Tuvojoties Ziemassvētkiem, Kristus dzimšanas svētkiem, gribas iegrimt pārdomās par pasauli, kurā mēs dzīvojam, par pašu cilvēku un ticību, ar kādu mēs pieņemam Jēzus bērnu, dzimušu Betlēmē. Agrāk Rietumu pasaulē cilvēki skatījās uz dzīves realitāti no kristīgā redzes viedokļa. Proti, Dievs ir, tas jāgodina, svētdienās jāiet uz baznīcu. Neticīgajam vajadzēja sevi aizstāvēt un pamatot, kāpēc viņš netic. Šodien ir otrādi. Ticīgam cilvēkam tiek prasīts, kāpēc jātic, kāpēc ticība ir vajadzīga. Kopš tā sauktā «apgaismības laikmeta» reliģija tiek kritizēta. Ir radušās ateistiskās sistēmas, kas uzskata, ka Dievs ir vienkārši cilvēka prāta izdoma, ilūzija, sabiedrības māns, tiek salīdzināts pat ar opiju – narkotikām. Klāt vēl nācis 20. gadu simteņa sekulārisms ar uzsaukumiem «Cilvēks ir brīvs», «Katrs pats savas laimes kalējs». Tas ir «praktiskais» ateisms, kas nenoliedz ticības patiesības vai reliģiskos rituālus, taču uzskata tos par nevajadzīgiem un svešiem. Cilvēki nenoliedz Dieva esamību, bet dzīvo, it kā Dieva nebūtu. Šāds dzīvesveids izrādās vēl vairāk graujošs, jo tas ved uz vienaldzību gan Dieva, gan cilvēku priekšā. Cilvēks, atdalīts no Dieva, kļūst par sevis paša valdnieku. Viņa skats kļūst vienkāršots, ko viegli izmanto totalitārisma ideoloģija. Arī, manuprāt, šodienas ekonomiskā un finansiālā krīze sakņojas cilvēka vērtību krīzē. Trūkst garīgas atskaites. Cilvēks tiek piesaistīts kādiem elkiem vai māņiem, it kā tie varētu darīt viņu laimīgu.Ticīgam cilvēkam Dievs ir pamats savstarpējai cieņai. Dievs ne tikai cilvēku radījis, bet arī gādā par to, aicina viņu dzīvot laimīgi. Dievs mīl cilvēkus.Ziemassvētki saistās ar to, ka Dievs sūtīja dēlu Jēzu cilvēkos atgriezt mīlestības saites ar Dievu un pašu cilvēku starpā. Pasaule, kosmoss nav amorfa masa, bet skaists veidojums ar mehānismu, kas darbojas kā pulkstenis. Astronauti bieži vien ir brīnījušies par zemes un kosmosa skaistumu. Alberts Einšteins, Kvanta teorijas atklājējs, secināja, ka pastāv augstāka inteliģence, kas to visu ir veidojusi un sakārtojusi. Cilvēka meklējumi pēc patiesības, godīguma, brīvības, sirds balss, laimes un mūžības ir tikai daži izpausmes veidi, ka cilvēkam ir garīgs atskaites punkts. Proti, Dievs, ar kura radīto roku cilvēks ir veidots. Ticība ir ceļš uz Dieva pazīšanu un tikšanos ar Dievu. Tā nav cilvēka iedomu celtne vai slēptuve sentimentālismā, bet visas dzīves orientācija uz Dievu, uz tuvākā mīlestību. Kristīgā skatījumā mēs to saucam par Evaņģēlija Labo vēsti, kuru Kristus atnesa cilvēcei, piedzimstot Betlēmes kūtiņā. Kristīgā ticība nav tikai ticējumu un vērtību sistēma, bet dzīvs dialogs ar Radītāju un Pestītāju, kas caur cilvēces vēsturi un praviešiem aicina ikvienu ticēt Dievam, kas nāk pie mums, cilvēkiem, un piedzimst Betlēmē. Mans vēlējums jums katram ir – lai satiekat Kristu un Viņu iemīlat šajos Ziemassvētkos!
