Švīks, švīks, švīks! – trešklasnieks Jānītis, vērdamies Pēterītim cieši acīs, vicina plaukstu gar drauga degunu un izaicinoši paziņo: «Gaiss pieder visiem!» Draugs tomēr ar šo neapstrīdamo patiesību nav mierā, un skaidrs, ka sadalījuma noskaidrošanai tūlīt pat sāksies plūkšanās. Teritoriju sprīža attālumā no sava deguna ar paša un uzmundrinātāju pārspēku tobrīd izdodas atkarot. Taču abiem strīdniekiem, visticamāk, šajā vecumā nav ne jausmas, ka par savām «elpas un telpas» tiesībām nāksies plūkties vēl ne reizi vien.Kamēr Jānītis vīra kārtā kļuvis par kaislīgu smēķētāju, Pēterītis pēc neaizmirstamā vēmiena cigarešu dūmus necieš ne acu galā. Toties Jānīša atbalstītāju pulks šajos gados izrādās ievērojami audzis – saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā katru dienu smēķē 32,7 procenti iedzīvotāju, tostarp 50,6 procenti vīriešu un 17 procenti sieviešu. It kā jau tiem 67,3 procentiem nesmēķētāju demokrātijā pienāktos lielāks svars, un Pēterīša domubiedriem kaut ko tādējādi izdevies arī panākt – piemēram, aizliegumu smēķēt tuvāk par desmit metriem no ieejas sabiedriskās iestādēs, arī dzīvojamās mājas kāpņu telpā. Toties uz balkona un lodžijas joprojām darbojas Jānīša pasludinātais princips.Ar drosmīgāku izgājienu Pēterīša pusē nostājās Ozolnieku novada Dome, kas pēc iedzīvotāju sūdzībām aizliedza smēķēt uz balkoniem, taču valdība VARAM personā strikti norādīja, ka nikotīna nepiesārņotu gaisu drīkst garantēt tikai valsts likums. Šonedēļ valdības komitejā nonākuši priekšlikumi, kas līdzšinējos balkona «kūpinātājus» paredz iedabūt dzīvokļos vai izdzīt vismaz desmit metru attālumā no mājas. Lēmēju vārds rādīs, cik tālu mēs gribētu būt izpratnē par smēķa kaitīgumu, tautas veselību un indivīda tiesībām uz savu privātīpašumu, bet tikmēr kārtībsargi uz iesīkstējušās tradīcijas un likuma sadursmes pamata jau paredz jaunas plūkšanās.
