– Vai filiāles atklāšana Jelgavā nozīmē augšupeju nozarē?Manuprāt, problēma lielā mērā ir tā, ka pārāk maz runājam par labām lietām. Esam tendēti uz slikto. Man ir liels prieks, ka ir nozares, kur kļūst arvien labāk. Ja runājam par informācijas tehnoloģijām, tad tā saucamā krīze ir aiz muguras. Krīzes laiks bija smags – ļoti īsā laikā saruka izpildāmo darbu apjomi, jo informācijas tehnoloģijas ir investīcija, bet brīdī, kad sākas krīze, visas investīcijas tiek apturētas un tiek domāts tikai par izdzīvošanu. Krīze mūsu uzņēmumam nozīmēja pusotra mēneša laikā darba attiecības pārtraukt ar 300 darbinieku.- Cik darbinieku bija pirms krīzes?675. Apmēram ar 300, lai uzņēmums izdzīvotu, izbeidzām darba attiecības, jo pasūtītāji cits pēc cita apturēja projektus. Informācijas tehnoloģijās darbinieku izmaksas ir virs 80 procentiem no visām.- Esat atgriezušies pie pirmskrīzes darbinieku skaita?Latvijā mums pašlaik nodarbināti 320. Uzņēmumā kopumā – visā pasaulē – mazliet mazāk nekā divi tūkstoši. 2012. gads ir pirmais, kad redzam izaugsmi. Mūsu finanšu gads beidzas 30. septembrī, 2012. finanšu gadā apgrozījums bija vairāk nekā desmit miljoni latu, 2011. – 8,9 miljoni. Esam cēluši darba ražīgumu, ir apmēram 20 procentu pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ja mērām to, cik spēj saražot viens darbinieks.- Kāpēc savu filiāli izlēmāt vērt Jelgavā?Jelgavā mums ir ilgtermiņa sadarbība ar LLU jau padsmit gadu garumā, kopš izveidota Informācijas tehnoloģiju fakultāte. Ikdienā no Jelgavas pie mums brauc apmēram piecpadsmit darbinieku. Rīgā atrodamies Mežciemā – jelgavniekam tā ir pusotra stunda vienā virzienā un pusotra otrā, tādējādi ceļā pavadot trīs stundas. Esam pieņēmuši lēmumu, ka jāiet tuvāk darbinieku dzīvesvietām, lai strādājošie justos komfortablāk un varētu vairāk izdarīt. Jelgavas priekšrocība ir universitāte. Mēs savu attīstību bāzējam uz sadarbību ar augstskolām un jauniem speciālistiem. Jelgavas filiāle būs ne tikai darbavieta tagadējiem darbiniekiem, bet arī prakses vieta studentiem. Praktikanti nonāk reālos projektos, un, ja viņi labi strādā, mēs piedāvājam slēgt darba līgumus. Gada sākumā praksē pie mums bija pieci LLU studenti, četri kļuva par uzņēmuma darbiniekiem, arī mūsu «zelta fondā» ir vairāki LLU absolventi, bez kuriem darbs nebūtu iedomājams. Šogad esam atvēruši filiāli arī Liepājā. Tās atklāšanas aspekti bija līdzīgi, arī Liepājā ir augstskola, ar kuru sadarbojamies.- Cik darba vietu paredzēts izveidot filiālē?Telpas ļauj izvietot darba vietas apmēram 40 darbiniekiem, taču tas nenozīmē, ka pie tā mēs apstāsimies. Ja situācija attīstīties veiksmīgi, varam domāt arī par paplašināšanos.- Kad filiāle sāks darbu?Visticamāk, pirmie darbinieki sāks strādāt jau janvāra beigās vai februāra sākumā, bet līdz 1. martam varētu notikt oficiāla atklāšana. Otrajā stāvā telpas ir labā stāvoklī, kabineti teju gatavi. Jādomā par pirmo stāvu, jo tur bija bankas klientu apkalpošanas zāle.- Vai piemērotas telpas Jelgavā izdevās ātri atrast?Sadarbībā ar universitāti viss noritēja veiksmīgi. Telpas Lielajā ielā nebija vienīgās, kas tika piedāvātas, bet mums bija svarīgi atrasties pēc iespējas tuvāk pilij, līdz ar to tās ir ideāls variants. Driksas krasts sakārtots, ērtas automašīnu novietošanas iespējas.