«Šodien nerunāsim ne par Busuli, ne Lāci, bet cilvēku, kas savu rīta kafiju droši vien izdzēris mājās, bet tasīti pusdienās piekritis baudīt pie mums, Jelgavas 1. ģimnāzijā,» piesakot pazīstamās dziesmas «Brīvdiena» vārdu autoru, dzejnieku un tulkotāju Jāni Elsbergu,» priecājas elektroniskā mācību līdzekļa «Personības un varas sadursme latviešu literatūrā» līdzautore Guna Stepiņa. Materiālā iekļauts arī dzejnieka atmiņu stāstījums par savu mammu Vizmu Belševicu. Taču tikšanās laikā skolēni vairāk varēja klausīties paša J.Elsberga dzeju, kā arī viņa pārdomas par dzīvi.
«Dzeja mūsdienās pārsvarā ir cilvēka runa – viņa domu un sajūtu atspoguļojums. Es to necenzēju. Ko domāju un jūtu, tas arī nonāk uz papīra,» atbildot uz Jelgavas 1. ģimnāzijas jauniešu jautājumu, vai dzejā ir vieta slengam, atklāj J.Elsbergs, piebilstot, ka viņam ir tuva tā saucamā netīrā estētika. Gatavojas «Oņegina» pirmizrādei Dzejnieks stāsta, ka iedvesmu viņš lielākoties gūst pastaigās pa savu dzimto Rīgu. Rūpnieciskajiem un jauno dzīvojamo māju rajoniem, «maskačku», kur citiem, iespējams, nav omulīgi spert savu kāju. Taču tieši tur šķiet, ka Dievs sastopams daudz biežāk nekā smalkajā Vecrīgā, un raisās pārdomas par dzīves realitāti, atzīst J.Elsbergs.Tomēr dzejnieks atklāj, ka pēdējā laikā «pats no sevis» sarakstījis vien 12 dzejoļu. Lielāko radošās ikdienas daļu piepilda dalība dažādos muzikālajos projektos, kas vienlaikus ir arī viņa peļņas avots. Piemēram, 22. februārī Dailes teātris gatavojas J.Elsberga, Kārļa Lāča un Evitas Mamajas mūzikla «Oņegins» pirmizrādei (režisors Dž.Dž.Džilindžers). Savukārt Liepājas teātra izrāde «Pūt, vējiņi», kuru veidojuši tie paši autori, jau saņēmusi skatītāju atzinību, kā arī balvu «Kilograms kultūras».Taču zvaigžņu slimība dzejniekam esot sveša, jo popularitātes ziņā viņš nevarot «pārspļaut» citus savus ģimenes locekļus – mammu, tautā iemīļotu dzejnieci Vizmu Belševicu, traģiski bojā gājušo brāli dzejnieku Klāvu Elsbergu, kā arī tēvu, tulkotāju un mūziķi Zigurdu Elsbergu. Savu skolas laiku J.Elsbergs atceras kā nomāktības, apspiestības, garlaicības, truluma un idiotisma pilnu. Tie bija padomju gadi, kuros par brīvdomību un savas zemes mīlestību publicēšanās aizliegumu piedzīvoja arī V.Belševica. Tāpēc dzejnieks aicina jauno paaudzi novērtēt brīvību, kas iegūta līdz ar neatkarības atgūšanu. Iespaidi nesakrita ar gaidīto«Zinot, ka viņš ir Vizmas Belševicas dēls un Klāva Elsberga brālis, dzejnieku biju iedomājies nedaudz citādu. Neizrādījās īsti tas, ko biju gaidījis. Taču ne sliktā nozīmē. Vīlies katrā ziņā es neesmu. Tas ir notikums, ka dzejnieks ciemojās mūsu skolā. Iepriekš bija Knuts Skujenieks. Diezgan pārsteidzoši, ka tas notiek pie mums,» iespaidos dalās 12. klases audzēknis Kristaps Pēkalis. Kopā ar skolas teātra dalībniekiem pasākumā viņš priecēja klātesošos ar nelielu J.Elsberga dzejas uzvedumu, ko sagatavoja skolotāja Aija Treija. Savukārt par muzikālo noskaņu parūpējās Jelgavas Mūzikas vidusskolas jaunais saksofonists Roberts Gotlaufs.Digitālais mācību materiāls būs brīvi pieejams«Ziņas» jau rakstīja, ka Jelgavas 1. ģimnāzija izstrādājusi digitālu mācību līdzekļu kopu, kurā interaktīvā veidā aplūkota V.Belševicas, Ojāra Vācieša un Knuta Skujenieka daiļrade un tās izpausmes iespējas pagājušā gadsimta represīvajos sešdesmitajos, astoņdesmitajos gados. Elektroniskā mācību līdzekļa saturā iekļauti video un audio materiāli, kā arī fotogrāfijas, dažādi teksti un uzdevumi literatūras, vēstures un kulturoloģijas stundām 12. klasei. Materiāls ievietots portālā «skolas.lv» un ir brīvi izmantojams katram tā lietotājam.
