Lauku bibliotēku atbalsta biedrības tradicionālie Grāmatu svētki, kas šoreiz gada nogalē notika Mālpilī, gāja uz beigām, kad Raimonds Pauls, paņēmis uz klavierēm gulošo mikrofonu, ar savu tikko manāmo ironiju sacīja: «Man jau laikam neviens vārdu nedos, tomēr es kaut ko teikšu. Tuvojas pavasaris, un jūs zināt, par ko vajag balsot pašvaldību vēlēšanās?» Rīgas apkaimē lielākā lauku kultūras nama zāle, kurā sēdēja ļoti sirsnīga publika – vairāki simti Latvijas lauku bibliotekāru –, šķiet, uz brīdi aizturēja elpu. Pieklusa vairāk nekā tad, kad klātesošos sveica prezidents Andris Bērziņš. Ko tad pasaulē populārākais latvietis teiks jautājumā, kas tiešām svarīgs? «Balsojiet par tiem, kuri šeit nopirks jaunas klavieres,» pārsteidzoši īsi noskaldīja maestro. Likās, ka publiskais aizrādījums vietējiem pašvaldības darbiniekiem tomēr ir par skarbu. Taču teikts jau nebija tikai par klavierēm. Droši vien tas bija aicinājums pašvaldību vēlēšanās balsot par reālistiem, kuriem atrodas nauda it kā sīkām, bet vajadzīgām lietām. Var, piemēram, prognozēt, ka Krievija tuvākajā nākotnē iestājas ES. Līdz ar to ceļš ziemeļu – dienvidu virzienā, piemēram, maršrutā Berlīne – Sanktpēterburga caur Kaļiņingradas apgabalu (kur, protams, būs atgriezušies 1945. gadā «pa tīro» izdzīto vāciešu pēcteči), caur Jelgavu iznāktu tuvāks nekā caur Bausku. Tādā gadījumā Jelgavā vēl viens autotilts pār Lielupi gan varētu būt īsti vietā. Tomēr manas necilās simpātijas vēlēšanās gūs tas, kurš noraks tos trīs vecā bruģa pakāpienus, kas jau gadus četrdesmit traucē šķērsot Hercoga Jēkaba laukumu pa diagonāli (daudziem visīsākajā ceļā uz tirgu) jaunajiem vecākiem ar bērnu ratiņiem, tāpat arī invalīdiem, velosipēdistiem. Es balsotu par pašvaldību vadītājiem, kas pa pilsētām vai laukiem vismaz kādreiz iet kājām un izjūt, kā mēs dzīvojam.
