8. jūnijā aizgāju uz konditorejas cehu pie «Dzirksteles», lai pasūtītu torti vīra 60 gadu jubilejai.
8. jūnijā aizgāju uz konditorejas cehu pie «Dzirksteles», lai pasūtītu torti vīra 60 gadu jubilejai. Aiznesu litru svaiga brūkleņu ievārījuma. 12. jūnijā ierados pēc tortes. Kad to ieraudzīju, apstulbu. Tā bija tik bezgaumīga… Virsū salikti kivi, apelsīni, nelielās kaudzītēs kaut kādas brūnas pikas. Izsniedzējai teicu, ka man trūkst vārdu par tādu «mākslas» darbu, bet interesantākais bija tas, ka skaitlis «60» meistarei bija aizmirsies. Cerēju, ka torte būs vismaz garšīga. Bet nekā! Putukrējuma vietā – biezpienam līdzīga masa. Brūkleņu ievārījums divās kārtās grūti ieraugāms un izgaršojams. Toties iesmērēta biezā kārtā grūti nosakāma pārsaldināta dzeltena masa. Varbūt margarīns? Jubilārs teica, ka tā nav torte, bet negaršīgs, lipīgs kleķis.
14. jūnijā ierados pie konditorejas vadītājas ar pretenziju, līdzi paņēmu tortes paraugu un sašutumu. Tā vietā, lai atvainotos, vadītāja teica, ka es esot tā vēlējusies! Mans pārdzīvojums vadītājai un tortes cepējai bija kā pīlēm ūdens. Man bija kauns! Un vesels litrs brūkleņu ievārījuma vienai tortei bija par maz? Pāri nepalika?
Ar prieku atceros tos laikus, kad šajā konditorejas cehā strādāja slavenais Jelgavas tortu meistars Karaša. Ja viņš cepa, tad tā bija garantija, bauda un prieks! Šodien – rūgta vilšanās. Secinu, ka šajā konditorejas cehā strādā cilvēki bez gaumes, bez darba mīlestības un sirds siltuma. Mīļie jelgavnieki! Ja plānojāt pasūtīt torti «Dzirkstelē», esiet ļoti uzmanīgi!
G.Sondora Ozolniekos
