Cer uz kāpinājumu māju siltināšanā Maijā Jelgavas pilsētas slimnīcā atjaunota piebūve, kurā izveidota ambulatorā nodaļā, dienas stacionārs, bet jaunās ēkas pirmajā stāvā ierīkota Patoloģijas nodaļa ar morgu, kā arī tiesu medicīnas ekspertīzes telpa. Visas telpas aprīkotas ar mūsdienīgām tehnoloģijām. Tādējādi Patoloģijas nodaļa, Histoloģijas laboratorija un morgs, kas līdz šim atradās Sakņudārza ielā, pārcelts uz slimnīcas jauno korpusu. Maijā pabeigta slimnīcas «Ģintermuiža» rekonstrukcija. Sešu gadu laikā tur realizēti gan valsts galvotā aizdevuma, gan ERAF projekti slimnīcas infrastruktūras uzlabošanai. Stacionārā veikti vērienīgi pārbūves darbi vairākās ēkās. Diemžēl vēlāk Veselības ministrija slimnīcai pārmeta neefektīvu līdzekļu izlietojumu, kā dēļ no jaunā gada darbs uzteikts vairākiem desmitiem iestādes darbinieku.Novembrī LLU Veterinārmedicīnas fakultātē atklāta jauna Veterinārā klīnika, kurā izvietots lielo dzīvnieku stacionārs un klīnika, kā arī mazo dzīvnieku klīnika. Jauno kompleksu paredzēts attīstīt kā «references klīniku», kur, pateicoties labākajiem speciālistiem un modernākajai aparatūrai valstī, tiks ārstēti pacienti ar īpaši sarežģītām problēmām. Jūnijā Jelgavā, Langervaldes ielā, atklāta piena pārstrādes rūpnīca. SIA «Latvijas piens» dibinātāji ir piensaimnieku kooperatīvi «Trikāta KS», «Dzēse» un «Piena partneri KS», kas apvieno 600 zemnieku saimniecību visā Latvijā. Decembrī rūpnīcā sākta arī siera ražošana.Aprīlī Jelgavā, Rūpniecības ielā, iemūrēts biokoģenerācijas stacijas pamatakmens un sākta «Fortum» biomasas koģenerācijas stacijas būvniecība. Tā solās būt Latvijā lielākā un modernākā koģenerācijas stacija, kas izmantos atjaunojamos energoresursus. Jūnijā uzņēmuma «Nordic Metal Plast» 42 darbinieki sāka streiku neizmaksāto darba algu dēļ. Konflikts starp darba ņēmējiem un darba devēju sākās pagājušā gada nogalē, kad darbinieki nesaņēma samaksu par paveikto. Uzņēmums darbību sāka pirms vairākiem gadiem ar ražotnes atvēršanu Jelgavā. SIA «Nordic Metalplast» ir svarīgs ceļu un ceļu būvdarbu laukumu apzīmējumu ražotājs un produkciju eksportē uz Itāliju. Aprīlī Ozolniekos, Stadiona ielā, atklāts bērnudārzs «Pūcīte», kur vieta paredzēta 96 bērniem. Iestādes nosaukums izvēlēts pēc iedzīvotāju aptaujas rezultātiem. Oktobrī Jelgavā pabeigta sanācija agrākās šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves «Kosmoss» teritorijā. Iekapsulēšanas darbos izmantoti bijušā Pārlielupes cietuma ēku būvgruži. Līdz ar to Jelgava vairs nav valstī piesārņotāko vietu vidū. Septembrī atklāta rekonstruētā Raiņa iela, kas ir viena no projekta «Ielu infrastruktūras attīstība un Driksas upes krastmalas sakārtošana» daļām. Savukārt novembrī jaunu ēru piedzīvoja J.Čakstes bulvāris, kur atklāts arī gājēju tilts. Gar Driksu izbūvēta divu līmeņu promenāde, skatu laukumi un gājēju tilts, kam Jelgavas iedzīvotāji devuši pilsētas vēsturiskā nosaukuma – Mītavas – vārdu. Cer uz kāpinājumu māju siltināšanā Astoņas daudzdzīvokļu mājas Jelgavā, 11 – Ozolnieku novadā, un pagaidām nevienas Jelgavas novadā – tāda ir bilance pirms vairākiem gadiem ar ERAF atbalstu sāktajam māju renovācijas un siltināšanas procesam. Pēc Zemgales Reģionālās enerģētikas aģentūras eksperta Jāņa Grauduļa teiktā, nākamgad šie skaitļi varētu būt attiecīgi 15, 15 un 5. Māju apsaimniekotāji atzīst, ka problemātisks kļūst jautājums, vai būvfirmām pietiks jaudas, lai šo darba apjomu apgūtu. Līdz šim sasniegtais diezgan uzskatāmi liecina gan par dzīvokļu īpašnieku rosīgumu, gan par māju apsaimniekotāju, kas lielākoties ir pašvaldības dibinātas kapitālsabiedrības, spēju virzīt šo procesu.