Diemžēl vai par laimi atbilde uz šo jautājumu, īpaši jau naudas izteiksmē, vienmēr būs jāmeklē salīdzinošās kategorijās, jo, kas vienam šķiet neaizsniedzams kapitāls, citam tāds nieks vien ir.Skaidrs, vērtējumā vienmēr būs svarīga arī pati salīdzinājuma «virziena» izvēle. Piemēram, palielinot valsts kapitālsabiedrību vadītāju algas no diviem trijiem līdz sešiem vai astoņiem tūkstošiem, par pamatu var ņemt līdzīgu struktūrvienību vadītāju atalgojumu ārvalstīs. Bet, ja gribat piešķirt pozitīvu nokrāsu pārdesmit latu pielikumam skolotājiem, medmāsām vai policistiem, lūkoties pāri robežai nebūs ieteicams.Var jokot par vidējo temperatūru slimnīcas pacientiem vai vidējo gaļas patēriņu, kad viens apēdis divas vistas, bet otrs nevienu, taču salīdzinājumam der arī šis ikdienā «vidēji netveramais» skaitlis. Tā Saeimas deputāti, kuru atalgojuma aprēķins saistīts ar vidējo algu valstī, ar šo gadu saņems par 100 latiem vairāk. Pats vidējās algas pieaugums lielākoties gan nav jūtams, taču, izrādās, šogad darbību beiguši it kā solidarizēšanās nolūkā pieņemtie likuma «pārejas noteikumi», pēc kuriem deputātu algu izmaksā pērn bija piemērots koeficients 0,94. Daži deputāti rosinājuši koeficientu vēl atstāt spēkā, bet citi satraukumam par nelielo 100 latu pielikumu neredz iemesla.Tikmēr jelgavnieki nupat saņemtajos decembra apkures maksas rēķinos ieraudzītās 100 un vairāk latu summas par nelielām vis nesauks – daudziem tā ir prāvākā izdevumu daļa mēneša budžetā, no kura citiem tēriņiem maz kas paliek pāri. Var jau salīdzinoši spriest, ka pērnais decembris bija siltāks un gāze tagad dārgāka, taču «parastais» iedzīvotājs visbiežāk salīdzinājumu meklē savā maciņā. Un tas rāda, ka valdības solītā iedzīvotāju turības plaisas mazināšana gada pirmajā mēnesī varētu būt gājusi pat pretējā virzienā.
