Par Jelgavas attīstības programmu 2014. – 2020. gadam pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāju Gunitu Osīti un viņas vietnieci Ilgu Līvmani intervē Edgars Kupčs un Gaļina Kudrjavceva.
– Kas ir Jelgavas pilsētas attīstības programma?I.L.: Tas ir pilsētas attīstības stratēģijas dokuments nākamajiem septiņiem gadiem – nākamajam plānošanas periodam. Ņemot vērā, ka arī Nacionālās attīstības plāns ir šim pašam periodam, arī pilsēta pieturas pie tā. G.O.: Šī ir trešā pilsētas attīstības programma, kas ir secīgs iepriekšējo turpinājums. Normatīvie akti paredz, ka visām pašvaldībām jābūt šādam vidējā termiņa attīstības dokumentam, kur noteiktas pašvaldības attīstības prioritātes, uzdevumi, mērķi, rezultāti, kā arī investīciju projekta apkopojums.- Kas dokumentu izstrādā?G.O.: Dokumenta izstrādei piešķirts arī Eiropas Sociālā fonda finansējums, tāpēc varējām konkursā piesaistīt konsultantus – «AC Konsultācijas» –, galvenais konsultants Artūrs Caune, kurš līdzīgus dokumentus palīdzējis izstrādāt arī citām pašvaldībām. Tas bija skats no malas, jo mēs ikdienā redzam lietas citādi. Taču jāuzsver arī mūsu speciālistu lielais darbs, tika iesaistītas visas nozares.I.L: Pagājušajā gadā mums notika tematiskie semināri, kuros aicinājām piedalīties ne tikai pašvaldības darbiniekus, bet arī sabiedrības pārstāvjus, izglītības, LLU pārstāvjus, uzņēmējus, kas izteica idejas un vīzijas.- Kā pašvaldībai veicas ar iepriekšējās programmas – 2007. – 2013. gadam – īstenošanu?G.O.: Pašvaldības katru gadu sagatavo pārskatu par plānošanas dokumentu realizāciju. Iepriekšējais plāns bija ļoti ambiciozs, investīciju plānā bija projekti par 330 miljoniem latu. Protams, apstiprinot dokumentu, bija skaidrs, ka, piesaistot arī Eiropas finansējumu, daļa projektu var tikt nerealizēti, jo 330 miljonu septiņos gados ir ļoti liela summa. Taču realizācijas apjoms pārsteidza mūs pašus.I.L: Pašlaik varam runāt par to, kas ir apgūts no 2007. līdz 2011. gadam – tas ir mazliet vairāk nekā 80 miljonu. Tās ir investīcijas gan no Eiropas fondiem, gan no citiem avotiem, arī pašvaldības finansējums. Protams, projekti galvenokārt bija saistīti ar pilsētas infrastruktūras sakārtošanu, tā bija prioritāte. – Cik paredzēts apgūt nākamajā plānošanas periodā?I.L.: Nepilni 287 miljoni. Tas ir vajadzību kopums. Pašlaik nevaram pateikt, vai iegūsim Eiropas līdzfinansējumu.G.O.: Nevaram pateikt, kādām prioritātēm piešķirs līdzekļus, tas vēl tiek lemts valstiskā līmenī. Nav arī zināms, kā līdzekļi tiks dalīti – tas būs nozaru vai teritoriālais princips. Tāpēc nedaudz vairāk jāuzdrīkstas paredzēt plānošanas dokumentos, lai tajā brīdī, kad finansējums ir pieejams, mēs jau zinātu savas vajadzības, būtu gatavi iesniegt projektus.- Ja kaut kas nav iekļauts dokumentā, var taču ieviest izmaiņas?G.O.: Protams, taču izmaiņas ir procedūra, kas noteikta normatīvajos aktos, bet projektu iesniegšanas termiņš parasti nav tiks ilgs, lai paspētu apstiprināt izmaiņas programmā un sagatavotu tehnisko projektu.- Kas ir nākamā plānošanas perioda prioritātes?I.L.: Tās ir rīcībpolitikas, kas saistītas ar pašvaldības autonomo funkciju realizēšanu. Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, esam sasaistījuši stratēģiskus jautājumus ar pašvaldības funkcijām. Arī no Valsts kontroles ir izskanējis, ka stratēģija nesaskan ar pašvaldības funkcijām, tāpēc šajā dokumentā tā ir saistīta.G.O.: Galvenās prioritātes ir izglītība, uzņēmējdarbības attīstība un pilsētvide, taču tā nav prioritārā secība.