Dienas pirmajā pusē visai apaļīgo zirgu bars sagājis Pils salas dienvidu pusē pie kanāla, kas savieno Driksu ar Lielupi netālu no pils. Sv.Trīsvienības baznīcas torņa pulksteņa zvani un citas pilsētas tuvuma skaņas tos neuztrauc. Vairums zirgu mierīgi beidz gremot iepriekšējā vakarā notiesāšanai nodoto pustonnu siena. Dabas fonda līgumdarbinieks Einārs Nordmanis skaidro, ka šie savvaļas zirgi nav mājdzīvnieki, kas cilvēkam būtu jābaro. Tomēr ziemā, kad sals pārsniedz desmit grādu, enerģijas patēriņš tiem esot tik liels, ka tomēr vajagot piebarot. Siens pļauts palieņu pļavās pie Vircavas un Platones ietekas Lielupē. Ar Latvijas Dabas fonda atbalstu sagādātas 50 tonnas, kas šai ziemai esot pietiekami.Grūsnas vairāk nekā divdesmit ķēvjuDienā zirgu bars klīst pa četrus kilometrus garo zemes strēli un dara tiem domāto darbu – dabai draudzīgā garā grauž krūmus un no sniega kašā pērno kūlu. Ūdeni dzīvnieki uzņem ar sniegu, kas siltajā kuņģī tiek izkausēts. «Pa aizsalušo Driksu un Lielupi zirgi prom neklīst, jo uz ledus dzīvniekiem slīd kājas, ko tie instinktīvi ļoti saudzē. Tomēr reizi dienā apeju salai apkārt un pārliecinos, vai nav kāda bēgļa pēdu,» stāsta E.Nordmanis. Viss bars, kurā ir pieci «harēmi» (katrā ērzelis ar vidēji piecām ķēvēm) turoties kopā. Turpat blakus ganās arī «ģimenes», kurās aug jaunā paaudze, kas vēl nav sasniegusi «pilngadību» jeb apmēram divu gadu vecumu. Pērn, sākot no marta, piedzimuši 15 kumeļu, un gandrīz visi izdzīvojuši. Zirgu krišanai riskantākais laiks esot uz pavasara pusi, kad uzkrātās barības rezerves izsīkušas. Šogad, pēc E.Nordmaņa domām, varētu būt grūsnas 25 vai pat 26 ķēves. Tilts dabai traucētuE.Nordmanis priecājas, ka piecu gadu laikā viņam ar zirgiem izdevies sasniegt tādu saprašanos, ka tie klausa saucienam bez siena klēpja rādīšanas. Apsaimniekotāja sasaukti, tie paši nāk no salas ziemeļu gala uz barotavu. «Vispār šie savvaļas dzīvnieki pēc dabas ir ļoti spītīgi un nedarīs neko tādu, ko negrib,» pasmaida E.Nordmanis. Viņš nobažījies par ideju būvēt Lielupes tiltu, kas šķērsotu Pils salu, un šo viedokli gatavojas paust projekta sabiedriskajā apspriešanā. Viņaprāt, zirgi pie šosejas varbūt pierastu, taču putni un cita saudzējamā dzīvā radība – diez vai. «Tad jau labāk tilta vietā būvēt tuneli, būs lielāks labums celtniekiem,» ironizē E.Nordmanis. Jelgavnieku interese par zirgiem ziemā mazinājusies, taču salas apsaimniekotājs gatavs par tiem pastāstīt jebkuram zinātkārajam. Tikai nevajagot nest ēdamo, izņēmums varētu būt vienīgi siena klēpis, ko vajag atstāt uz zemes. Sala pastāvējusi arī bez zirgiemPazīstamais zirgu ārsts Juris Tolpežņikovs savvaļas zirgu turēšanā Pils salā īpašus plusus nesaskata. Viņš domā, ka dabas liegums šajā vietā, tāpat kā tūkstošiem gadus iepriekš, varētu pastāvēt arī bez šiem ievestajiem dzīvniekiem. «Ja ir doma savā dzīves vietā sugu ‘Konik Polski’ saglabāt, tad būtu saprotami, bet, ja vienu sugu izplata mākslīgi, tad nāk prātā jenoti, aitas, truši, kas dažviet radījuši ekoloģiskas problēmas,» saka J.Tolpežņikovs. Savukārt gleznotājs Gunārs Ezernieks priecājas par Pils salas savvaļas zirgiem. Viena no ainavām, kurā viņš tos attēlojis, apskatāma izstāžu zālē Sv.Trīsvienības baznīcas tornī. Arī G.Ezernieks ir nobažījies par ideju pār Pils salu uzbūvēt tiltu. «Tā Jelgavā ir vieta, kas nav sacūkota. Rekonstruētā Driksas krastmala man tagad vairāk izskatās pēc autoostas perona,» smejas mākslinieks.