«Ziņās» esam rakstījuši par to, ka dzīvokļu īpašnieku prieks par renovētajām mājām ir visai dažāds. Tie, kuri dzīvo mājas vidū un kuru kaimiņi savus dzīvokļus tur siltākus, no renovācijas iegūst vairāk. SIA «Ozolnieku KSDU» gudro, ko darīt, lai apkures maksājumi sanāktu taisnīgāki. Šī pieredze interesē arī Jelgavā. Tomēr pašlaik lielākā interese ir par to, lai renovācija notiktu ar dāsno ERAF līdzfinansējumu, kura var pietikt tikai līdz 2013. gada vidum apstiprinātajiem projektiem. Par turpmāko finanšu instrumentu, kas palīdzētu daudzdzīvokļu māju īpašniekiem paildzināt viņu mājokļa mūžu, vēl īstas skaidrības nav. Taču Jelgavā vien ir vairāk nekā sešsimt daudzdzīvokļu māju, no kurām daudzas mirkst zem gadu desmitiem lāpītiem šīfera jumtiem. Kur šogad iekūlās amatpersonasAmatpersonu varoņdarbu ziņā gads iesākās ar Jelgavas novada šefa Ziedoņa Caunes (ZZS) tā sauktās stirnu medību lietas turpinājumu. Janvārī izrādījās, ka viņa sniega moča braukalēšanās lieta nodota žēlsirdīgai prokurorei, kas savulaik bez soda palaidusi vairākkārt par braukšanu dzērumā pieķertu augstskolas filiāles vadītāju. Ar tādu pašu žēlastību beidzās arī paša Caunes lieta, jo pēc pāris gadu pierādījumu vākšanas likumsargi padevās – neesot savākts gana pierādījumu, lai pierādītu novada vadītāja vainu noziegumos pret stirnām. Dods devējam atdodas – tā var raksturot Jelgavas domnieka Andreja Eihvalda kluso iecelšanu uzņēmuma «Jelgavas ūdens» komercdirektora amatā. Viņam gan amatu nācās gaidīt divarpus gadu – kopš pašvaldību vēlēšanām, kad viņš kopā ar partijas biedreni Ludmilu Gineiti «uzmeta» apvienības «Saskaņas centrs» apņemšanos veidot stingru opozīciju Jelgavas Domes koalīcijai. Kā savējo labā amatā var raksturot arī trīs gadus Centrālo zemes komisiju vadījušā Staņislava Šķestera (ZZS) iecelšanu Zemgales Plānošanas reģiona vadītāja krēslā. Valsts kontrole gan viņu vaino vadības līmeņa krāpšanā. Amatpersonu un tai draudzīgo uzņēmēju darbu kvalitāti atklāja februāris, kad tikai nepilnu gadu pēc atklāšanas vairākās vietās parādījās ievērojamas plaisas par vairāk nekā diviem miljoniem rekonstruētajā Dobeles šosejā. Pašvaldības vadība pret uzņēmumu «Igate», kam tikusi virknes pilsētas ielu rekonstruēšanas iespēja, gan izturējās saudzīgi. Tagad vērtīgo ielu jau teju visā garumā klāj ar piķi aizdarītas plaisas. Martā ar argumentu, ka vēlas atjaunot autoparku, Jelgavas novads izsludināja iepirkumu 13 jaunu džipu iegādei, šim mērķim plānojot 356 tūkstošu latu aizņēmumu Valsts kasē. Pēc «Ziņu» publikācijas novada priekšsēdētājs Ziedonis Caune gan paziņoja par atteikšanos no idejas par jauniem džipiem, to vietā izpērkot jau piecus gadus lietotos apvidus auto. Aprīlī «izcēlās» Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS), kas uz pusi lētāk nekā pieejami sludinājumu portālos iegādājās savu dienesta «Volvo». «Ziņas» secināja, ka A.Rāviņš, ikreiz iepirkumos dienesta mašīnai prasot ekskluzīvas lietas, bet pēc tā termiņa auto nopērkot pats, tālredzīgi sarūpējis sev labu auto. Publiska kaunināšana Jelgavas Domes sēdē bija jāpiedzīvo domes