Iespējams, ne pārāk daudzi jelgavnieki būs paguvuši apskatīt mākslinieces Sandras Milleres un fotogrāfa Ilgvara Gradovska darbu izstādes, kas Jelgavas Mākslas skolā aplūkojamas jau kopš decembra. Ekspozīcijas ir pietiekami savdabīgas, lai aicinātu interesentus tās novērtēt, kas būs iespējams līdz janvāra beigām.Abas izstādes vieno fotogrāfs Ilgvars Gradovskis, kurš pielicis savu roku (vai, precīzāk sakot, fotokameru) to tapšanā. Vienā no izstādēm apkopoti elpu aizraujoši kadri no augstkalnu ekspedīcijām. Kalnu pasaulē fotogrāfu I.Gradovski ievedis Imants Zauls. 1989. gadā notika pirmā ekspedīcija, kuras laikā Teodora Ķirša komanda pieveica augstāko toreizējās Padomju Savienības virsotni – Komunisma smaili, tālāk jau Himalaji – Daulagiri un Everests. I.Gradovskis pabijis Tadžikistānā, Nepālā un Tibetā, un fotogrāfijās fiksētas ne tikai virsotnes un augstkalnē sastaptie cilvēki, bet nojaušamas kalnā kāpēju izjūtas.Arī otrā Jelgavas Mākslas skolā atvērtajā izstādē skatāmās «bildes» fotografējis I.Gradovskis, taču nu vairs neredzam ainavas, bet klusās dabas. Turklāt pirmajā brīdī pat nepateikt, ka pie sienām ir fotogrāfijas – tik ļoti redzamais atgādina holandiešu vecmeistaru gleznas. Tikai tuvāk ieskatoties, jaušam, ka patiesībā tie ir atkritumi, ko izteiksmīgās kompozīcijās sakārtojusi Sandra Millere.««Vētras» ir manas ģimenes vasaras mītne pie jūras un attīrīšanās iespēja no pilsētas. Pēc vētrām mēs, lieli un mazi, vācam jūras izskalotos civilizācijas atkritumus. No savāktā klāsta es veidoju klusās dabas, kuras I.Gradovskis nofotografē,» darbu tapšanas noslēpumu atklāj māksliniece S.Millere. «Lai priekšmeti atgūtu tiem reiz raksturīgo varenību un diženumu, kompozīcijas veidoju Holandes vecmeistaru kluso dabu pārticības garā. Šo procesu es dēvēju par «re+animatio», kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē – darbības atjaunošana, atgriešana dzīvīgumā.»
