Pirms diviem gadiem no Kubas izceļojušajai zobārstei Arabelai Liranzai vislielākais prieks, ka Latvijā viņa var strādāt savā profesijā.
«Latvijā es jūtos labi, taču laikapstākļi te ir smagi. Protams, var nopirkt siltu apģērbu un dzīvot. Patlaban man nav ar to problēmu – esmu pielāgojusies. Arī sniegs patīk, bet tajā pašā laikā man pietrūkst Kubas ziemas. Tur tā ir daudz īsāka un siltāka – līdz pat 30 grādiem plusā,» uzdzirkstot siltam un baltam kā Latvijas ziema smaidam, teic Arabela Liranza. Zobārste un ķirurģe vienāKubieti, kura Latviju par savām mājām sauc teju divus gadus, kopš sekojusi savam vīram Linardam uz viņa etnisko dzimteni, satieku Jelgavas 1. ģimnāzijas zobārstniecības kabinetā. Tā bijusi viņas karsta vēlēšanās pēc izceļošanas strādāt savā profesijā, un tas arī izdevies. Gan ne uzreiz – Latvijas darba tirgū dakterei nācās cītīgi pierādīt savas profesionālās spējas, kā arī pamazām iepazīt cilvēkus, veidot saskarsmi un pulcēt ap sevi klientus. Patlaban viņi zobārsti un ķirurģi Arabelu Liranzu var satikt ne tikai Jelgavā, bet arī trīs klīnikās Rīgā un Bauskas Veselības centrā.«Iepriekš es strādāju slimnīcā traumatoloģijā un estētikas ķirurģijā, piemēram, sejas rekonstrukcijā. Latvijā pagaidām iznāk darboties mutes ķirurģijā, zobārstniecībā un implantoloģijā,» savu darba ikdienu raksturo Arabela, atklājot, ka profesiju viņa izvēlējusies jau skolas laikā. Gadījies, ka bērnībā pēc higiēnista apmeklējuma ieraudzījusi savu zobu rotu tik baltu un skaistu, ka vēlējusies tādu dāvāt arī citiem. Lai tas varētu notikt, meitene čakli mācījās, lai iestātos augstskolā, kur piecus gadus studēja zobārstniecību un vēl trīs – ķirurģiju. Nepieļauj «smadzeņu» aizplūšanu Jāpiebilst, ka augstākā izglītība tāpat kā veselības aprūpe sociālistiskajā «Brīvības salā» ir bez maksas. Lai iegūtu diplomu, nākas studēt vaiga sviedros, taču pēc tam ir plašākas darba iespējas. Tomēr tikai savā valstī, jo Kuba ir dažādi pretojusies «smadzeņu» aizplūšanai. Īpaši, uz tuvējām Amerikas Savienotajām Valstīm, kas emigrējušajiem kubiešiem gatava uzreiz piešķirt uzturēšanās atļaujas. Tāpēc, piemēram, Kubā tika izdots likums, ka skolotājiem, ārstiem, inženieriem un citiem diplomētiem speciālistiem piecus gadus vispār ir liegta iespēja izbraukt no valsts, kas pirms diviem gadiem stipri sarežģīja arī Arabelas un viņas vīra – arī ārsta – Linarda Neimaņa ieceri atgriezties Latvijā. Toreiz viņu situācija tika atrisināta augsta līmeņa diplomātiskā ceļā, iesaistoties Kubas un Latvijas ārlietu ministriem.Nepatīkami dzīvot uz citu rēķinaLielas problēmas ar izbraukšanu daudzus gadu desmitus bijušas arī pārējiem kubiešiem, līdz šā gada sākumā Kubas valdība atcēlusi ierobežojumus saviem pilsoņiem ceļot uz ārvalstīm. «Ko tas līdz?! Realitāte taču ir pavisam cita. Kubieši mēnesī saņem vidēji 15 dolāru. Ko ar tādu naudu var iesākt?» sarežģīto ekonomisko situāciju savā dzimtenē min Arabela. Cilvēki parasti iztiek no savu ģimenes locekļu atbalsta. Arī Arabelai, kaut iegūta ārstes profesija, palīdzēja vecāki. Taču – cik ilgi tā var!