«Vecaucē» sienam un skābsienam tiek audzēti 416 hektāru zālāju, pirms Jāņiem bija nopļauts ap divsimt.
«Vecaucē» sienam un skābsienam tiek audzēti 416 hektāru zālāju, pirms Jāņiem bija nopļauts ap divsimt. Skābsienu saimniecība gatavo gan plēvē ietītos rituļos, gan liek tranšejās. «Rullēts» tiek arī sausais siens un salmi. Savukārt puse skābsiena tiek likta tranšejās.
Pļāvēji veci, viss pārējais – jauns
No ASV programmas laikiem kalpo siena mitruma mērītājs iesma izskatā. Ar to regulāri mitrumu nosaka agronome Inta Zaika. «Vecaucē» tas ir no 15 līdz 18 procentiem. Sienu vairs nežāvē šķūnī ar siltu gaisu, jo par tādu pakalpojumu nav iespējams samaksāt. Tāpēc to tin rituļos un gatavo vaļēju ar savācējpiekabi «Sigulda».
Pļauts gan vēl tiek ar vecajiem E 302 pļāvējiem, bet kopš
1995. gada saimniecība katru gadu iegādājas jaunu, modernu tehniku. Pirmās tika nopirktas divas rituļu preses – vācu CLAAS prese un amerikāņu «Vermeer» siksnu prese, kas pagaidām ir vienīgā Latvijā. Presēm katru sezonu iznāk ļoti intensīvi strādāt. Pēc firmu dotajiem tehniskajiem rādītājiem (presēm paredzēts sagatavot noteiktu ruļļu skaitu), tām jau būtu jāstāv sētmalā, taču «Vecaucē» preses joprojām darbojas, un sezonā ar katru tiek sagatavots ap 2500 skābbarības ruļļu, neskaitot sienu un salmus. Vienīgā nebūšana gadījusies siksnu presei – pārtrūkusi viena no siksnām. Taču tas ir vienīgais negadījums visā tās kalpošanas laikā. Traktorists Gints Enoks stāsta, ka tehnika ir laba un tin ļoti stingrus ruļļus, pat stingrākus nekā citas preses. Skābsiena rituļus plēvē iestrādā ar «Kverneland» ietinēju. 1998. gada jaunums ir CLAAS grābeklis, bet šā gada novitāte ir satvērējdakšas jeb frontālais rituļu sakrāvējs, kuru, pateicoties personiskiem kontaktiem, saimniecībai sagādājis mehāniķis Bruno Lejavs, kas kopā ar traktoristu Antonu Butu kādu laiku praktizējās Vācijā. Pavisam «svaigs» ir arī CLAAS grābeklis, nesen iegādāts SIA «Kalnakrogs». Tas sienu grābj saudzīgi, nevis kā savulaik «Jula», kas darbojies kā kuļmašīna.
Toties vecie vācu pļāvēji lūst uz nebēdu. Pagaidām gan vēl rezerves daļu tiem pietiek, bet remonti prasa daudz sienam tik dārgā laika.
Plēves krāsai nav būtiskas nozīmes
Šovasar «Vecaucē» skābsiena tīšanai ruļļos plēvi liek nevis četrās kārtās kā citus gadus, bet sešās. Tas tāpēc, ka šogad tai ir sliktāka kvalitāte. Tīšanai tiek izmantota plēve baltā, melnā un zaļā krāsā.
Savulaik bijusi hipotēze, ka zaļā plēvē ietītā skābsienā saglabājas vairāk karotīna. Izmēģinājumi «Vecaucē» gan to neapstiprināja. Taču izrādījās, ka ruļļus zaļā plēvē mazāk bojā putni. Tas nav mazsvarīgi, jo spārnaiņu radītie caurumi strādniekiem jālīmē ciet. Gadoties arī negodīgi cilvēki, kas tīšuprāt maitā ruļļus.
Lai plēvi nebojātu rugāji, vēl neietīti rituļi tiek sanesti kaudzes vietā un tikai tad tīti. Rituļi tiek sakrauti kaudzēs uz lauka un tur arī paliek, jo tos vest uz fermu ir pārāk darbietilpīgi.
Siena pašizmaksa – santīms kilogramā
«Vecauces» laukos šogad pirmajā pļāvumā no hektāra iegūst
4,5 tonnas skābsiena ar vidējo sausnas saturu 50 procentu. Zālājos ir liels tauriņziežu īpatsvars. Saimniecībā audzē lucernas un timotiņa, āboliņa un timotiņa maisījumus un lucernu tīrsējā. Demonstrējumu laukos aug astoņas lucernas šķirnes, tostarp arī vietējā ‘Mežotnes’. Lucernu sienam ir grūti izžāvēt, tāpēc to vairāk liek skābsienā.
Speciālisti nereti uzskata, ka stirpā gatavotam skābsienam ir labāka kvalitāte. Bet, ja vasara padevusies lietaina, tad neatsverama ir rituļu tehnoloģija. To lieliski apstiprināja pērnā vasara. Dažiem šī tehnoloģija šķiet dārga, bet Zinta Gaile uzskata, ka lētums ir stipri nosacīts un tā būs tikai tik ilgi, kamēr pļaušanai un smalcināšanai ritulī tiks izmantota lētā vācu E markas tehnika. Un galu galā lopiņam jau ir vienalga, kur skābsiens glabājies – plēvē satītā rullī vai tranšejā, galvenais, lai tas nebūtu sapelējis vai sapuvis.
Siena pašizmaksa «Vecaucē» ir 0,0127 lati kilogramā, skābsiena – 0,008. Viena ruļļa izmaksas ir šādas: plēve – 1,55 lati, tīkls – 0,40 latu.
Zemniekam izdevīgāk ir izmantot pakalpojumus
10. jūnijā «Vecaucē» tika rīkotas lauka dienas, kurās zemnieki un citi interesenti varēja novērtēt dažādas zālaugu šķirnes, noskatīties siena vākšanas demonstrējumus un iepazīties ar ganību ierīkošanu un pareizu izmantošanu, lai samazinātu piena ražošanas pašizmaksu. Tajās piedalījās docente Dzidra Kreišmane un Lauksaimniecības konsultāciju biroja speciāliste Antra Grundmane. Zemnieku interese par visiem jautājumiem bijusi liela.
Taču Zinta Gaile uzskata, ka siena vākšanā un skābsiena gatavošanā zemniekam, ja vien viņš nav liela ganāmpulka īpašnieks, izdevīgāk ir izmantot pakalpojumus no malas, nevis pašam iegādāties visu lopbarības gatavošanas tehniku. Ja ir 20 – 40 govju, to darīt neatmaksājas gan tehnikas dārdzības, gan salīdzinoši nelielā tās izmantošanas laika dēļ. Domāt par savas siena tehnikas iegādi varētu zemnieks, kuram ir vismaz
100 govju.
«Vecaucē» ir 1403 liellopi, no kuriem 382 ir slaucamas govis un
117 gaļas liellopu, ir arī 52 aitas.
