Tāpat kā labdarība nav tikai Ziemassvētku «privilēģija», arī patriotisms nav jātur atvilktnē līdz novembrim. Kāda būtu valsts karoga lietošanas labā prakse, kādus gadījumus nevajadzētu pieļaut, pārrunājam ar Valsts karoga likuma autori Ārlietu ministrijas Valsts protokola otro sekretāri Sintiju Stipri. Ekspertus sameklējam, ieraugot pie kāda uzņēmuma «vertikālus» karogus un cenšoties noskaidrot, vai tā drīkst.Saskata pārkāpumusTo, ka ES karogs lietots nepareizi, apstiprināja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Kaspars Kreics. Karogam jābūt piestiprinātam pie masta ar vertikālo malu, un «jaunrade» šajā ziņā nav pieļaujama. Atšķirībā no Latvijas karoga ES karogu nav paredzēts lietot dekoratīvos nolūkos. Arī Valsts protokola otrā sekretāre S.Stipre norāda, ka ES karogam ir noteiktas konkrētas platuma un garuma proporcijas, proti, viena platuma vienība pret pusotru garuma vienību. «Nevienam nav tiesības patvaļīgi deformēt, grozīt vai mainīt šā simbola proporcijas, jo karogs ir simbols. Te tas ir izstiepts. Tad var būt jautājums, kāpēc zvaigznīšu aplis ir vidū, nevis vienā vai otrā stūrī. Tas pats būtu, ja mēs tagad sāktu Šveices karoga krustu stiept garumā. To nedrīkst darīt. Šveices Konfederācijas karogs ir kvadrāts, un tādam tam ir jābūt, tas netiek staipīts ne garumā, ne platumā. Tad jau tā būtu valsts simbola zaimošana.» Šāda ES karoga deformācija, patvaļīga proporciju mainīšana un lietošana vertikālā formā nav pieļaujama, un tas nav savietojams ar karoga etiķeti un labas lietošanas praksi, viņa uzsver.Atšķirībā no Lietuvas, kur citu valstu karogiem ir likumā paredzēta tiesiskā aizsardzība, Latvijā ar likumu aizsargā tikai savu valsts karogu.Par to, ka arī Latvijas valsts karogs šajā gadījumā lietots nepareizi, bija pārliecināta arī Heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece administratīvajos jautājumos Ramona Umblija. Viņasprāt, šajā gadījumā esot acīmredzami, ka mastā karogs uzvilkts nepareizi.Uzņēmums, pie kura ēkas šie karogi atradās, situāciju skaidroja vienkārši – vertikāls bijis uzņēmuma karogs, vertikāli centušies izvietot arī Latvijas karoga krāsas, apliecinot patriotismu, un arī ES karogu, jo uzņēmumā īstenots projekts ar Eiropas atbalstu. «Ja jau tā nedrīkstētu, tad šādi karogi – ar iespējām stiprināt gar vertikālo malu – netiktu ražoti,» norādīja uzņēmuma administratore. Ražotāja pārstāvis SIA «Gibsons Grupa» ražošanas vadītājs Dmitrijs Smirnovs tikmēr atsaucas uz Valsts karoga likuma 17. pantu, kas ļauj valsts karogu izmantot arī dekoratīvos nolūkos. Valsts karoga likuma autore S. Stipre teic, ka varētu atrast kādu punktu, lai noformētu pārkāpumu, taču šajā gadījumā svarīgāk būtu veicināt labu karogu lietošanas praksi, izglītot un skaidrot, nevis sodīt.Jābūt līdzvērtības principam«Varu secināt, ka persona nav vēlējusies lietot valsts karogu kā valsts simbolu, bet dekoratīvā nolūkā. Tas nozīmē, ka garuma un platuma proporcijas drīkst atšķirties un ka no karoga krāsām, ievērojot krāsu proporcijas, var tikt veidotas auduma lentes. Tās var būt 10 metru garas un metru platas vai kā citādi, tam vairs nav nozīmes,» skaidro S. Stipre. Tieši šādas auduma lentes gan Rīgā, gan Jelgavā un citviet uz valsts svētkiem rotāja ielu apgaismojuma stabus. Eksperte norāda, ka pastāv arī nerakstītās tiesības vai paražu tiesība: «Ja vienlaikus lieto vairākus valstu un starptautisku organizāciju karogus, visiem jātiek lietotiem vienādā veidā vai formā. Respektīvi, ja valsts karogu lieto klasiskā izpratnē horizontāli, tad arī ES karogam jābūt horizontāli, kā karogam pienākas.» ES karogu var izmantot tikai kā oficiālu simbolu, tātad arī kā tādam jābūt valsts karogam. Nevis blakus mastos viens ir kā karogs, otrs – dekoratīva lente, turklāt «toņa uzdevējs» – oficiālais uzņēmuma karogs – pa šo laiku sadilis un noņemts vispār. Tad nav ievērots tiesiskās līdzvērtības princips.