- Varbūt varat par katru no sadaļām pastāstīt plašāk, jo daļa plānu izskatās ambiciozi.G.O.: Jāuzdrīkstas. Ambīcijām pamatā ir realitāte – nepieciešamība. Izglītības joma saistīta ar izglītības infrastruktūras uzlabošanu – nepieciešama kabinetu rekonstrukcija, materiāltehniskās bāzes uzlabošana. Uzsvars jāliek arī uz savstarpējo izglītības līmeņu sadarbību, kas veicinātu jauniešu profesijas izvēli jau laikus, apzinoties savu aicinājumu. Profesionālās izglītības infrastruktūras sakārtošana veicinās profesionālās izglītības prestižu, jaunieši izvēlēsies profesionālo izglītību. Bet globālākā līmenī izglītībai jābūt saistītai ar uzņēmējdarbību. Jāsakārto teritorijas uzņēmējdarbības veicināšanai. Ja gribam, lai investors ienāk pilsētā, bet mēs viņu aizvedam uz krūmiem aizaugušu teritoriju, kur nav piebraucamā ceļa, komunikāciju un infrastruktūras, apšaubu, vai investors gribēs ienākt.- Kuras teritorijas paredzēt attīstīt uzņēmējdarbības veicināšanai?G.O.: Tas noteikts pilsētas teritorijas plānojumā. Teritoriju, kas atrodas rūpnieciskās zonās un pieder pašvaldībai, palicis samērā maz, vienīgā lielāka ir ap lidlauku, vairāk nekā 300 hektāru. Viens no priekšnoteikumiem, lai šī teritorija attīstītos, ir ziemeļu apvedceļš, jo pretējā gadījumā piekļūšana teritorijai ir apgrūtināta. Runājot par pilsētvidi – turpināsies ielu sakārtošana, arī daudzstāvu dzīvojamās teritorijas attīstība, jo iekšpagalmi ir bēdīgā stāvoklī. Paredzēta parku rekonstrukcija, Raiņa parkam ir izstrādāts tehniskais projekts. Pie jaunajiem projektiem ir arī bibliotēka, plānots jaunrades nams, kas ir pilsētai nepieciešams objekts, kur bērni varēti rast interesantas laika pavadīšanas iespējas.- Vai uzņēmēji arī bija iesaistīti programmas izstrādāšanā? Viņi izteica savas vajadzības?G.O.: Mums bija darba grupas ar uzņēmējiem, izrunājot lietas, kas nepieciešamas, piemēram, sabiedriskais transports, ko uzņēmēji uzsvēra. Dokumenta apspiešanas procesā arī organizēsim darba grupas, diskutējot par sagatavoto dokumentu.- Kas līdz šim traucēja izbūvēt ziemeļu apvedceļu? Finansējuma trūkums?G.O.: Ziemeļu apvedceļa trasējums plānots no 1956. gada. Arī iepriekšējā plānošanas dokumentā tā izbūve bija paredzēta, tāpēc tika iegādāti nekustamie īpašumi, kas atrodas sarkano līniju robežās. Mums ir izstrādāts tehniskais projekts. Nākamajā periodā varētu sākt izbūvi. Tās ir milzīgas investīcijas, tāpēc būs realizējams posmos, sākumā tas varētu būt Atmodas ielas turpinājums no Dobeles šosejas līdz Lapskalna ielai.- Vai tehniskais projekts vēl nebūs novecojis un nevajadzēs pārstrādāt?G.O.: Projekti nenoveco. Protams, būs nepieciešama aktualizācija, taču projekta pārstrāde – nē.- Vai paredzēta izgaismojuma izbūve ielās ārpus centra?G.O.: Jā, plānots izbūvēt apgaismojumu pilsētas nomalē un arī nomainīt pašreizējo apgaismojumu ar energoefektīvāku.- Ir arī prioritātes – ko vajadzētu darīt vispirms, ko pēc tam?I.L.: Programmā norādīts katra projekta sākšanas gads, tas arī apmēram parāda secību. Taču daudz kas atkarīgs no pieejamā finansējuma.G.O.: Ceram, ka nākamajā plānošanas periodā arī būs spēkā teritoriālais dalījums, tas nozīmē, ka nauda tiek piešķirta kompleksai projektu īstenošanai, piemēram, rekonstruējot ielu, tā tiek pilnībā izbūvēta no jauna, kad visas komunikācijas ir attiecināmās izmaksas.