Lai mainītu sabiedrības attieksmi pret abonentmaksām, jāiegulda milzīgs komunikācijas darbs, uzsver eksperti. Patlaban 95% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta abonentmaksas ieviešanu sabiedriskajiem medijiem, liecina pētījumu kompānijas «GfK» un LETA biznesa portāla Nozare.lv pētījums.
Šo ideju atbalsta vien 5% Latvijas iedzīvotāju, tāpēc vēl ir pāragri runāt par konkrētām abonentmaksas summām – vispirms ir jāpanāk lielāks sabiedrības atbalsts šādai iecerei, prezentējot pētījumu, norādīja «GfK» Klientu servisa direktore Māra Tauriņa.Pētījums prezentēts LETA sadarbības partneriem rīkotajā diskusijā par televīzijas nākotni.Latvijas Televīzijas (LTV) prokūrists Gints Miķelsons norādīja, ka arī LTV darbinieku vidū ir veikta aptauja par abonentmaksām. Tā parādīja, ka 40% darbinieku atbalsta, bet 60% ir pret abonentmaksas ieviešanu.Miķelsons Nozare.lv uzsvēra, ka abonentmaksu varēs ieviest tikai tad, kad sabiedriskā televīzija būs izpildījusi virkni kritēriju, kas noteikti jaunajā Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) koncepcijā. Kā būtiskākie ir minēti satura kvalitātes uzlabošana un auditorijas pieaugums.Miķelsons norādīja, ka iespējamais abonentmaksas ieviešanas laiks LSM koncepcijā ir norādīts 2016.gads, bet tas var mainīties uz nenoteiktu laiku, ja nebūs izpildīti kritēriji, kā arī ir jāpieaug sabiedrības atbalstam šai idejai.«Pašlaik abonentmaksa ir kā tāds bubulis, no kura visiem ir bail,» sacīja Miķelsons.Diskusijā eksperti norādīja, ka ir jāiegulda milzīgs komunikācijas darbs, lai mainītu sabiedrības attieksmi pret abonentmaksām.Arī kaimiņvalstīs neatbalsta abonentmaksas ieviešanu – Lietuvā pret ir 92%, bet Igaunijā 93% iedzīvotāju.LETA biznesa portāla Nozare.lv un «GfK» pētījums tika veikts 2012.gada decembrī Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Pētījumā piedalījās respondenti no 18 līdz 65 gadiem, kuri lieto internetu. No Latvijas piedalījās 1028 respondenti, no Igaunijas – 1016, no Lietuvas – 919. Dati tika vērtēti pēc dzimuma, vecuma, tautības, reģiona un dzīvesvietas tipa.