«Ir daudz uzņēmumu, kuriem ir vertikālie karogi, bet jāatceras, ka nevis uzņēmuma karogam jāpieskaņo valsts karogs, bet otrādi. Valsts vai starptautiskās organizācijas karogs jālieto tā, kā tam pienākas būt – kā simbolam, neatkarīgi, vai uzņēmuma karogs ir vertikālā vai horizontālā formātā,» uzsver eksperte. Ja uzņēmuma karogs ir simbols, kā tādi jālieto arī pārējie. Ja mastos kā noformējumu grib krāsainu audumu slejas, tas jau ir cits jautājums. Kā eksperte skaidro – tāpēc jau ir teikts «dekoratīviem nolūkiem», tas nozīmē noformējumu īpašiem gadījumiem, ne ikdienai. Ikdienā patriotisma jūtu paušanai S.Stipre ieteic izmantot karoga vimpeļus, kas esot arī lētāki par karogiem un plīvojot lieliski izskatoties. Tad vien jāatceras, ka ir noteikti datumi, kad likums paģēr mastā vilkt tieši valsts karogu – tad vairs nevar un nedrīkst izlīdzēties ar dekoratīvām slejām un pat ne ar karoga vimpeli. Darbs paliek pusdarītsĀrlietu ministrijai bijusi ideja izveidot mājas lapā sadaļu, kur būtu ieteikumi arī valsts karoga lietošanai dekoratīvos nolūkos, labās prakses piemēri un skaidrojums. «Tur būtu arī informācija par karogu, varētu lejupielādēt valsts karoga attēlu, pieredze, skaidrojumi, apraksts par karoga vēsturi. Palicis darbiņš pusdarīts,» atzīst S. Stipre, kura šobrīd ir bērna kopšanas atvaļinājumā. Viņa atklāj: «Tiklīdz mazais cilvēciņš būs paaudzies, esmu svinīgi apsolījusies to izdarīt un iztulkot to informāciju arī angļu valodā. Ārvalstnieki arī daudz par to interesējas.»Likums kā mastā lietošanas variantu paredz arī karoga vimpeli vai dekoratīvas slejas. «Neviens likuma akts to neaizliedz – ka karoga mastā drīkst vilkt tikai karogu vai vimpeli, nevis dekoratīvās lentes. Tad nonāk pretrunā veselam saprātam un loģikai. Cita lieta, ja to vēlas lietot kopā ar citu valstu karogiem,» skaidro S.Stipre. Universālu recepti esot grūti pateikt, tāpēc visi, kuriem nepieciešams, šaubu vai neskaidrību gadījumā aicināti vērsties Valsts protokola daļā. Vēl viena nianse esot par karogu mastu skaitu. «Savās lekcijās par valsts karoga lietošanu es arvien aicinu padomāt, cik masti pie ēkas vispār būs vajadzīgi. Saskaņā ar karogu lietošanas etiķeti nav pareizi turēt tukšus karogu mastus. Tad kaut vai visos vēlams salikt vienu un to pašu karogu,» ieteic S.Stipre. Francijā aizsargāt nevaramKomentējot laikraksta fiksēto Bordo lidostā, S.Stipre apstiprina, ka miera laikā, pastāvot draudzīgām attiecībām starp valstīm, divu valstu karogu lietošana vienā karoga mastā nav pieļaujama. «Cik esmu pētījusi Eiropas valstu praksi, nevienas valsts likumos neesmu atradusi tiesību normu, kas citas valsts vai starptautiskas organizācijas karogu ļautu lietot diskriminējošos apstākļos. Nerakstītās normas jeb gadsimtu laikā veidojušās paražu tiesības pasaulē, ne tikai Eiropā, nosaka būtisku principu: vienā karoga mastā vienmēr tiek lietots tikai viens valsts karogs.»Francija gan esot īpatnēja ar to, ka tā ir vienīgā ES valsts, kurā nav likuma par valsts karogu, piebilst eksperte. «Francijas trikolors ir nostiprināts tikai Konstitūcijā, un neviens normatīvais akts nereglamentē ne Francijas, ne citu karogu lietošanu šai valstī. Diemžēl saskaņā ar likuma spēku telpā Latvijas likumi nav spēkā citā valstī un mēs nevaram aizsargāt Latvijas valsts karogu Francijas teritorijā. Taču francūžiem gan vajadzētu zināt vispārpieņemtās karogu lietošanas etiķetes normas un vismaz citu valstu karogus lietot saskaņā ar pasaulē vispārpieņemto praksi.»Kā piemēru, kad vienlaikus vienā mastā liek vairākus karogus, S. Stipre piesauc ASV, taču norāda, ka pirmais – visaugstāk uzvilktais – tad ir ASV valsts karogs, zem tā un mazākā izmērā atrodas štata karogs, savukārt zem štata karoga varētu būt konkrētās administratīvās teritorijas, piemēram, pilsētas, karogs. «Tādējādi šo karogu lietošanas kārtība kļūst loģiska gan no hierarhijas, gan no karogu izmēra viedokļa. Taču arī ASV vienā karogu mastā nekad nebūs vienlaikus pacelti divu suverēnu valstu karogi.»Francijas vēstniecībā Latvijā, kur meklējam skaidrojumu situācijai Bordo lidostā, atvainojas un skaidro, ka nepieļaujamais izveidojies karoga mastu nepietiekamā skaita un darbinieku nezināšanas dēļ. Turpmāk mastā būšot tikai pa vienam valsts karogam.Atvainojās un aizbildinājās ar neuzmanību arī Eiroparlamenta deputātes Sandras Kalnietes parlamentārais asistents Mārtiņš Spravniks. S.Kalniete protestos izmantoja suvenīru veikalā nopirktu karodziņu, nepievēršot uzmanību tā neatbilstībai Latvijas karoga standartam. LATVIJAS VALSTS KAROGA LIKUMA 17. PANTS Latvijas valsts karogu drīkst lietot dekoratīvos nolūkos, garantējot tam pienācīgu cieņu. Ja Latvijas valsts karogu lieto dekoratīvos nolūkos, tā platuma un garuma proporcija var atšķirties no šā likuma 2. pantā noteiktā standarta, taču jāsaglabā normatīvajos aktos noteiktie karoga krāsu toņi un sarkanbaltsarkano svītru attiecība. Ja Latvijas valsts karogu lieto dekoratīvos nolūkos, tam saglabājas Latvijas valsts simbola statuss.