- Jelgavnieki sen gaida jaunu tirgu.G.O.: Izskatīti vairāki tirgus pārcelšanas varianti. Kā viena no perspektīvajām vietām ir satiksmes terminālis, apmēram «Daugavas» stadiona vietā. Vai tas pilnībā realizēsies, būs zināms šā gada laikā, jo tiek sākta ielu infrastruktūras sakārtošana ap perspektīvo termināli.- Vai ir vīzijas par pilsētas sabiedriskā transporta attīstību, jo uzņēmēji Pārlielupē sūdzas, ka vakarā darbinieki nevar tikt mājās?G.O.: Ja būs pieprasījums, būs arī pakalpojums. Ekonomiski neizdevīgi ir laist autobusu reisā, ja ir tikai pāris cilvēku. Protams, dokuments paredz arī sabiedriskā transporta attīstību.- Kā to plānots izdarīt?I.L.: Dokuments neiezīmē konkrētu rīcību, tā ir stratēģija, vīzija. Taču gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji norāda, ka viņiem trūkst autobusu reisu vēlajās vakara stundās.- Minējāt iekšpagalmu sakārtošanu. Vai pašvaldība drīkst piedalīties šādu projektu īstenošanā?G.O.: 2008. gadā sakārtots iekšpagalms Katoļu ielā, kur pašlaik atrodas Valsts policija. Projekta īstenošanā bija iesaistīti arī iedzīvotāji līdzfinansējot. Tās ir privātās teritorijas.- Paredzēti arī jauni bērnu rotaļu laukumi.G.O.: Viss ir atkarīgs no pieejamā finansējuma, taču plānots, ka bērnu laukumu pilsētā kļūs arvien vairāk.- Visa nauda neaizies lielo projektu īstenošanai?G.O.: Visam jābūt līdzsvarā.- Kā ar rekreācijas zonas attīstību?G.O.: Sākums bija ļoti veiksmīgs. Dokuments paredz promenādes izbūvi otrpus tiltam, savukārt objekti, kas šogad izbūvēti un arī tie, kas tiks pabeigti jau nākamgad, attīstīs ūdenstūrismu un ūdenstransportu.- Ko iedzīvotāji vēl var darīt, lai šo dokumentu pilnveidotu?G.O.: Aicinu jelgavniekus izlasīt dokumentu, vismaz iepazīties ar projektiem, kas plānoti, paskatīties pilsētas mērogā, nevis tikai savā pagalmā vai ielā, iesniedzot idejas. Mēs dokumentu vēl pilnveidosim, un reālas, konstruktīvas idejas tajā tiks iestrādātas, tāpēc arī rīkota sabiedriskā apspriešana.- Kāda iepriekš bija pieredze? Vai iedzīvotāji sniedz reālas idejas?G.O.: Mums ir pieredze ar teritorijas plānojuma apspriešanu. Kāda pagalma iedzīvotājs bija pacenties un izlīmējis aicinājumu uz sapulci, jo mājas pagalmā būvēšot piecstāvu namu, tāpēc ieradās daudzi iedzīvotāji. Tātad, ja tas skar manu teritoriju, es iesaistos. Bet Jelgava ir visu mūsu teritorija. Protams, paredzu, ka sabiedriskās apspriešanas laikā būs daudz jautājumu, kas skar izdegušas laternas un bedres uz ceļiem, nesakārtotu kaimiņu pagalmu, bet ir jādod cilvēkiem iespēja izteikties.- Izskatās, ka sociālajā jomā paredzēts izdarīt mazāk.G.O.: Jau šajā periodā sociālajā jomā paveikts pietiekami daudz, tāpēc lielākus plānus atlikām uz tālākiem gadiem. Taču paredzēta jauniešu mājas izveide, bērnu patversmes rekonstrukcija.- Kas notiek, ja kaut kas no ieplānotā netiek īstenots?I.L.: Investīciju plāns tiek pārskatīts reizi gadā, plānojot budžetu.- Vai pašvaldībai ir iespējas īstenot visu, kas dokumentā noteikts?G.O.: Strādājam, lai tādas būtu. Visiem infrastruktūras projektiem nepieciešams pašvaldības līdzfinansējums, jācer, ka fondu atbalsts un mūsu līdzfinansējums saglabāsies esošajās proporcijās.I.L.: Tāpēc pie finanšu avotiem norādīti visi iespējamie – gan fondi, gan valsts, gan privātais.