepilnu nedēļu, pirms adventes vainagā iededzina pirmo svecīti, pilsētas Galvenajā laukumā, kas uzskatāms par Sombathejas centru gan iepirkšanās, gan izklaides ziņā, sāk manīt lielu rosību. Pāris dienu laikā laukuma tika uzstādīta skatuve, kur katru gadu pirms Ziemassvētkiem uzstājas dažādi ungāru dziedātāji un mūzikas grupas. Turpat netālu divās garās rindās uzslieti arī mazi vienādi koka namiņi – svētku tirdziņš, kur līdz pašiem Ziemassvētkiem var iegādāties gan dāvanas, gan saldumus, karstvīnu, kaltētus augļus, gan citas jaukas lietas. Jāpiebilst, ka galvenais laukums ir gandrīz katrā Ungārijas rietumdaļas pilsētā. Tur atrodas vissmalkākie veikali, vislepnākie restorāni, tāpēc ceļotājiem, pārsvarā austriešiem, tā ir īsta paradīze. Sombathejas Galveno laukumu grezno vairākas graciozas statujas, skaistas strūklakas ar maziem baseiniņiem un siltajā laikā arī daudz apstādījumu. Abās laukuma pusēs redzamas vecās apbūves ēkas. Sombatheju var dēvēt par baroka pilsētu – īpaši daudz šā stila ēku atrodas tieši Galvenajā laukumā un ap to. Iestājoties krēslai, laukums tiek tik skaisti izgaismots, ka izskatās pat iespaidīgāk nekā dienasgaismā. Savukārt dodoties pa kādu no mazajām ieliņām no Galvenā laukuma prom, nepaliks nepamanīta Bīskapa pils, kas ir viena no skaistākajām baroka ēkām Ungārijā. Tajā atrodas Sala Terrena jeb visvecākais muzejs Panonijas reģionā. Muzejā eksponēti dažādi akmeņi, kuru lielākā daļa savākta viduslaikos. Daži eksemplāri ir īpaši interesanti, uz tiem redzami uzraksti, kas saglabājušies no tā laika, kad 43. gadā pēc Kristus dzimšanas Sombatheju dibināja Romas imperators Klaudijs.Bīskapa pili pēc arhitekta Melhiora Hefeles plāniem projektēja un uzcēla 18. gadsimtā. Ievērojamā arhitekta slavenākais darbs ir Sombathejas Doms, kas Bīskapa pilij atrodas blakus. Taču, ja pret Domu un Bīskapa pili nostāsieties ar muguru, ielas pretējā pusē ieraudzīsiet samērā vienkāršu vairāku stāvu ēku. Tā ir viena no Rietumungārijas Universitātes kompleksa ēkām, kurā atrodas Filoloģijas fakultāte un tās struktūrvienība – Urālistikas (somugru valodu) katedra. Tās studiju piedāvājumā ir arī latviešu un igauņu valoda.«Par šīm svecēm lielāku nav!»Tā vienmēr mēdz apgalvot Sombathejas iedzīvotāji. Lielāku sveču par tām, kas iestiprinātas adventes vainagā pilsētas Galvenajā laukumā un ko ik gadus iededzina adventes laikā, neesot nekur citur. Vai tā ir tikai pašu ungāru dižošanās savas pilsētas viesiem, jo izcelties taču gribas ikvienam, vai arī patiesība – grūti pateikt. Bet, ja jau pie somiem, kurus ar ungāriem saista stipras saites (abu tautu valodas pieder somugru valodu saimei), uz patstāvīgu dzīvi apmeties Ziemassvētku vecītis, tad kādēļ gan Sombathejas iedzīvotājiem patiesi nevarētu piederēt vislielākās adventes sveces?Tikpat simpātiska kā rosība Sombathejas Ziemassvētku tirdziņā ir arī šīs pilsētas mākslinieku gaume, pirms svētkiem ar rotājumiem izgreznojot ielas. Jāatzīst, ka rotājumi ir krietni pieticīgāki nekā Rīgā un arī Liepājā redzamie, taču iebilst par gaumes trūkumu gan būtu nevietā. Jau vairākus gadus pēc kārtas Sombathejas centrālajās ielās pie laternu stabiem un citur piestiprināti no mākslīgiem egļu zariem veidoti milzu auseklīši un zvaigznes, kas apvīti ar lampiņu virtenēm. Arī visos Galvenā laukuma kokos, kuru zaros vēl palikušas lapas, tiek iekārtas lampiņu virtenes. Tik tumšā mēnesī kā decembrī gaismas nevar būt par daudz.Kaut arī Ungārija mums, latviešiem, tās kontinentālā klimata un augu valsts dēļ šķiet dienvidu zeme (ungāri gan uzskata citādi), vislielāko sajūsmu, īpaši jau bērnu vidū, protams, izpelnās katras pilsētas galvenā egle. Sombathejā tā kopā ar adventes vainagu novietota Galvenajā laukumā, un, jo tuvāk ir svētki, jo biežāk vakaros pie tās manāms arī Ziemassvētku vecītis. Sombathejas galvenā egle nav milzene, kas izveidota no neskaitāmām sīkām eglītēm. Tā ir kupla lapegle, kas dekorēta liela izmēra mantiņām. Un, izņemot valsts galvaspilsētu Budapeštu, katrā lielākā pilsētā pie Ziemassvētku tirdziņa ir novietota tikai viena egle, pie kuras vakaros arī visi pulcējas. Arī tajā slēpjas zināma loģika – ungāri ir patiesi nobažījušies par saviem mežiem, kas no visas valsts teritorijas aizņemot vairs tikai 10 procentu. Uzziņai Sombatheju no Rīgas šķir 1571 km (no mūsu valsts galvaspilsētas līdz Budapeštai ir 1337 km, no Budapeštas līdz Sombathejai vēl 234 km).Noteikti nobaudiet saldos kastaņus! Vislabāk jau kopā ar karstvīnu. Taču īstiem saldummīļiem noteikti ieteiktu nogaršot ungāru desertu – kastaņu krēmu vai kastaņu saldējumu. Tikai atcerieties – maģāru saldie ēdieni ir ļoti, ļoti saldi!Ja rodas iespēja, no Sombathejas paņemiet līdzi atmiņas par ungāru viesmīlību! Ja, atrodoties Ungārijā, jūs vietējie ielūdz ciemos, neatsakieties – mēs, latvieši, varam tikai mācīties, kā uzņemt ciemiņus!