- Esat viens no tiem, kas veidoja Informācijas tehnoloģiju fakultāti.Idejas krusttēvs ir Pēteris Rivža. Laikā, kad fakultāte tapa, dzīvoju Jelgavā, viņš mani uzrunāja, un iesaistījos fakultātes veidošanā. Viņam bija svarīgi saprast, ko prasa darba tirgus. Esmu izveidojis un lasījis vairākus studiju kursus, septiņus gadus biju studiju programmas direktors.- Kā jūs kā darba devējs vērtējat reformas augstākajā izglītībā?Informācijas tehnoloģijas ir virziens, kurā jau divdesmit gadu garumā ir sadarbība starp darba devējiem un augstskolām. Tā vietā, lai žēlotos par to, ka augstskolās viss ir slikti, paši iesaistāmies, ejam auditorijās, piedalāmies programmu veidošanā, līdz ar to studiju procesu varam ietekmēt ikdienā. Situācija informācijas tehnoloģiju augstākajā izglītībā ir daudz labāka nekā vidējais līmenis citās nozarēs, esam apmierināti ar to, kas notiek, kādi studenti pabeidz augstskolas.- Kāpēc tad nozarē joprojām jūtams darbinieku trūkums?Nozare attīstās. Ar Latvijas projektiem vien nepietiek, tāpēc jācīnās par projektiem ārzemēs. Esam konkurētspējīgi pasaules līmenī, tāpēc augstskolu sagatavotu speciālistu knapi pietiek, lai aizvietotu tos, kas «aiziet pensijā» vai pamet nozari. Apmēram puse no mūsu pašreizējiem darbiniekiem strādā no uzņēmuma dibināšanas brīža.- Darbinieku rotācija nozarē ir maza?Protams, ir gadījumi, ka darbiniekus pārpērk, solot divreiz lielāku algu. Taču mēs labāk paši izaudzinām labu jaunu speciālistu.- Kāds ir vidējais atalgojums jūsu uzņēmumā?Tas ir pietiekami augsts, uzņēmums ir vidējā līmenī – 1200 latu bruto –, ņemot vērā arī praktikantus. Darbaspēka nodokļos samaksājam četrreiz vairāk nekā Latvijas vidējais uzņēmums.- Vai tehnoloģijas Latvijā attīstās līdzi pasaules tendencēm?Jautājums ir, vai visur vienmēr jābūt pašam modernākajam. Dators ir tā pati pildspalva – instruments, ar kuru realizējam savas idejas. Protams, vienmēr var vēlēties, lai tie būtu jaunāki, lai skolās datoru lietotu tāpat kā pildspalvu, taču uzskatīt, ka no pirmās klases jāmāca programmēšana, ir naivi. Var domāt, piemēram, par datorikas programmām no piektās klases, bet devītajā desmitajā klasē – par programmēšanas pamatu apguvi tiem, kuriem ir vēlme nākotnē ar to nodarboties. Lai veiktu mērķtiecīgu darbu jau skolā, kopā ar fakultāti sadarbojamies ar Jelgavas 1. ģimnāziju, lai nozares studijām piesaistītu labākos skolēnus. Nepietiek ar to, ja kāds bērns iedomājas, ka viņš gribētu studēt informācijas tehnoloģijas, gribēšanai jābūt segtai ar varēšanu, jo studijas ir ļoti sarežģītas. Skolu absolventi, iestājoties augstskolā, īsti nezina, ko studēs. No tiem, kas iestājas informācijas tehnoloģiju fakultātēs, studijas pabeidz apmēram puse. Domājot, kā šo atbirumu mazināt, jāpiesaista studijām tie, kas spēj tikt galā ar mācībām, jāstāsta studentiem par to, kas viņus gaida, augstskolu absolvējot, lai motivētu. Diemžēl universitāte spiesta pirmajā pusgadā atgādināt vidusskolas matemātikas un fizikas vielu, lai izlīdzinātu zināšanu līmeni.