- Vai ir reāli veiksmīgas pašvaldības un privātā finansējuma mijiedarbības piemēri?G.O.: Pašlaik likums to neparedz. Bet, ja būs sakārtota normatīvo aktu bāze, to iespējams realizēt. Lielākie investīciju projekti 2014. – 2020. gadāNosaukums Izmaksas (miljoni latu)Izglītība mūža garumā un konkurētspēja darba tirgū 48,2Jelgavas pilsētas pašvaldības jaunas pirmsskolas izglītības iestādes izveide 2Jelgavas pilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes «Sprīdītis» energoefektivitātes paaugstināšana un rekonstrukcija, piebūves būvniecība 2Iekļaujošās izglītības centra izvietošana Jelgavas pilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē «Zemenīte» 1Jelgavas Valsts ģimnāzijas ēkas rekonstrukcija 1,2Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas ēkas rekonstrukcija 0,9Jelgavas pilsētas pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu stadionu un sporta laukumu rekonstrukcija 1Jelgavas tehnikuma infrastruktūras uzlabošana un mācību aprīkojuma modernizācija 12,9Bērnu un jauniešu jaunrades nama būvniecība un mācību materiāli tehniskās bāzes izveide 4Jelgavas pilsētas pašvaldības pirmsskolas iestāžu teritoriju labiekārtošana, ārējā apgaismojuma rekonstrukcija 0,7Jelgavas pilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes «Rotaļa» energoefektivitātes paaugstināšana un rekonstrukcija, tai skaitā atveseļošanas un relaksācijas telpu izveide bērniem ar īpašām vajadzībām 0,5Jelgavas pilsētas pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu iekšējā elektroapgaismojuma renovācija 0,6Jelgavas 1. ģimnāzijas energoefektivitātes paaugstināšana un rekontrukcija 0,4Jelgavas pilsētas pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu sporta zāļu renovācija un modernizēšana 0,6Bērnu un jauniešu centra «Junda» ēku Skolas ielā 2 un Pasta ielā 32 rekonstrukcija 0,5Zemgales mākslas vidusskolas izveide (uz esošās bāzes) 0,8 Veselības un sociālo pakalpojumu kvalitāte un pieejamība 10,25. stāva izbūve poliklīnikas ēkas jaunajā korpusā 1Stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana Jelgavas pilsētas slimnīcā, renovējot slimnīcas nodaļas 1,5Slimnīcas virtuves bloka kapitālais remonts un tehnoloģisko iekārtu iegāde 1Slimnīcas uzņemšanas nodaļas rekonstrukcija un medicīniskā aprīkojuma iegāde 0,6Veselības aprūpes IT resursu tīkls (e-veselība) 1,5Daudzfunkcionāla sociālās aprūpes centra izveide, tai skaitā atelpas brīža pakalpojuma izveide 2Nepabeigtā dzemdību nama iekonservēšana 0,1Slimnīcas esošās staru diagnostikas aparatūras digitalizācija 0,5Datortomogrāfa iegāde Jelgavas pilsētas slimnīcā 0,3Bērnu sociālās aprūpes centra ēkas energoefektivitātes paaugstināšana Zirgu ielā 47a 0,2Patversmes pakalpojumu pilnveidošana 0,1Atpazīstams un konkurētspējīgs piedāvājumskultūras, tūrisma un sporta jomās 28,2Multifunkcionāla Zemgales kultūras centra izveide (tai skaitā koncertzāle, laikmetīgās mākslas izstāžu zāle) 10Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja ēkas skatu torņa restaurācija, tai skaitā karoga nolaišanas – pacelšanas mehānisms, atklātās kolekciju krātuves izveide 1Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja krātuves (Raiņa iela 6) rekonstrukcija un piebūves celtniecība 1Zemgales restaurācijas centra izveide 2,5Jaunas zinātniskās bibliotēkas būvniecība 3Kultūrvēsturisko objektu transformācija tūrisma produktos un vēsturisko vērtību apzināšana, vizualizācija 1Amatu mājas izveide vecpilsētas teritorijā 1,6Industriālā mantojuma iekļaušana tūrisma piedāvājumā 1,2Lielupes ūdenssporta bāzes rekonstrukcija un attīstība Pils salā 1Sporta bāzes un sporta administratīvās ēkas būvniecība 4Viesnīcas izbūve pie Zemgales Olimpiskā centra 2Pasta salas brīvdabas estrādes attīstība, otrā kārta 0,5Pārrobežu tūrisma produktu veidošana sadarbībā ar citām ES valstīm 0,5Metālapstrādes muzeja attīstība ZRKAC