Otrdienas vakarā www.satori.lv izlasīju svaigu, bet riebīgu ziņu – vienā no patlaban nemierīgajiem reģioniem pasaulē – Mali – islāmistu kaujinieki bēgot nodedzinājuši divas ēkas, kurās glabājās tūkstošiem senu manuskriptu. Vecākais bijis datēts ar 1204. gadu. Kaut kas ļoti vērtīgs un būtisks ne vien Āfrikai, bet pasaulei ir zudis. Tikai neliela daļa no manuskriptiem esot digitalizēta. Tas, vai tie bijuši tīstokļu formā vai tradicionāli kopā iesietas lapas, sliktajā ziņā netika teikts. Kā jau noprotat pēc vārda «manuskripts», tās ir rokraksta grāmatas, kuras burtu pie burta un vārdu pa vārdam rakstījuši senie rakstītpratēji. Saprotams, ka vienā eksemplārā. Ja aizdomājas tik tālu pagātnē, jāsaprot, ka laikā, kad manuskripti tapuši, liela daļa nav pratuši tos izlasīt un tikai neliela daļa pratuši tos rakstīt.Studiju laikā Mākslas akadēmijā man bija mācību priekšmets «Burtu mācība», kuru mācīja grafiķis Alnis Mitris. Atceros negulētas naktis, kas tika pavadītas pie liela izmēra smalki ar zīmuli sagrafētas vatmaņa lapas un ar tušas spalvu kaligrāfijā rakstot tekstu. Tas bija jāizvēlas pašam no grāmatas, kas ir kaut kādā mērā tevi uzrunājusi. Es vairākkārt pārrakstīju vienu un to pašu tekstu – kādu fragmentu no grāmatas par Vinniju Pūku. Ja slīpums burtam nošūpojās vai nejauši aizdomājies un izlaidi vienu burtu, viss bija jāsāk no gala. Sava veida sadisms. Bet gandarījums milzīgs, paveicot darbu bez nevienas kļūdas un redzot sev priekšā grafiski skaistu plakni. Man iespiedies atmiņā kaligrāfiskais raksts, ko redzēju gleznotāja Jāņa Pauļuka retrospektīvajā 1986. gada piemiņas izstādē Rīgā. Tad stāvēju un baudīju to, kas ir māksla skaisti un skaidri rakstīt rokrakstā. Jo vārds «kaligrāfija» no grieķu valodas arī nozīmē skaista rakstīšana. Pēdējā laikā bieži domas un sarunas ir grozījušās ap grāmatām. Vienu man atnesa Ziemassvētku vecītis, divas nākušas kā dāvana, bet citu nav gribējies nolikt atpakaļ grāmatu plauktā veikalā. Tā nu grāmatu grēdiņa stāv un gaida katra savu kārtu atklāties. Sarunās ar draugiem un paziņām uzzinu, ka arī viņiem ir nācies sastapties ar jaunām labām grāmatām. Jā, grāmatas tagad ir modē. Pirms vairākiem gadiem izskanēja bažas par to, ka tās pamazām zaudēs savu nozīmi, bet notiekošais grāmatu izdošanas pasaulē par to neliecina. Un labas var lasīt arī vairākas reizes, jo izlasīt iespējams tikai to, uz ko tu esi iekšēji gatavs. Pārējais paliek neizprasts, līdz atnāk cits lasītājs. Tas vari būt tu pats, tikai nu jau ar citu izpratni.
