Iestājoties par godīgu ES atbalsta maksājumu sadali, kā arī simbolizējot Baltijas valstu vienotību, otrdien no pulksten 16 līdz 18 gar maģistrāli «Via Baltica», kas savieno Viļņu, Rīgu un Tallinu, pie ceļu krustojumiem, māju ceļgaliem un stāvvietām pulcēsies zemnieki un viņu atbalstītāji. Tiks iekurti ugunskuri, no kuriem vairāk nekā 400 atradīsies ceļa posmā Latvijā. Protestēt gatavojas arī Jelgavas apkaimes zemnieki un viņu atbalstītāji.
«Zemi izpērk ārzemnieki. No 2014. gada viņiem pat vairs nebūs jāmaskējas aiz Latvijā dibināta uzņēmuma izkārtnes. Taču mūsu saimniecībā naudas attīstībai pietrūkst,» dusmojas Ermīns Liepa, Salgales pagasta «Liepziedu» zemnieks. Divdesmit piecus gadus vecais puisis studē agronomiju Latvijas Lauksaimniecības universitātē un nolēmis strādāt tēva Gundara Liepas iekoptajā saimniecībā. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijas zemniekiem piešķirtie atbalsta maksājumi ir vismazākie. Tie arī «Liepziedus» noliek nevienlīdzīgas konkurences apstākļos. Zemnieks piebilst, ka kaimiņos Garozā apmēram tūkstoti hektāru zemes izpircis kāds arābs, netālu zemi iegādājušies dāņi. «Liepziedos» apstrādā 450 hektāru zemes, no kuras īpašumā ir 200 hektāru. «Lai arī protesta akciju rosina biedrība «Zemnieku saeima», kas vairāk pārstāv tā dēvēto lielo zemnieku intereses, neviens «lielais» jau negrib, lai tam apkārt būtu daudz nabagu,» spriež G.Liepa. Ne visi gadi būs tādi kā pērnaisJelgavas Lauksaimnieku apvienības biroja vadītāja un Elejas pagasta zemniece Gunta Šņickovska uzsver, ka zemnieki jau neprasa neko sevišķu, vien to, kas latviešiem tika solīts 2004. gadā, kad notika referendums par iestāšanos ES. «Ne visi gadi būs tādi kā pērnais, kad raža padevās ļoti laba. Citreiz Eiropas atbalsts var izrādīties ļoti noderīgs,» saka G.Šņickovska. Viņas pārstāvētajā sabiedriskajā organizācijā apvienojušās 115 zemnieku saimniecību, kas apstrādā no sešiem līdz 1400 hektāriem. Biroja vadītāja atturas prognozēt, cik apvienības dalībnieku piedalīsies akcijā «Baltijas ugunskuru ceļš». Taču līdz šim Jelgavas apkaimes zemnieki bijuši aktīvi daudzos līdzīgos pasākumos. Zemniekus aicina atbalstīt arī Rubeņu un Akmens ceļa uzņēmumi. SIA «Spars» īpašnieks Dainis Gedrovics teic, ka kopā ar pieciem sava uzņēmuma darbiniekiem otrdienas novakarē brauks uz Iecavu, kur plānota Jelgavai tuvākā lielā ugunskura vieta. Viņu uztrauc, ka noteiktais datums jau pie durvīm, bet akcijas koordinatoriem nav sniegti skaidri norādījumi, kur un kā pasākumā piedalīties. D.Gedrovics piebilst, ka «Spars» tirgo lauksaimniecības tehniku un to rezerves daļas. Viņa uzņēmējdarbība ar zemniekiem ir cieši saistīta. Ar saviem klientiem kopīgā politiskā akcijā viņš iesaistīsies pirmo reizi. Atbalsta aicinājumu parakstījuši arī uzņēmumu «Rešetilovs un Co», «Metra», «Agro-Vita», «Bac Metal» pārstāvji. Prasa, lai bagātās valstis vairāk dalāsBiedrības «Zemnieku saeima» pārstāvis Mārtiņš Trons stāsta, ka ideja par protesta ugunskuriem Baltijas ceļā radusies kādā no «prāta vētrām» pagājušā gada nogalē. Viņš uzsver, ka šajā laikā Briselē tiek apspriests ES septiņgadu budžets 2014. – 2020. gadam. Baltijas valstu kopējais uzdevums ir panākt Kohēzijas fonda finansējumu, kas saistās ar atbalstu ekonomiski vājākajām valstīm, vismaz līdzšinējā apjomā. Ieilgusi arī zemniekiem solītā tiešmaksājumu izlīdzināšana starp vecajām un jaunajām ES valstīm. E.Trona vecākiem pieder zemnieku saimniecība Ciblas pagastā pie Ludzas. Viņš domā, ka akcijā varētu iesaistīties arī viņa novadnieki. «1989. gada 23. augusta «Baltijas ceļā» pie Valmieras stāvēja mans tēvs,» piebilst E.Trons. Ugunskuru akcijai atbalstu izteikusi arī Latvijas Darba devēju konfederācija. Tās ģenerāldirektore Līga Menģelsone uzsver, ka ES budžetam vajadzētu sniegt lielāku ieguldījumu jauno dalībvalstu konkurētspējas, ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības sekmēšanā. Viņaprāt, jābūt lielākai solidaritātei starp bagātākajām un nabadzīgākajām dalībvalstīm ar atbilstīgi proporcionālu ES fondu finansējuma sadali. Darba devēju konfederācija akcijā aicinājusi piedalīties Igaunijas un Lietuvas kolēģus.Aicina ne tikai zemniekus«Zemnieku saeimas» priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja aicina zemniekiem pievienoties ikvienu Latvijas iedzīvotāju un sabiedrisko organizāciju. Ugunskuri šosejas malā atradīsies skatiena attālumā cits no cita. Lielāki pasākumi plānoti Salacgrīvā, Saulkrastos, Ķekavā, Iecavā, Bauskā un robežpunktos ar Igauniju un Lietuvu. Ugunskurs tiks iedegts arī Rīgā, Doma laukumā. Akciju organizē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, «Zemnieku saeima», Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome un Latvijas Zemnieku federācija.
