Atzīmējot 96. gadadienu kopš latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujām Pirmajā pasaules karā, vecajā cīņu vietā Ložmetējkalnā nedēļas nogalē tradicionāli pulcējās ap trīssimt cilvēku – Jelgavas un Jelgavas novada iedzīvotāji, karavīri, zemessargi, skauti un jaunsargi, kā arī diplomāti no Vācijas, Krievijas, ASV, Ķīnas, Igaunijas un vēl astoņām valstīm. Tāpat kā citus gadus Ložmetējkalna pakājē iedegās divi ugunskuri, taču tautas bija mazāk nekā iepriekš, bet oficiālās personas steidzīgāk devās mājup.
Kā ierasts, meža ceļu, kas no Liepājas šosejas ved uz Ložmetējkalnu, izgaismoja sveces, tās dega arī piemiņas brīža dalībnieku rokās. Sarīkojumā piedalījās kori «Sidrabe» un «Svīri», Valgundes mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi, mazāk manīja karavīrus un kadetus, taču dalībnieku skaita pieaugums bija tradicionālajā skautu un jaunsargu nometnē, kuras vienpadsmit teltis atradās blakus Ložmetējkalnam jau kopš ceturtdienas. Koristiem dziesmu vārdi iešūti grāmatiņās Sarīkojumu ievadīja Valgundes pagasta amatierteātra aktieri, uzstājās Nacionālo bruņoto spēku un Jelgavas novada pašvaldības pārstāvji. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kurš, ievērojot ārzemju viesu klātbūtni, pie pieminekļa runāja arī angliski, minēja, ka nākamajā gadā, kad Eiropā atzīmēs simts gadu kopš Pirmā pasaules kara sākuma, pasākums varētu būt vērienīgāks.Pēc tam pie ugunskuriem skanēja dziesmas. Salgales un Jaunsvirlaukas pagastu jauktā kora «Svīri» diriģente Anda Silgaile teic, ka piedalīšanās strēlnieku piemiņas sarīkojumā ir kolektīva tradīcija, dziesmu vārdi iesieti grāmatiņā un katru gadu tiek ņemti līdzi. Klātesošie tika cienāti ar Jelgavas zemessargu putru un valgundnieku vārītiem kāpostiem. Somu gaida brīvprātīgi ies armijāSkautu, gaidu un jaunsargu nometnē dzīvoja arī seši skauti no Somijas. Gaida Ida Auvinena «Ziņām» stāstīja, ka Latvijā ir pirmo reizi, taču nometne esot diezgan līdzīga tādām, ko skauti un gaidas rīko Somijā. Meitene pēc vidusskolas plāno gadu brīvprātīgi dienēt armijā un pēc tam mācīties universitātē. Somu skauti piebilda, ka viņu valstī puišiem militārais dienests ir obligāts, var tikai izvēlēties, dienēt gadu vai sešus mēnešus. Jaunsargu vadītāja Baiba Bēķe, kas kopā ar septiņiem audzēkņiem pirmo reizi piedalījās skautu nometnē, sacīja, ka jaunsargu nometnes ir citādas nekā skautu. Jaunsargiem primārais ir izdzīvošanas treniņš, skautiem – izzinošas spēles brīvā dabā. Pirms piemiņas brīža Ložmetējkalnā pie pieminekļa Antiņu kapos piecdesmit Jelgavas novada un Dobeles jaunsargi nodeva svinīgo solījumu, bet Latvijas Kara muzeja Ziemassvētku kauju muzejā Mangaļos ap trīssimt interesentu izmēģināja spējas pārbaudījumā «Izlūku taka». Ziemassvētku kauju atceres pasākums ir no pirmās Latvijas brīvvalsts mantota tradīcija, kas tiek uzturēta kopš atmodas sākuma – jau 26 gadus. Tajā tiek godināta latviešu strēlnieku varonība, 1916. gada Ziemassvētku un 1917. gada janvāra kaujās pārraujot vācu aizsardzības līniju. Abās frontes pusēs šajās kaujās piedalījās vairāk nekā 100 tūkstoši karavīru, no kuriem krita un tika ievainoti ap 20 tūkstošiem. Latviešu strēlnieki šajās kaujās zaudēja divus tūkstošus vīru.