deputātam Sergejam Ņevoļskim, kurš vasarā mediju slejās nonāca, jo aizstāvēja kādu vietējo veikalnieku, kas tirgoja alkoholu nepilngadīgajiem. Viņš gan taisnojās, ka aizstāvību uzņēmies kā jurists, nevis tautas kalps. Rudenī viens pēc otra ar satiksmes noteikumu pārkāpumiem izcēlās Jelgavas un Jelgavas novada mēri. Pilsētas galva A.Rāviņš pamanījās savu dienesta «Volvo» iestūrēt invalīdiem paredzētā stāvvietā, kad apmeklēja Veterinārmedicīnas fakultātes klīnikas atvēršanas svinības. Savukārt viņa partijas biedrs Z.Caune savu dienesta mašīnu atļāvās nolikt tieši pie Jelgavas pils durvīm, kaut tur to liedz norāde. Policija gan abos gadījumos, reaģējot uz «Ziņu» lasītāju un fotogrāfa uzņemtajiem attēliem, reaģēja godam – abiem piespriesti vairāku desmitu latu naudas sodi. Pie gada nejēdzībām pieskaitāma arī tā sauktā Ķipura kukuļošanas lieta. Pēc pusotra gada ilgas izmeklēšanas KNAB kādreizējam Jelgavas slimnīcas šefam atcēla piemērotos drošības līdzekļus, sakot, ka viņš vairs nevar traucēt izmeklēšanai. Situāciju pasteidzās izmantot Jelgavas mērs A.Rāviņš, Domes balsojumos lojālo deputātu atjaunojot slimnīcas vadītāja amatā. Dienu vēlāk KNAB vērsās Ģenerālprokuratūrā, aicinot pret A.Ķipuru celt apsūdzību par 700 latu kukuļa pieņemšanu. Ķīviņš par miljoniem profesionālajā izglītībāŠis gads profesionālajā izglītībā sākās saspringti ar ministra Roberta Ķīļa paziņojumu, ka Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļi skolu modernizēšanai un profesionālās izglītības prestiža veicināšanai tiek lietoti neefektīvi. Tāpēc iesāktie projekti tika iesaldēti, lai atlikušo naudu (aptuveni 75 miljoni latu) konkursa kārtībā pārdalītu desmit perspektīvām arodskolām, kuras saņēmušas augstu darba devēju un citu speciālistu novērtējumu.Jelgavas Amatniecības vidusskola (patlaban – Jelgavas tehnikums), kur apstājās projekti autotransporta, būvdarbu un kokizstrādājumu izgatavošanas programmu modernizēšanā un infrastruktūras uzlabošanā, kā arī dienesta viesnīcas renovēšanā, šo ziņu uzņēma ar pārliecību, ka noteikti iekļūs atbalstāmo skolu skaitā. Tomēr maija nogalē Zemgalē lielākā profesionālās izglītības iestāde, kas turklāt ieguvusi kompetences centra statusu, saņēma nepatīkamu pārsteigumu, ka nav izturējusi konkursa otro kārtu. Ar to nemierā bija ne tikai pati skola, bet arī Jelgavas pašvaldība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, lūdzot Ministru prezidentu tomēr izskatīt iespēju piešķirt nepieciešamo finansējumu skolas modernizēšanai. Tas izdevās, un jau jūnijā Jelgavas tehnikumam tika piešķirti teju 11 miljoni latu. Pusmiljonu līdzfinansē Jelgavas pašvaldība, kas apņēmusies skolu no IZM pārņemt savā pārziņā.Augstskolas nemierāIzglītības ministra Roberta Ķīļa reformu ieceres šogad pamatīgi satricinājušas arī augstāko izglītību, kas mudinājis Rektoru padomi, studentu apvienību un vairākas augstskolas izteikt ministram neuzticību. To vidū ir arī Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kas tāpat nav mierā ar neatkarīgi veikto studiju programmu kvalitātes izvērtējumu. Saskaņā ar to IZM iesaka 44 LLU programmas turpināt finansēt no valsts budžeta, sešām veikt papildu analīzi, bet 19 programmām pārtraukt finansējumu. Augstskola uzskata, ka šis vērtējums nav objektīvs atšķirībā no Augstākās izglītības padomes veiktā izvērtējuma, kurā par nekvalitatīvām atzītas vien trīs studiju programmas. Jāpiebilst, ka R.