Sinoptiķi tuvākajās dienās sola temperatūras pazeminājumu, tomēr kopš Ziemassvētkiem ieilgušais atkusnis patraucējis pašvaldību dienestu mieru, jo lietū kūstošā sniega ūdeņi sāk applūdināt vairākus upēm tuvāko māju piebraucamos ceļus.
Pašvaldības aģentūra «Pilsētsaimniecība» vakar pusdienlaikā slēgusi satiksmi Bāra ceļā Jelgavā, jo tas, paceļoties apkaimes ūdens līmenim, applūdis. Kā novēroja «Ziņas», Būriņu ceļa apkaimē ūdens līdzīgi kā citus gadus, paaugstinoties temperatūrai, klāj ievērojamas teritorijas. Bāra ceļā Svētes upe blakus tiltam pamazām applūdina arī ceļa braucamo daļu. Kāds vietējais iedzīvotājs, kas sevi dēvē par Jāni (attēlā), pastāstīja, ka viņa privātmājas teritorijā Miezītes ceļā no ūdens pagaidām cieš daļa pagalma, applūdusi arī daļa siltumnīcas. «Meliorācija šajā apkaimē strādā pretējā virzienā, pretēji te dzīvojošo cilvēku interesēm! Izrakti grāvji, kas plūdu laikā ūdeni pievada pie mājām, nevis aizvada,» pauda Jānis. Jaunbūves īpašumu Miezītes ceļā viņš iegādājies pirms diviem gadiem, ar plūdu draudiem rēķinājies, savukārt sarunās ar kaimiņiem uzzinājis, ka meliorācijas sistēma Miezītes ceļa apkaimē nav uzlabota jau kopš tās izveides pirms 30 gadiem. «Krūmus jau pacērt, turklāt tos pašus turpat nomet. Bet te vajag kārtīgus polderu sūkņus ierīkot, tā, lai sistēma strādā! Jautājums jau ir par pašvaldības prioritātēm – tie ir smuki lukturīši vecpilsētā vai sakārtota vide tur, kur dzīvo liela daļa pilsētnieku,» pukojas jelgavnieks. Viņš atklāj, ka mājas pamatus no ūdens šķir vēl 30 – 40 metru, tāpēc pagaidām jūtas droši. Visvairāk bažas sagādā drīzumā solītais sals, kas ūdeni sastindzinās, bet situāciju vēl bīstamāku varot radīt nākamajā atkusnī. Policija uzmana situācijuPašvaldības pārstāve Līga Klismeta apgalvo – lai arī applūdis Bāra ceļš un ūdens līmenis Būriņu ceļa apkaimē turpina kāpt, iedzīvotājiem par savu īpašumu drošību vēl nav jābažījas. Pakāpeniski paaugstinoties ūdens līmenim upēs, atbildīgās institūcijas sākušas pastiprinātu kontroli applūšanai pakļautajās Jelgavas pilsētas teritorijās – Miezītes ceļa apkārtnē, Sniega ielai piegulošajās ielās, 6. līnijā un Lietuvas šosejā. Par situāciju Bāra ceļā informēta arī Pašvaldības policija. Tās pārstāve Irina Laščenkova atklāj, ka vajadzības gadījumā dienests gatavs sniegt palīdzību iedzīvotājiem, taču līdz šim tā nevienam nav bijusi nepieciešama.Applūdinātas arī palieņu pļavas, taču, kā raidījumā «Labrīt, Latvija!» vakarrīt atzina Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu daļas vadītāja Laura Krūmiņa, tās daudzviet Latvijas vidienē applūda jau rudenī, vēl pirms ledus segas izveidošanās upēs.Lai apdraudētu, vēl divtik jāceļasPlatones pagasta Viduskroģeru hidroelektostacijas uzraugs Juris Veilands atceras, ka 2010. gada pavasara palos viņam nācies celties četros no rīta, lai steidzīgi paceltu aizsprosta aizvarus, jo ūdens gāja pāri Platones – Ērmiķu ceļam. Toreiz applūda Platones lejtece. Taču tagad, lai sasniegtu toreizējo palu līmeni, ūdenim vajadzētu celties apmēram par metru, kas ir vēl divtik, salīdzinot ar pacēlumu, kas bija sasniegts laikā kopš Ziemassvētkiem. Lai novērtētu gatavību plūdiem, vakar Staļģenē un Platonē situāciju klātienē vērtēja Jelgavas novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune un izpilddirektora vietnieks Valdis Buividaitis, kā arī pagasta pārvaldnieks Vladislavs Pogožeļskis. Pašvaldības pārstāvji sola, ka Viduskroģeru spēkstacijas ūdenskrātuves ūdeņi neapdraudēs Romas un Dzirnavu ielas iedzīvotājus Jelgavas nomalē. Dambja aizturētie ūdeņi saprātīgi tikšot nolaisti tikai galējas nepieciešamības gadījumā. J.Veilands atceras, ka reiz pirms dažiem gadiem vasarā, uzlaužot aizvaru atslēgu, ūdenskrātuvi bija patvaļīgi nolaiduši kādi nezināmi ļaundari, iespējams, malu zvejnieki. Romas iela tikko izbraucamaPlatones pagasta pastniece Danute Balama nobažījusies par veco Jelgavas ceļu, kas ir Romas ielas turpinājums ārpus pilsētas robežas. «Es ar savu auto tur braucu katru dienu un tik tikko varu tikt cauri,» stāsta pastniece. «Ziņas» novēroja, ka bez zābakiem nevarēja tikt ārā no Platones upes krastā esošajām Ozoliņu māju pagalma. Romas ielu grūti izbraucamu bija padarījis gan atkusnis, gan vēl nepabeigtais remonts – šoruden ielā tika guldīts kanalizācijas vads. Pret šīm īslaicīgajām neērtībām aptaujātie Romas un Spāru ielas iedzīvotāji izturējās iecietīgi. Slēdza Bāra ceļuStaļģenes hidroloģiskā posteņa novērotāja Iveta Rence teic, ka pašreizējās Lielupes līmeņa svārstības nav būtiskas. Viņasprāt, lai labāk daļa kūstošā sniega ūdeņu noskrien tagad, ziemā, nevis pavasarī, kad palu briesmas ir ar krietni lielāku varbūtību. «Esmu novērojusi, ka lielāki pali, kad pat mājā ienāk ūdens, Lielupē atgadās vidēji reizi septiņos gados. Bet mēs jau esam «profesionāļi», kas tam savlaicīgi sagatavojas,» saka I.Rence, kuras mājas atrodas pašā Lielupes krastā. Vakar, apskatot Lielupes labo krastu Salgales pagastā, Ozolnieku novada administrācijas pārstāvji novēroja, ka bija noplūdis ceļš, kas ved no Emburgas uz veco Salgales baznīcu. Taču tas bija izbraucams un situācija arī šajā zemajā vietā netika vērtēta kā kritiska. Ledus apstājies uz novadu robežasVides Ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Irēna Nikoluškina stāsta, ka Lielupē ledus iešana apstājusies posmā starp Staļģeni, kur Lielupi klāj ledus, un Mežotni, pie kuras ir brīvs ūdens. Vakar pie Jelgavas Lielupes līmenis cēlās vēl par astoņiem centimetriem, kas izraisījis zemāko palieņu applūšanu, taču, pēc hidrologu aplēsēm, lielāku bīstamību plūdi nerada. Domājot par nākamo atkusni, kas tiek prognozēts janvāra beigās, vairāk apdraudēta Mežotne, jo vietā, kur ledus iešana apstājās, var veidoties vižņu sastrēgums un līdz ar to arī iespējami pēkšņi plūdi. Kur vērsties plūdu gadījumāJelgavas pašvaldības iestāde «Pilsētsaimniecība» lūdz iedzīvotājus plūdu gadījumā zvanīt Pašvaldības operatīvās informācijas centram pa diennakts tālruni 8787. Jelgavas novadā iedzīvotāji aicināti zvanīt pagastu pārvaldniekiem, pārvalžu saimnieciskajiem darbiniekiem un pašvaldības policistiem. Viņu mobilo telefonu numuri uzrādīti Jelgavas novada pašvaldības mājas lapā sadaļā «Iedzīvotāju drošībai». Savukārt Ozolnieku novada iedzīvotāji par plūdu radītām problēmām var ziņot pašvaldības Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājam Jānim Vīgantam pa telefonu 26442194. Jebkurā bīstamības gadījumā iespējams zvanīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pa tālruni 112.
