Smilšu ielas 26. nama iedzīvotāji «Zemgales Ziņām» adresētajā vēstulē pauž satraukumu par sava nama likteni.
Smilšu ielas 26. nama iedzīvotāji «Zemgales Ziņām» adresētajā vēstulē pauž satraukumu par sava nama likteni.
Oktobra sākumā notikusi akciju sabiedrības «Zemgales piens» apsaimniekošanā esošo Smilšu ielas 26. un 28. dzīvojamās mājas apsekošana, ko veikusi domes izveidotā komisija. Tā kā 26. mājas iedzīvotāji veltīgi gaidījuši tās pārstāvju klauvējienus, steiguši informēt plašāku sabiedrību par septiņdesmito gadu pirmajā pusē ekspluatācijā nodotās mītnes nebūšanām. Nams esot avārijas stāvoklī – jumta šīferis caurs kā siets, koka konstrukcijas nokrišņu dēļ sapuvušas un jebkurā brīdī varot iegrūt. Pirmā stāva dzīvokļos pūstot grīdas, bet daudzviet sienās izveidojušās pamatīgas plaisas. Kapitālais remonts mājā tā arī neesot veikts. Sapuvušas malkas šķūnīšu sienas, bet to jumti kļuvuši cauri. Pirms tam iedzīvotāji vairākkārt gan vārdos, gan rakstiski griezušies pie «Zemgales piena» administrācijas pēc palīdzības, bet – nekādas reakcijas. Tā pensionāre Zigrīda Krišjāne no 8. dzīvokļa (īrniece kopš 1973. gada) septembra sākumā iesniegumā akciju sabiedrībai lūgusi palīdzību dzīvokļa kārtējam remontam. Vajadzību sarakstā figurē ūdensvada un kanalizācijas remonts, loga rāmja nomaiņa, plaisu novēršana kurtuves telpā, kurtuves sakārtošana un citas lietas. Īrniece vienlaikus norādījusi arī, kad par konkrētā remonta nepieciešamību jau ziņojusi. Piemēram, par loga nomaiņu nama apsaimniekotāju Z. Krišjāne rakstiski informējusi trīs reizes, sākot ar 1989. gada septembri. Taču vārdiskie solījumi vēl līdz šai dienai nav piepildījušies. «Zemgales piena» atbildē teikts, ka akciju sabiedrība vērsusies domē ar lūgumu izskatīt iespēju par jau minēto Smilšu ielas māju nodošanu pilsētas domei, jo uzņēmumam neesot iespēju finansiāli uzturēt dzīvojamo fondu un veikt lielāka apjoma remontdarbus. Izpilddirektores Z. Golgānes parakstītajā atbildē cita starpā norādīts, ka no īrnieces tiek ieturēta simboliska samaksa par telpu īri (šobrīd 6,7 santīmi par kvadrātmetru, mēnesī īres maksa veido Ls 2,63). «Sakiet, kādus remonta darbus var ieplānot par šādu samaksas daļu?» jautāts atbildes tekstā. Nobeigumā atzīmēts, ka «Zemgales pienam» nav peļņas un iespēju iekļaut abu māju remontdarbu tāmes izmaksas nākamo gadu finansu sadalījumā. Pēc atbildes saņemšanas Z. Krišjāne bijusi domē, kur teikts, ka ar sasāpējušajiem remonta jautājumiem īrniecei jāgriežas pie nama īpašnieka, jo mājas ar defektiem dome nepārņemšot. Tāpēc «Zemgales pienam» atkārtoti rakstīts iesniegums par remonta neatliekamību. Akciju sabiedrības norādi uz niecīgo īres maksu Z. Krišjāne vērtē kā nekorektu, jo gandrīz gadsimta ceturksni maksājusi mājas apsaimniekotāja noteikto tarifu. Turklāt savulaik paši īrnieki ierīkojuši ūdensvadu un pārveidojuši sausās tualetes.
Domes pilsētsaimniecības departamenta direktors un minētās apsekošanas komisijas vadītājs Aigars Ozols «Ziņām» teica, ka pēc apsekošanas tiks noteikts vajadzīgo remontdarbu apjoms un sastādīta tāme. Savukārt pēc tam pastāv varianti: vai nu remontdarbus veic «Zemgales piens», vai arī namu pārvalde, bet finansēšanu uzņemas pārstrādes uzņēmums. Tā esot pretimnākšana līdzšinējam namu īpašniekam, bet brāķa, ar to domājot abas nolietojušās mājas, pārņemšanu dome nevarot atļauties. Par īrnieku pretenzijām pret namsaimnieku runājot, A. Ozols norādīja, ka dome nevar atbildēt par citiem īpašniekiem. Ja uzņēmums nepilda savas līgumā paredzētās saistības, īrnieki palīdzību varot meklēt tiesībsargājošās iestādēs.
«Zemgales piena» izpilddirektore Zaiga Golgāne, jautāta par māju likteni, «Ziņām» teica, ka to nodošana pašvaldībai sākusies. Kopumā šis process Jelgavā par pāris gadiem esot iekavējies, jo dome neesot ņēmusi vērā ne Zemkopības ministrijas, ne Ministru kabineta rīkojumus attiecībā uz privatizācijai pakļauto lauksaimniecības uzņēmumu rīcībā esošā dzīvojamā fonda nodošanu pašvaldību īpašumā no bilances uz bilanci. Ar pārējām pašvaldībām, kuru teritorijā atradušās uzņēmuma mājas, sarežģījumi neesot bijuši. Apsvērta pat iespēja, vai nesākt tiesāšanos. Līdztekus pārņemšanai dome izvirzot prasību par māju ierakstīšanu Zemesgrāmatā. «Zemgales piens» šos izdevumus esot ar mieru segt, ja vien notiekot pārņemšana. Taču, ja līdztekus tam vajadzēšot segt arī remontizmaksas, diez vai tas uzņēmumam būšot pa spēkam un, iespējams, līdzšinējais riņķadancis turpināšoties. Raksturīgi, ka šādos gadījumos katrs mēģina panākt sev izdevīgākus noteikumus, taču nevar neņemt vērā augstākstāvošu instanču prasības. Uzņēmuma stāvokli Z. Golgāne raksturoja tikpat kritisku kā apstākļus minētajās mājās un norādīja, ka daudzko varētu paveikt iedzīvotāju spēkiem. Vismaz sakārtotības jomā, jo ne jau namu apsaimniekotājs, bet tās iedzīvotāji ir piedrazojuši, piemēram, kurtuves telpas. Neba jau vīrieša cilvēks nevarot sakārtot logu, ka jāļauj lietum tecēt telpās un nez cik ilgi jāgaida meistars. Diemžēl parasti dominē tendence gaidīt visu gatavu un atturēties no jebkādām pūlēm.
