Aizvadītā gada nogalē Latvijā mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājies par 8,7 procentiem, kas ir straujākais kāpums ES, liecina Eiropas statistikas biroja «Eurostat» apkopotie dati. Ievērojams kāpums mazumtirdzniecībā novērots arī Beļģijā (+4,5 procenti), Igaunijā (+4,3 procenti) un Rumānijā (+3,1 procents), bet Lietuvā tas palielinājies par 2 procentiem. Straujākais mazumtirdzniecības kritums šajā periodā bijis Grieķijā. Parādu krīzes skartajā valstī mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā samazinājās par 9,6 procentiem. No visām ES dalībvalstīm, par kurām pieejama informācija, mazumtirdzniecības apjoms novembrī auga desmit, bet samazinājās 11 valstīs. Kopumā ES tas saruka par 1,3, bet eirozonā – par 2,6 procentiem. Par reālajām tendencēm mūsu valsts tirdzniecībā stāsta Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.- Statistikas dati liecina, ka pērn lielākais mazumtirdzniecības pieaugums ES bijis tieši Latvijā. Varat piekrist?Grūti pateikt, kāda situācija šajā jomā ir citās Eiropas valstīs, bet pie mums mazumtirdzniecības kāpums bijis stipri vien relatīvs, pieticīgs, tikai nedaudz pārsniedzot inflācijas procentu. Katrā ziņā situāciju pie mums nevar salīdzināt, piemēram, ar ASV, kur bijis ļoti liels tirdzniecības uzrāviens. Vienkārši pārējās Eiropas valstīs patēriņš jau ir augsts un ekonomikas bremzēšanas gados kritums nav bijis tik liels kā mums. Latvijas gadījumā nevar runāt pat par būtisku tirdzniecības apjomu palielināšanās dinamiku – tam vienkārši nav pamata.- Kāpēc?Viss ir atkarīgs no iedzīvotāju pirktspējas, un tā neaug īpaši strauji. Tajā pašā laikā lielas naudas summas apgrozās finanšu pakalpojumu sektorā. Piemēram, mazie kredīti tiek izsniegti par ļoti augstām procentlikmēm, sasniedzot pat 360 procentu un «noēdot» cilvēkiem ienākumus. Valstij tomēr vajadzētu regulēt šo jautājumu, nosakot maksimālās kredītprocentu likmes, lai aizsargātu patērētājus. Jāņem vērā, ka daudzi cilvēki reklāmas kampaņas iespaidā nepadomā, cik lieli īsti ir patēriņa kredīta procenti.- Runa ir tieši par tā dēvētajiem mikrokredītiem?Principā par visiem nefinanšu pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā kreditēšanas pakalpojumus.- Tirdzniecības pieaugums Latvijā bijis vērojams vairāk pārtikas vai arī rūpniecības precēm?Šī attīstība ir vienmērīga. Rūpniecības preču tirdzniecības apjomu kāpums ir vērojams, jo cilvēki vairākus gadus nepirka ilgstošās lietošanas preces un tagad ir pienācis laiks daudzas no tām nomainīt. Jāmin, ka šāda veida preces kļuvušas relatīvi lētākas, bet ar īsāku kalpošanas periodu.- Tā tiek veicināts patēriņš rūpniecības preču jomā?Diemžēl tā ir viena no tendencēm, turklāt visā pasaulē – radīt mantu, kas kalpotu īsāku laika posmu, lai cilvēki to biežāk pirktu.- Kādas redzat tirdzniecības pieauguma tendences Latvijā šogad?Domājams, ka būs vērojams neliels kāpums. Iespējams, gada beigās būs zināmas izmaiņas saistībā ar gaidāmo eiro ieviešanu Latvijā. Vai nu cilvēki pietaupīs naudu, lai būtu droši, ka tās viņiem pietiks pēc pārejas uz eiro, vai arī – gluži pretēji – centīsies par latiem vēl pēdējā brīdī nopirkt to, ko varbūt varētu iegādāties nākamajā gadā, maksājot ar eiro. Daudz kas atkarīgs no tā, kāds gada beigās būs izveidojies cilvēku noskaņojums.