Ziemā lauku ceļos nereti var manīt vīrus ar ragaviņām vai stumjamiem ratiem, kuros ved kritalas un citu kurināšanai derīgu koksni. Privātajos mežos sausos kokus un kritalas ņemt atļauts, turpretī valsts mežos parasti tas ir aizliegts. 2012. gadā Valsts policija Jelgavas pilsētas, novada un Ozolnieku novada mežos atklājusi 43 patvaļīgas ciršanas gadījumus. Kriminālvajāšanai nodotas tikai piecas lietas. Bieži vien pārkāpēji aizgājuši nesodīti.
Svētdienas spelgonī, kas pārsniedza mīnus desmit grādu, netālu no Valgundes gar Kalnciema šosejas malu ragavas ar metru, pusotru gariem kokiem vilka Aivars Kulbergs no Puriņām. «Malkas pietrūka, tāpēc jāiet lasīt. Ja es tos kokus neņemtu, tie mežā sapūtu,» savu rosīšanos paskaidro vīrs. Viņš stāsta, ka strādājis ar zāģi, ko aizlienējis no kaimiņa. Kokus ņēmis no privāta meža dažus simtus metru no mājām, kas atrodas šosejas malā. Malkas pietiek un pāri paliek Vecajās mežsarga mājās «Zeltiņi» dzīvojošais pensionārs un privātā meža īpašnieks Aivis Šmulders «Ziņām» stāsta, ka malku ziemai parasti gādā vasarā līdz Jāņiem. Tad tā līdz ziemai pienācīgi izžūst. Malkas sazāģēšana un citi ar to saistītie darbi, ņemot palīgos dēlu, prasa apmēram četras dienas. Parasti pietiekot ar kādiem piecpadsmit nokaltušiem kokiem, ko sazāģētus saved mājas pagalmā ar vieglo automašīnu. Kaimiņiem A.Šmulders malku nepārdodot, neesot arī bijusi tāda interese, tādēļ no ceļa attālākajās vietās viņa mežs palicis neattīrīts no kritalām un sakaltušiem kokiem. «Esmu novērojis, ka arī valsts mežos netiek izvesta visa koksne. Varbūt atstāj to kukaiņiem un citai dzīvai radībai,» spriež A.Šmulders. Negodīgie iegāž Par patvaļīgu koku vešanu no meža ir satraukts Elejas pagasta pārvaldes vadītājs Leonīds Koindži-Ogli. Viņš atzīst, ka to neviens nespējot kontrolēt. Viņaprāt, Valsts meža dienesta mežsargiem pēc štatu samazināšanas apgaitas platības kļuvušas pārāk lielas, lai varētu tās pienācīgi uzraudzīt. Dažiem elejniekiem patvaļīga koku vešana esot «bizness». «Salasa piecus maisus, pārdod pensionāriem par latu piecdesmit, un dienai naudas pietiek,» ironizē pagasta pārvaldnieks. Viņš atceras, ka deviņdesmitajos gados pagastu pašvaldības centušās ieviest kādu kārtību šajā jomā. Taču daudzkārt nācies saskarties ar negodīgumu, kad cilvēks, kuram mežā ir atļauts zāģēt sausos kokus un kritalas, pieķer klāt arī vērtīgākus kokus. Mežos kāpina biomasas ieguvi Valsts akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» Zemgales mežniecības izpilddirektors Ilgonis Rozītis atceras, ka vienu gadu deviņdesmito gadu sākumā tā sauktajām sociālajām vajadzībām izstrādei izsniegto atļauju apjoms sasniedzis pat miljonu kubikmetru, kas ir apmēram desmitā daļa no gadā izstrādātās koksnes kopapjoma. Taču 2000. gadā izveidotā valsts akciju sabiedrība «Latvijas valsts meži» tāda veida darbošanos strauji sašaurināja. 2012. gadā Zemgales mežniecība devusi atļauju 2000 kubikmetru mazvērtīgās koksnes izstrādei vietējiem cilvēkiem, kuri dzīvo pie meža. Cena par kubikmetru ir ap pieciem latiem, kam klāt vēl jārēķina izstrādes izmaksas. «Protams, atļāvām skautiem ziemas nometnē Ložmetējkalnā ņemt malku ugunskuram. Taču uz savu roku kokus mežā lasīt nedrīkst,» brīdina I.Rozītis. «Latvijas valsts meži» ievērojot principu, ka mežā jāstrādā profesionāļiem ar modernu tehniku, ievērojot darba drošību. Pērn Zemgales mežniecībā tika sagatavoti 30 tūkstoši kubikmetru mazvērtīgās koksnes, šogad paredzēts izstrādāt 70 tūkstošus. I.Rozītis piebilst, ka pieprasījums pēc biomasas aug. Tā būs vajadzīga arī topošajai Jelgavas koģenerācijas stacijai, ko iedarbināt domāts šogad. Palīdzēt var mehāniskie zirgiZemgales virsmežniecības jurists Māris Vaitekūns teic, ka patvaļīgie koku cirtēji esot viltīgi. Vienā reizē tie parasti vedot prom tik daudz kubikmetru, lai pieķerot varētu iestāties tikai administratīvā atbildība. Naudas sods par to paredzēts 50 – 500 latu apmērā. Cietumā nevienu neliek. Meža zinātnieks Zigurds Saliņš spriež, ka lauciniekiem vajadzētu atļaut kritušos kokus izmantot malkas pašapgādē. Taču, viņaprāt, nokaltušo un lūzušo koku izstrāde varētu būt arī bizness mazajiem uzņēmējiem. «Zviedrijā daudz esmu redzējis «mehāniskos zirgus» – kvadriciklam līdzīgu agregātu, kas spēj izvilkt līdz ceļam atsevišķus nogāzušos kokus no vietām, kur ar traktoru netiek klāt. Latvijā tādu agregātu maz,» atzīst Z.Saliņš.