«Kubā man nebija lielu problēmu – dzīvoju labā mājā, visa kā pietika. Taču nespēju pietiekami nopelnīt, kaut arī strādāju slimnīcā. Nolēmu, ka kaut kas ir jādara, jo mamma nebūs visu laiku. Turklāt ir nepatīkama sajūta dzīvot ar apziņu, ka nespēj sevi uzturēt,» iekšējo diskomfortu, kas lēmumu doties prom ļāva pieņemt viegli, atklāj zobārste. Tikai legālā ceļā, nogaidot prasītos piecus gadus, sākumā ārstu ģimene plānoja pārcelties uz ASV. Taču tad pavērās iespēja pārbraukt uz Latviju, kur jau mīt Linarda vecmāmiņa. «Uzzinājām, ka te ir droši. Varēsim strādāt savā profesijā. Būs piemēroti apstākļi un dzīvesvieta. Nolēmām atbraukt un pārliecināties,» kubiete izvēli nenožēlo.Pārsteidz krējums un pupiņu salātiViņa atklāj, ka divu gadu laikā Latvijā iedzīvojusies tīri labi. Izdevies veiksmīgi ielauzīties latviešu valodā. Vienīgi gramatika negrib viegli padoties. Taču komunikācijai ar pacientiem pietiek, un, ja nepieciešams, palīgā nāk zobārstes asistentes. «Jā, mums ir cita kultūra, bet man ar to nav problēmu. Sākumā gan nedaudz bija. Piemēram, esmu pieradusi visu laiku brīvi sarunāties ar cilvēkiem, bet tas nenozīmēja obligāti veidot ar viņiem attiecības. Atšķīrās arī garšas izjūta. Kubā mums nav krējuma. Brīnījos arī par pupiņu salātiem,» atceras Arabela. Latviešus viņa raksturo kā ļoti labus cilvēkus. Bērni te esot daudz savaldīgāki, un Latvijā svin skaistus svētkus, kas īpaši patīk mazajai meitiņai. Vienīgi pietrūkst radu un draugu, kuri palikuši dzimtenē, un Kubas siltās saules, kas, par spīti sadzīves grūtībām un naudas trūkumam, kubiešus dara priecīgus un gaišus. «Ja nevari mainīt apstākļus, mainies pats!» vēlreiz balti uzsmaida Arabela Liranza. «Bēgšana no Kubas» Par Neimaņu ģimeni (Diānu Neimani un viņas trīs dēliem, no kuriem viens ir Arabelas Liranzas vīrs Linards) plašāka sabiedrība Latvijā uzzināja, noskatoties žurnālistes Oditas Krenbergas veidoto dokumentālo filmu «Bēgšana no Kubas». Tajā tika stāstīts par Diānas pūliņiem atgriezties dzimtenē, kuru viņa pametusi jaunībā, apprecoties ar kubieti. Lielākās problēmas iegūt izceļošanas atļaujas bijušas bērniem, īpaši Arabelai un Linardam, kas pēc profesijas ir ārsti. KubaParlamentāra republika. Visi vadošie amati atrodas Kubas Komunistiskās partijas rokās.Bezmaksas veselības aprūpes, kā arī izglītības (no bērnudārza līdz augstskolai) sistēma – atbilstoši valsts ekonomiskajām iespējām.Sociālistiskā ekonomikas sistēma – personai nevar piederēt ražošanas līdzekļi un resursi. Privātpersonām ir atļauta individuālā uzņēmējdarbība, taču nedrīkst izmantot citu personu algotu darbu lielākas peļņas gūšanai.Kopš 1962. gada, kad ASV noteica pret Kubu ekonomisko embargo, valstī raksturīgs liels preču deficīts.Spriegums tīklā lielākoties ir 110 voltu.Oficiālā valoda – spāņu, bieži var dzirdēt arī franču un angļu valodu. Augsts iedzīvotāju izglītības līmenis, kā arī attīstīta kultūra.Lauksaimniecībā dominē tabakas un cukurniedru cukura audzēšana un galaproduktu ražošana. Audzē un eksportē kafiju un citrusaugļus.Tropu pasātu klimats. Divi gadalaiki – lietaina vasara (no maija līdz oktobrim) un ziema. Vidējā gaisa temperatūra 25,5 grādi.
