Inga Birkava un Lelde Liepa-Liepiņa pārliecinātas, ka ar jaunu sparu atdzimst Ziemassvētku kartīšu sūtīšanas tradīcija; sveicēji grib oriģinālas kartītes.
Ar mammu Ingu un meitu Leldi tiekamies Jelgavas pilī, kur Inga turpina strādāt Sociālo zinātņu fakultātes dekanātā, bet Lelde studējusi un vadījusi Studentu pašpārvaldi. Šoreiz abas stāsta par savu kopīgo hobiju – Ziemassvētkiem un citiem godiem paredzētu kartīšu veidošanu.Zūd Ziemassvētku prieks«Viss sākās ar krīzi – palika mazāk naudas, sākām atcerēties, ko vēl mākam darīt. Mēs visas dekanātā sarosījāmies, sākām pērļot, tamborēt. Es arī iepriekš esmu darbojusies radoši – «Lauktehnikā» biju māksliniece,» par «Leldes darbnīcas» pirmsākumiem stāsta Inga. «Mamma uztaisīja kartītes un teica – nu, tagad izdomā, kur lai tās liek. Gāju uz Valsts ieņēmumu dienestu, reģistrējāmies,» smej meita.Pirmo tirgošanos ar kartītēm un izšūtiem tējas maisiņiem abas piedzīvoja pirmajā LLU darbinieku un studentu Ziemassvētku tirdziņā, kas nu jau tradicionāli tiek rīkots, lai parādītu, ko māk LLU saime. «Jutām, ka mums patīk, un tā lieta aizgāja. Tagad darbu pilnas rokas, brīžiem pat šķiet, ka zūd Ziemassvētku prieks,» atzīst Inga, kura ir galvenais ideju ģenerators, bet Lelde darbos palīdz griežot un līmējot.Ar čūskas ādas imitācijuŠogad Inga izveidojusi ap diviem tūkstošiem kartīšu, tās «aizgāja pa visu pasauli» – aizsūtītas uz ASV, Austrāliju, Krieviju, Luksemburgu, Izraēlu. «Es izsūtu e-pastus visiem paziņām, meitenēm studenšu korporācijā, viņas padod informāciju tālāk. Arī Jelgavā kartītes var nopirkt. Kādreiz tirgoja «Pils putnā», tagad «Kanclera namā» un «DB dabā». Jelgavnieku gaume ir ļoti dažāda,» stāsta Lelde, piebilstot, ka šogad īpaši populāras ir atklātnītes ar čūskas ādas imitācijas elementiem, jo čūska ir nākamā gada simbols. Pieprasītas arī aploksnes, kas noder gan naudas, gan, piemēram, ielūgumu pasniegšanai. Inga veido arī tematiskus ielūgumus – kāzām, citiem pasākumiem. Tāpat kartītes ir dažādas – jūnijā augstskolas beidzējus var iepriecināt ar absolventa cepurītes formas apsveikumu, bet jaunlaulātie ar smaidu uzņems kartīti, kas rotāta ar diviem puzles gabaliņiem.Materiālus nākamajam gadam Inga sāk gādāt jau iepriekšējā beigās. «Ja ieraugu kaut ko skaistu, ņemu. Bet ne vienmēr viss ir uzreiz izlietojams, tāpēc tagad esmu aizņēmusi veselu istabu. Gatavoju arī adventes vainagus, tiem paredzētie materiāli ir garāžā, par ko vīrs gan nav īsti priecīgs,» smaida māksliniece.«Dabūt» kartītē auseklītiInga savu meitu sauc par priekšnieci, jo tieši Lelde vada visu pārdošanas procesu. Ņemt kādu palīgu abas vēl neplāno, jo, pirmkārt, peļņa nav tik liela, lai ar kādu dalītos, otrkārt, grūti atrast pacietīgu cilvēku. «Jāstrādā ļoti precīzi. Ja novelc līniju, bet elementu augšā pielīmē vienā pusē, bet lejā – otrā, jau ir šķībi,» pieredzē dalās Inga, kura kopā ar Leldi vairākas naktis pavadīja, uz 150 kartītēm ar pērlītēm izlīmējot eņģelīšu kontūras.Kartīšu veidotāja atzīst, ka viņai galvā ir simts un viena ideja, bet tās traucē īstenot laika trūkums. Šogad pirmie darbi Ziemassvētkiem tapa jau novembrī, bet pēdējie pasūtījumi – šonedēļ. «Dažreiz ir tā – nopērku kādu elementu un tad nevaru «dabūt» to uz kartītes. Tā bija ar salmu auseklīšiem. Zināju, ka cilvēkiem patīk tautiski elementi, pagājušajā gadā nopirku, bet nekur neizmantoju. Šogad beidzot izdomāju,» stāsta Inga, atklājot, ka idejas smeļas arī internetā, taču viens pret vienu nekad nešpikojot. Nākotnē Inga plāno izveidot kartītes, kas asociētos ar Jelgavu, piemēram, izmantojot Sv.Trīsvienības baznīcas tēlu.Negrib krūzes un svecesVasarā darba ir mazāk, taču jelgavnieces atradušas sev citu nodarbi – izšuj monogrammas, izrotā tējas maisiņus. Izšūts arī kāds dzejolis uz pārvalka.Ziemassvētkos abas apmeklēs dievkalpojumu. «Tētis gan ies uz pirti – tā ir viņa baznīca,» stāsta Lelde, atklājot, ka svētku vakarā tiks apdāvināti tuvinieki. Jelgavnieces ir pārliecinātas, ka jādāvina saimniecībā noderīgas lietas vai jādomā par pārsteigumu. «Visiem zināms nemīlamāko dāvanu tops – krūzes, sveces, dažādi suvenīri. Tāpēc es labprāt saņemu ielūgumus uz kādu kultūras pasākumu vai kaut ko īpaši man veidotu. Var arī ko apēdamu,» pauž Inga, kas novērojusi, ka šogad cilvēki arvien vairāk gatavi iegādāties kartītes, domājot par konkrētu saņēmēju. Izvēlas mazākas kartītesEdmunds Barkāns, «Kanclera nama» īpašnieks Ekskluzīvas kartītes ir dārgas, maksā vismaz latu, tāpēc pircēji vairāk pērk rūpnieciski ražotas un mazākas kartītes. Daudzi izvēlas apsveikumus sūtīt pa e-pastu, tāpēc veikalā tās neiegādājas. Pie mums ir arī komplekti ar materiāliem, no kuriem paši var izgatavot kartītes.