Metālapstrādes mācību parkā 0,3Ūdenstūrisma infrastruktūras un pakalpojumu attīstība 0,75Velotūrisma infrastruktūras un pakalpojumu attīstība 0,1Naktsmītņu piedāvājuma klāsta pilnveidošana un dažādošana 0,5Peldbaseina kompleksa izbūve – tehniskās dokumentācijas izstrāde 0,5Mobilitāte un pilsētassasniedzamība 76,9Loka maģistrāles viadukta rekonstrukcija 4Driksas ielas kā gājēju ielas izveide ar gājēju pārejām pār Katoļu, Pasta un Akadēmijas ielu 1,5Lietuvas šosejas gaisa pārvada rekonstrukcija 5,5Loka maģistrāle no pilsētas robežas līdz Rīgas ielai 4,2Loka maģistrāles rekontrukcija no Rīgas ielas līdz Kalnciema ceļam 2,9Kalnciema ceļš no pilsētas robežas līdz Rīgas ielai 5,5Lietuvas šoseja no pilsētas robežas līdz Miera ielai 4,3Tērvetes iela no pilsētas robežas līdz dzelzceļaotrai pārbrauktuvei 5,3Rūpniecības un Atmodas ielas rekonstrukcija noTērvetes ielas līdz Dobeles šosejai 4,6Garozas ielas no dzelzceļa pārbrauktuves līdz Jelgavas pilsētas robežai rekonstrukcija 3,2Starpkvartālu ielu un sabiedriskā transporta maršruta ielu sakārtošanas programma 29,8Daudzstāvu autostāvlaukumu izbūve pilsētas centrā 0,5Miera ielas (Platones) tilta rekonstrukcija 0,7Reālā laika transporta vadības sistēmas izveide 0,75Inteliģentā videonovērošana luksoforu objektu krustojumos 0,18Transporta fiksēšana, pārbraucot krustojumu pie neatļautā signāla 0,2Elektroniskās ceļa zīmes un informatīvie tablo pilsētā 0,15Stāvvietu gar ielām izbūve ar inteliģento vadības kontroles sistēmu 0,15Stāvlaukumu attīstība pie izglītības iestādēm 0,2Kvalitatīva un droša pilsētvide 52,3Pašvaldības iestāžu ēku energoefektivitātes paaugstināšana un rekonstrukcija 1,5Pašvaldības veco dzīvojamo māju kapitālā remonta programma 2,5Pašvaldības dzīvojamā fonda papildināšana 8Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi 1Daudzdzīvokļu māju iekšpagalmu rekonstrukcija 1,5Pasta salas labiekārtošana, trešā kārta 1,2Raiņa parka rekonstrukcija 1,5Hercoga Jēkaba laukuma rekonstrukcija (tai skaitā pieminekļa Hercogam Jēkabam izveide, Jelgavas kultūras nama centrālās ieejas un frontālās daļas zaļās zonas labiekārtošana) 3Atpūtas vietu ierīkošana un attīstība 2Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu attīstība Jelgavā, ceturtā kārta 15Siltumapgādes sistēmas attīstība 0,5Kapsētu paplašināšana un labiekārtošana 1Jaunas kapu teritorijas attīstīšana, kolumbārija izveide 1,5Lietusūdens kolektoru (Jāņa, Jēkaba, Miķelsona, Driksas, Cukurfabrikas, Garozas ielas un Savienības iela) rekonstrukcija un sūkņu staciju pārbūve 2,1Virsūdeņu aizvadīšanas sistēmas attīstība un grāvju sistēmas rekonstrukcija individuālās apbūves teritorijās 1,4Jelgavas lidlauka poldera hidrotehniskā stāvokļa izpēte, rekonstrukcijas projekta izstrāde un realizācija 1,5Pretplūdu pasākumi gar Svētes upi (tajā skaitā aizsargdambja būvniecība) Miezītes, Malkas, Vangaļu, Zanderu ceļu rajonā 5Iekškvartālu lietusūdens kanalizācijas ārējo tīklu izbūve 0,5Zemā parka iepretim Jelgavas pilij projektēšana un izveide 0,5Promenāde gar Lielupi pils pusē (no tilta līdz kanālam) 0,3 Pētniecība, inovatīva uzņēmējdarbība un industriālā attīstība 70,8Ziemeļu gaisa pārvada izbūve 50Atmodas ielas izbūve posmā no Dobeles šosejas līdz Lapskalna ielai 10Intermodāls transporta pasažieru apmaiņas punkts – dzelzceļa pieturvieta «AMO Plant/NP» 3Infrastruktūras izveide lidlauka teritorijas iekļaušanai ekonomiskajā apritē 5Infrastruktūras attīstība Peldu ielas rajonā uzņēmējdarbības veicināšanai 2
