Liellopu ēdināšanai tradicionāli ziemas periodā lieto sienu. Kopsaimniecību laikā ievērojamā daudzumā gatavoja zāles skābbarību, vītskābbarību un skābsienu tranšejās vai torņos.
Liellopu ēdināšanai tradicionāli ziemas periodā lieto sienu. Kopsaimniecību laikā ievērojamā daudzumā gatavoja zāles skābbarību, vītskābbarību un skābsienu tranšejās vai torņos. Ar vārdu «skābbarība» tagad tiek apzīmēta gan skābbarība, gan skābsiens. To pēc sagatavošanas un uzglabāšanas var iedalīt šādos veidos: torņu, stirpu, tranšeju, ķīpu un rituļu.
Siena gatavošanai nepieciešami labi laika apstākļi – sauss, saulains laiks, kas ilgst vismaz trīs dienas. Tāds gan, kad zāle sasniegusi optimālo veģetācijas fāzi, novērojams reti, tāpēc ļoti bieži tiek savākts siens ar augstu kokšķiedras saturu un zemāku proteīna un enerģētisko vērtību.
Apvītinātas zāles skābbarību gatavo, zaļo masu apvītinot īsā laikā – jau nākamajā dienā pēc pļaušanas. Pat agrās veģetācijas fāzēs pļauta zāle sasniedz nepieciešamo 25 – 30% sausnas saturu. Konservētas zāles lopbarību var gatavot pat apmākušos laika apstākļos.
Ražojot skābbarību siena vietā, var «nošaut trīs zaķus»: skābbarībā labāk tiek saglabāta gan enerģija, gan proteīns, un tas ļauj iegūt par 5 – 15% lielāku izslaukumu no govs dienā. Komerciāla rakstura saimniecības interesēs ir palielināt peļņu. Tas nozīmē:
palielināt ienākumus, kāpinot ražošanas apjomus;
palielināt ienākumus ar augstāku piena kvalitāti un cenu;
samazināt ražošanas izmaksas.
Skābbarībai ir augstāka barotājvērtība un sagremojamība nekā sienam, arī tās sagatavošana ir mazāk riskanta. Gandrīz visi lielie piena ražotāji Eiropā (Dānija, Nīderlande, Lielbritānija, Francija un Vācija) gatavo skābbarību kā pamatbarību ziemas periodam, tādēļ arī izslaukumi no govs šajās valstīs ir vairāk nekā 6000 kilogramu un daudzi ganāmpulki pārsniedz arī 7000 kilogramu robežu.
Kāpēc ražot skābbarību siena vietā?
Ja vairāk proteīna sagatavotajā barībā – mazāk jālieto dārgās proteīna piedevas;
mazāki zudumi ražas novākšanas laikā, un platības tiek intensīvāk izmantotas;
gatavošanu stipri mazāk ietekmē laika apstākļi – kvalitatīvu skābbarību var iegūt katru gadu;
izmaksas uz barības vienību parasti ir zemākas nekā siena gatavošanā, jo mazākas kopējās barības izmaksas, jo lielāka peļņa.
Izmantoti Aivara Lapiņa, Jāņa Kažotnieka, Alberta Stašāna materiāli no grāmatas «Skābbarības ražošana»