Ieilgušo strīdu Staļģenes sešu daudzdzīvokļu namu lietā vakar Rīgā sāka izskatīt Augstākā tiesa. Tai uzņēmums «Vedgas» iesniedza apelācijas sūdzību, kurā apstrīdēja Zemgales apgabaltiesas 2011. gada spriedumu, kurā tika atzīts, ka šīs mājas pieder valstij, ko pārstāv Privatizācijas aģentūra. Taču jau pirmajā sēdē lietas izskatīšanu atlika. Tiesa uzskata – ir jāpieprasa papildu dokumenti un liecinieka statusā jāuzklausa bijušais agrofirmas «Staļģene» vadītājs Mārtiņš Arnītis. Jelgavas novadu pārstāvošie juristi gan par šo lēmumu ir sašutuši, uzskatot, ka lietā savākts gana daudz pierādījumu.
Gaisotne pirms tiesas sēdes, uz kuru kā klausītāji bija ieradušies arī septiņi Staļģenes daudzdzīvokļu māju «Līči», «Tērces», «Strauti», «Avoti», «Atvari» un «Bangas» pārstāvji, neliecināja, ka lietas izskatīšanā varētu rasties sarežģījumi. «Skatieties, ja jums ir laba redze!», par Vedgas» pārstāvja Aigara Krūma tiesas sēdē iesniegtajiem diezgan blāvi nokopētajiem arhīva dokumentiem it kā nevērīgi Privatizācijas aģentūras juristei Aijai Laugalei sacīja pieredzējušais tiesas priekšsēdētājs Gunārs Aigars. Taču drīz vien septiņdesmit trīs gadu vecā vīra tonis mainījās. Tiesas priekšsēdētājs likās izbrīnīts, ka Zemgales apgabaltiesā kā liecinieks nav ticis uzklausīts bijušais agrofirmas «Staļģene» vadītājs Mārtiņš Arnītis. Toreiz Zemgales apgabaltiesas sēdē nepiedalījās arī saslimusī prasītāja – «Vedgu» pārstāve Gunta Špera. Pēc apmēram pusstundu ilgas apspriedes tiesa nolēma atlikt lietas izskatīšanu uz 18. martu, kad tiks izsaukts M.Arnītis un tiesa būs iepazinusies ar papildu dokumentiem. Saskata noziedzīgu shēmu«Tas ir vājprāts,» par tiesas lēmumu atlikt lietas izskatīšanu sašutis Jelgavas novada Domes nolīgtais jurists Dzintars Lagzdiņš. Viņš uzskata, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai atzītu par nepamatotu «Vedgas» cenšanos iegūt īpašumā minētās daudzdzīvokļu mājas. «Viens no «Vedgas» kapitāldaļu turētājiem bija tagadējā Jaunsvirlaukas pagasta pārvaldniece Solveiga Arnīte, Mārtiņa Arnīša meita. Apejot maksātnespējas procesu, neapmierinot neviena kreditora prasību, tostarp valstij nesamaksājot 190 tūkstošus latu nodokļos, tika panākts, ka bankā ieķīlātā manta paliek Arnīšu ģimenei,» sacīja Dz.Lagzdiņš. Rīgas tiesneši esot labākiSavukārt G.Špera pozitīvi vērtēja tiesas vēlēšanos vairāk iedziļināties lietā. Viņas aizstāvis jurists Aigars Krūms piebilda, ka bijis grūti tiesāties Jelgavā ar vietējiem juristiem un tagad beidzot process virzoties objektīvākā gaisotnē. Pirmajā instancē Zemgales apgabaltiesā viņš bija izteicis noraidījumu tiesnesei Regīnai Knabei, par kuru A.Krūmam ir aizdomas, ka viņu varētu ietekmēt Jelgavas novada pašvaldība. Uz sēdi neieradās akciju sabiedrības «Reverta» (iepriekš «Parex banka») pārstāvis. Tiesa nolēma skatīt lietu bez tā klātbūtnes.Iedzīvotāji grib dzīvokļus, nevis karuStaļģenes iedzīvotāja Inta Stecka pēc sēdes «Ziņām» sacīja: «Mēs negribam nekādu karu, bet gan iespēju privatizēt savu dzīvokļus. Mūs šādā gadījumā apmierinātu mierizlīgums.» Tiesvedība Staļģenes daudzdzīvokļu māju lietā sākās 2010. gadā, tomēr konflikts starp abām pusēm un Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenes iedzīvotājiem pastāv jau kopš deviņdesmito gadu vidus, kad pēc M.Arnītim piederošās agrofirmas «Staļģene» bankrota minētās ieķīlātās mājas nonāca «Parex» bankas pārvaldījumā un tālāk ar cesijas līgumu pie SIA «Vedgas», kas sāka mājas apsaimniekot. Ar šo apsaimniekošanu, kas noveda pie jumtu tecēšanas un māju bojāšanās, iedzīvotāji nebija apmierināti. Viņi, savācot vairāk nekā simt parakstu, vairākkārt vērsās pie Jelgavas novada pašvaldības ar lūgumu atrisināt tiesisko strīdu, kā arī pārņemt apsaimniekošanā minētās mājas. 2010. gada maijā pašvaldības uzņēmums «Jelgavas novada KU» sāka ēku apsaimniekot. Tā iedzīvotāji sāka saņemt divus rēķinus – gan no «Jelgavas novada KU», gan no «Vedgām», kas pastāv par savu taisnību. Līdz šim M.Arnītis ar presi runāt ir atteicies.