- Ja eiro Latvijā tiešām tiks ieviests 2014. gadā, kā tas var ietekmēt patērētāju paradumus?Īpaši šie paradumi nemainīsies. Iespējams, cilvēki salīdzinās cenas, lai redzētu, kādas tās ir kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. Taču izmaiņas nekādas lielās nebūs.- Lielāko satraukumu sabiedrībā ir radījis iespējamais cenu kāpums pēc Latvijas pievienošanās eirozonai…Tas ir pilnīgs absurds! Neviens tirgotājs vai patērētājs psiholoģiski nav gatavs cenu kāpumam. Skaidrs, ka būs jākompensē izmaksas, kas saistītas ar eiro ieviešanu. Samazinot, piemēram, PVN pārtikai, par ko pašlaik tiek runāts, šis izmaksu kāpums tiktu kompensēts. Daudz kas būs atkarīgs no tā, kā valdība izturēsies pret tautu. Veiksmīgas darbības rezultātā pāreja no vienas valūtas uz otru būs mazāk sāpīga. Domāju, ka mūsu valsts šādu kompensējošo mehānismu var atļauties, lai atvieglotu eiro ieviešanu. To varētu darīt arī, piemēram, palielinot cilvēku ienākumus, kas būtu iespējams, samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli par vēl par vienu procentpunktu.- Ekonomikas ministrija ir paziņojusi par cenu monitorēšanu valstī pirms Latvijas iestāšanās eirozonā. Ko šāds solis varētu dot? Saistībā ar eiro ieviešanu tā ir nelietderīga naudas izšķiešana. Cenu monitorēšanu tirgotāji līdz šim veikuši uz sava rēķina, bet tas neko daudz nenosaka. Jāņem vērā, ka Eiropas Centrālā banka savās rekomendācijās ir pateikusi – pāreja uz jaunajām cenām nenotiek automātiski, bet gan ievērojot noteiktus tirgus darbības principus. Jautājums ir par vidējo piecenojumu, nevis cenu katrai precei. VIEDOKĻINaudas izteiksmē uzlabojuma navNORIS KRŪZĪTIS,LATVIJAS PĀRTIKAS TIRGOTĀJU ASOCIĀCIJAS IZPILDDIREKTORS Var teikt, ka Latvijā vērojams straujākais mazumtirdzniecības rādītāju pieaugums Eiropā, taču jāņem vērā, kas ar ko tiek salīdzināts. Nevajag aizmirst, ka ekonomiskās krīzes gados Latvija piedzīvoja ļoti smagu kritumu. Daudzās citās Eiropas valstīs gan ekonomikas un arī mazumtirdzniecības kritums, gan kāpums visus šos gadus bijis minimāls. Savukārt Latvijā kritums bija ļoti liels, bet šobrīd mēs tikai pamazām sākam tuvoties kaut cik normāliem rādītājiem. Liela loma, protams, ir aspektam, ka valstī aug rūpnieciskās ražošanas rādītāji, kas automātiski nozīmē arī tirdzniecības datu uzlabošanos. Nevar nepieminēt, ka pēdējā gada laikā no Latvijas uz ārzemēm pārcēlušies pietiekami daudz iedzīvotāju, bet mazumtirdzniecības apjomi no tā nav cietuši. Kopumā ņemot, procentuāli mūsu mazumtirdzniecības rādītāji gan ir uzlabojušies, taču, vērtējot reālās naudas izteiksmē, nekāda uzlabojuma nav bijis. Labklājības līmenis nav cēliesIVARS ANDIŅŠ,«MAXIMA LATVIJA» PRESES SEKRETĀRS Pieaugums pērn bija vērojams arī «Maxima» veikalos Latvijā, tomēr galvenokārt tas saistāms ar paplašināšanos, veikalu skaita palielināšanos, nevis situācijas uzlabošanos labklājības jomā. Ikdienā visos «Maxima» veikalos iepērkas ap 290 tūkstošiem klientu, un ir skaidri redzams, ka vismaz šo cilvēku labklājības līmenis gada laikā nav audzis. Zināms uzlabojums ir vērojams, bet tas ir minimāls.
