Jelgavas 2. ģimnāzijas jauktais koris «Skali» notikumiem bagāto, grūto, bet ar gandarījumu aizvadīto sezonu noslēdza, dodoties ceļojumā uz saulaino Itāliju.
Jelgavas 2. ģimnāzijas jauktais koris «Skali» notikumiem bagāto, grūto, bet ar gandarījumu aizvadīto sezonu noslēdza, dodoties ceļojumā uz saulaino Itāliju.
Viens no nozīmīgākajiem notikumiem gan korim, gan visai
2. ģimnāzijai bija «Skalu» diriģentei Guntai Paškovskai pasniegtais godpilnais valsts apbalvojums – Trīszvaigžņu ordenis. Kā atzina G.Paškovska, tas viņai ļoti daudz nozīmējis un devis stimulu vēl aktīvākai un ražīgākai darbībai.
Tā kā pērnajā gadā bija īpaši daudz nopietnu uzstāšanos, apgūts liels apjoms sarežģīta repertuāra.
«Skali» sniedza koncertu vidusskolēniem Rīgā, Vāgnera zālē, piedāvājot ieskatu kora mūzikas attīstības vēsturē. Dziedātas gan pasaules klasiķu, latviešu, ārzemju latviešu komponistu radītās mūzikas pērles, gan arī sniegts ieskats mūsdienu kormūzikas tendencēs. Repertuārs stila ziņā bija tiešām grūts, bet koris veiksmīgi spēja to izpildīt, gūstot lielu atzinību. Nozīmīgas uzstāšanās bija arī «Skolēnu Dziesmu svētku modulācijas koncertā» un Izglītības un Kultūras ministrijas rīkotajā konferencē. Pēdējā sagatavotajam repertuāram bija jāatspoguļo tautas kultūras mantojums mūsdienās. «Skali» izpildīja interesantu programmu – Valda Zilvera «Rituāldziesmas». Pats lielākais veikums bija pilnībā iestudētais franču komponista Morisa di Riflē «Rekviēms». Tas izpildīts Jelgavas Sv.Annas baznīcā, kā arī Jāņa baznīcā Rīgā. Savukārt Skolēnu Dziesmu svētku skatē izcīnītas tiesības piedalīties Emiļa Melngaiļa Tautas mūzikas konkursā, taču finansiālu apstākļu dēļ šis piedāvājums nav īstenots.
Kā gada noslēguma centrālais notikums tika plānota piedalīšanās kormūzikas konkursā Itālijas pilsētā Adrijā. Taču izmaksas izrādījās pārāk lielas un ar nožēlu bija jāsecina, ka arī šis konkurss ies secen. Tā kā kora dalībnieki bija ļoti gaidījuši šo brīdi, tika nolemts, ka itāļu zeme jāapmeklē vismaz kā tūristiem. Izplānojuši ceļojumu ar minimālām izmaksām un, skumstot par tiem, kam arī tās izrādījās pārāk augstas, «Skali» devās astoņu dienu ceļojumā.
Pirmais solis Itālijā tika sperts Venēcijas priekšpilsētā, kur, ļaujoties vilinājumam, daudzi pasteidzās izbaudīt peldi Adrijas jūras siltajos ūdeņos nakts melnumā. Nākamajā rītā pirms došanās uz Venēciju tika savākti neskaitāmi gliemežvāki un ķerti plaukstas lieluma krabīši. Pārsteidza dzīvības pārpilnība pludmalē, kuras visā garumā stiepjas nebeidzamas viesnīcu rindas. Šķita, ka smilšu zonā nav vietas, kur varētu vienkārši atlaisties guļus – visur vienīgi saulessargi, atpūtas krēsli un galdi.
Tā kā dziedātājiem līdzi bija devušies arī radinieki un draugi, Venēcijas kanālu labirinti tika apskatīti grupiņās. Lielam vairumam garām bija jālaiž kārotais brauciens ar gondolu, jo cena par pusstundas vizināšanos trīs cilvēkiem bija ap Ls 30. Koristi pārliecinājās, ka kanāli nav nemaz tik smirdīgi, kā par tiem runā. Daudzus Svētā Marka laukumā sajūsmināja baložu tūkstoši, kas izrādījās visai izlutināti, piedāvāto maizīti ēdot negribīgi.
Vislielāko iespaidu, protams, atstāja fantastiskā Ticiāna altārglezna «Marijas Debesbraukšana» Dei Frāri baznīcā. Pārsteidza mākslas darba telpiskums un grandiozitāte. Klostera telpās bija iespējams aplūkot 56 šā pasaulslavenā mākslinieka darbus, taču ieejas maksa tam bija šķērslis. Romeo un Džuljetas dzimtajā pilsēta Veronā daudzi pabija arī pie Džuljetas kapa. Par centrālo notikumu kļuva skaistā Veronas amfiteātra (tas saglabājies no senās Romas laikiem) apmeklējums. Stāvot ārpus tā, «Skali» dzirdēja fantastiski skaistu kormūzikas koncertu – operas «Aīda» mēģinājumu.
Roma ekskursantus sagaidīja kā viens liels būvlaukums – visur remonti, pārbūves, satiksmes ierobežojumi un citas ceļotājiem nelabvēlīgas aktivitātes. Tas viss – gaidot 2000. gadu. Lielā steigā tika aplūkotas vairākas slavenas Romas apskates vietas un Vatikāns. Romas katoļu pāvesta dzīvesvieta un katoļu centrs sajūsmināja ar savu greznumu un varenību.
Pa ceļam uz Florenci tika apmeklēts arī Pizas tornis, kas tagad apjozts ar milzīgām trosēm. Latviešu blondās un zilacainās meitenes pārliecinājās, ka itāļi ir kā traki uz tādām. Savukārt daži puiši paguva iepazīties ar spānietēm, kas pārsteidza ar savām sliktajām angļu valodas zināšanām.
Pēdējās naktsmājas Itālijā bija pie Gardas ezera, kas atrodas kalnu ieskautā ielejā. Lai tur nokļūtu, bija jāizbauda brauciens par kalnu serpentīnu nakts tumsā. «Skalu» kolektīvs pārdzīvoja arī pērkona negaisa izrādi ar kolosāliem zibeņiem virs ezera.
Pēdējā ekskursijas dienā ceļotāji pabija skaistajā Austrijas pilsētā Insbrukā, kur izbaudīja pilsētas svētku ļoti mājīgo un mīļo gaisotni. Autostāvvietā «Skali» sadziedājās un sadejojās ar kāda īpatnēja orķestra dalībniekiem.
G.Paškovska uzsvēra, ka viņa ir laimīga, esot kopā ar tik lieliskiem audzēkņiem, un ļoti sāpējusi sirds, ka ceļojumā nedevās daudzi dziedātāji, kas to noteikti bija pelnījuši. Ir jau zināms nākamais iespējamais brauciens – «Skali» jau vairākkārt aicināti uz Franča Šūberta konkursu Vīnē. Uzstāšanās paredzēta 16. septembrī. G.Paškovska cer, ka izdosies iegūt līdzekļus braucienam. Pašlaik situācija gan izskatās diezgan bezcerīga.