Ķīlis paziņojis, ka padome, iespējams, viltojusi sava vērtējuma datus, tāpēc viņš rosinājis veikt tā auditu. Zemkopības ministrija, kas šogad budžeta vietām LLU atvēlējusi vairāk nekā piecus miljonus latu, pauž, ka IZM vērtējums pagaidām tai nav saistošs. Tāpēc tā turpinās vadīties pēc 2009. gadā LLU stratēģijā noteiktajām prioritātēm. Vēl nebijuši notikumi sportāGali balti, vidus zaļš – tāds ir arī sportiskais gads, kura sākumā un nogalē dominē ar sniegu un ledu saistītas aktivitātes. Kā apstiprinot šo patiesību, 2012. gada janvārī atvēršanas svētkus svinēja ilggadējā sporta darbinieka Aleksandra Balsa sagatavotais vēsturisko faktu krājums «Ziemas sports Jelgavā». Nu sarakstu noteikti papildinātu savu zvaigžņu stundu piedzīvojusī ziemas peldēšana.Janvārī kluba «Jelgavas roņi» idejiskajā un organizatoriskajā vadībā Latvijā norisinājās visaugstākā mēroga pasākums – pasaules čempionāts. Gada sporta notikums – tāds tas paliks vēsturē ne vien Jūrmalā, kas pulcēja 26 valstu sportistus, bet arī Jelgavas klubā, kur nonāca šajā konkurencē izcīnītas 11 zelta, sudraba un bronzas medaļas.Februārī suminājām 2011. gada labākos sportistus – par laureātiem tika kronēti kanoisti Gatis Pranks, Antons Knesis un smaiļotāja Lāsma Zaķīte.Martā par mēneša piederību gada «baltajam galam» liecināja pilsētas atklātais bļitkošanas čempionāts Ozolnieku ezerā, taču zivis bija neatsaucīgas – uzvarētāja loms vien 425 grami.Aprīlī Latvijas hokeja izlasei vēl pēdējās pārbaudes spēles pirms pasaules čempionāta, bet viena mača pārtraukumā uz ledus tika aicināts komandas «Zemgale/JLSS» kapteinis Guntis Pujāts – viņš, izrādās, bijis aizvadītās virslīgas sezonas rezultatīvākais uzbrucējs.Maijā pļavā iepretim Jelgavas pilij uz deju mūzikas pavadībā bija iznākuši Latvijas graciozākie zirgi. Iejādes sacensību programmā «Lielā balva» uzvarēja LLU sportiste Kristīna Rozīte ar Brodoru.Jūnijs lika mainīt domas par «vīrišķīgiem» sporta veidiem – Jelgavas novada Sporta centra audzēkņu izlaidumā absolventu diplomu saņēma piecas meitenīgi smaidošas Kalnciema futbolistes, bet pilsētas vecajā stadionā norisinājās pirmais regbija turnīrs sievietēm «Jelgavas kauss».Jūlijā – Latvijas III olimpiāde Liepājā, kur Jelgavas sportisti izcīnīja 36, bet novada – 23 medaļas.Augustā ar Ventspils «Velkoņa» vīriem beidzot galā tika mūsu «Ozoli», kļūstot par Latvijas čempioniem virves vilkšanā līdz 700 kilogramu svarā.Septembrī Zemgales Olimpiskajā centrā, mūsu līdzjutēju atbalstīta, Latvijas volejbola izlase četru valstsvienību turnīrā kvalificējās nākamajai kārtai cīņā par iekļūšanu Eiropas 2013. gada čempionāta pamatturnīrā. Mačs ar Turcijas izlasi maijā arī notiks Jelgavā.Oktobrī Ledus sporta skolas un Jelgavas novada Sporta centra treneri līdz ar citu pilsētu kolēģiem piketā pie Saeimas protestēja pret nesamērīgi mazo finansējumu jaunatnes sporta attīstībai.Novembrī Ozolnieku Sporta nams pirmoreiz kopā pulcēja novadā dzīvojošos dažādu gadu un sporta veidu Latvijas čempionus – izrādās, to ir vairāk par pussimtu.Decembrī FK «Jelgava» galvenā trenera posteni atstāja Dainis Kazakēvičs, pāriedams darbā Futbola federācijā. Vietā apstiprināts Jānis Dreimanis (attēlā). Lai veicas gan viņiem abiem, gan visiem mūsu pilsētas, Jelgavas un Ozolnieku novada treneriem, sportistiem un viņu atbalstītājiem!
