Lietuvā jau plūdi«Kauņa, 18. decembris (1937. gads – red.). Pēc vairāku dienu ilgām sniega vētrām tagad visā Lietuvā sācies straujš atkusnis,» vēsta «Zemgales Balss». «Ņemūnā sācis kustēties ledus un upes līmenis cēlies par 1 m 90 cm. Autobusu satiksme provincē gandrīz pilnīgi pārtraukta.» Masku balle Salgalē«Masku balli rīko Salgales brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība 6. janvārī Emburgas savstarpējās apdrošināšanas biedrības zālē,» ziņo laikraksts. «Trīs labākās maskas godalgos. Spēlēs Salgales aizsargu nodaļas orķestris. Izrīkojuma sākums plkst.19. Atlikums ugunsdzēšamo rīku iegādei.»Laulības dzīves jaukumi«Svētes pagasta Pakalniešu māju Marta Zirne ziņoja policijai, ka viņa š.g. apprecējusies ar Ādolfu Zirni.» Bet, kā informē laikraksts, «tūlīt pēc kāzām esot radušās nesaskaņas».«Vīrs esot viņai bieži sitis pa galvu, muguru, kniebis u. t. t., bet 1. augustā iesitis pa degunu un bez tam esot draudējis ar revolveri viņu nošaut. Kad ziņotājas māte gājusi viņai palīgā, A.Zirnis esot arī viņu piekāvis, tā kā palikuši zilumi. A.Zirnis no Mātera ielas 33, pēc nodarbošanās krēslinieks, savukārt paskaidroja, ka neesot vainīgs. Viņam bijušas gan nesaskaņas ar sievas māti Paulīni Davidovsku un tā pēc dažu vārdu pārmaiņas iesitusi viņam ar dūri pa muti. Uztraukumā, varbūt, ka arī viņš esot viņai iesitis. Marta Zirne atsauca savu sūdzību un lūdza Ādolfu Zirni nesodīt,» raksta «Zemgales Balss».Divēji svētki Miezītē«Miezītniekiem sestdien (1937. gada 18.decembrī – red.) bija divkārša svētku diena: pirmkārt jaunās pamatskolas iesvētības un otrkārt svētku eglīte skolas audzēkņiem,» atstāsta «Zemgales Balss».«Sarīkojums sākās ar garīgu aktu, ko vadīja Jelgavas pilsētas draudzes mācītājs O.Kraulis. Sākoties laicīgajai daļai, miezītniekus un viņu jauno skolu līdz ar paidagogiem un audzēkņiem sveica Jelgavas – Bauskas apriņķu Tautskolu inspektors J.Gregors, starp citu aizrādīdams, ka šī skola nu aizsteigušies priekšā tai lielajai skolai, par kuras būvēšanu jau nopietni domā mūsu Jelgavas pilsētas pašvaldība.Beidzot, bērniem par lielu prieku, izrādījās, ka kaut gan ar lielu nokavēšanos, uz spoži apgaismoto skolu, pāri lielajiem sniega laukiem atnācis vēl viens mīļš viesis – sirmais Ziemas svētku vecītis. Daudz viņam bija balvu, daudz labu pamācību un mīļu vārdu, bet… rokā tam bija arī rīkstes. Izrādījās tomēr, ka Miezītē dzīvo tikai labi bērni, un ka rīkstes nemaz nebija jālaiž darbā.» Izmantota LNB kolekcija periodika.lv
