Darba vizītē Jelgavā bija ieradusies augstākās izglītības un zinātnes valsts ministre Tatjana Koķe.
Darba vizītē Jelgavā bija ieradusies augstākās izglītības un zinātnes valsts ministre
Tatjana Koķe. Viņa tikās ar LLU vadību un fakultāšu dekāniem, lai iepazītu augstskolas darbības novitātes.
Valsts ministrei bija interesanti uzzināt par augstskolas studiju programmu akreditāciju, pašnovērtēšanas procesu, studentu sagatavošanu, kā arī atsevišķu katedru veiksmīgu sadarbību ar ražošanas uzņēmumiem, dodot savu ieguldījumu jaunas produkcijas radīšanā.
T.Koķe uzsvēra, ka Lauksaimniecības universitātes darbība rit pareizā virzienā, jo mācību spēki ir sapratuši, ka augstskolas finansējums no viena avota vairs nav iespējams. problēmas risināšanai ir vairākas iespējas: iesaistīšanās starptautiskos pētniecības projektos, kā arī sadarbība ar vietējām firmām. Pašreiz to veiksmīgi realizē ķīmijas katedra un pārtikas tehnoloģijas katedra, sadarbojoties ar pārtikas ražošanas uzņēmumiem. Runājot par akreditācijas procesu, ministre uzsvēra, ka tā uzdevums ir maksimāli sekmēt visas universitātes virzību, novērtēt tās kvalitāti. Pieredzes apmaiņā Holandē T.Koķe redzējusi, kā augstskolu mācību spēki gaida akreditāciju, lai varētu ar kolēģiem pārrunāt savas problēmas. – «Atbraucu mājās un redzēju pavisam citu ainu. Vienmēr pastāv drauds, ka, ļoti atklāti runājot par trūkumiem, netiks sniegta palīdzība. Pašanalīzē jāprot sabalansēt trūkumi un sasniegumi, – viņa sacīja.
Valsts ministre izteica ierosmi organizēt studentu profesionālās programmas, lai pēc divu trīs gadu studijām varētu uzsākt darbu specialitātē. Šajā virzienā jau strādā Pārtikas tehnoloģijas fakultāte, kam noslēgts līgums ar Smiltenes tehnikumu – pēc divu gadu programmas apguves tehnikumā audzēknis var turpināt studijas fakultātes trešajā kursā.
Sarunā ar dekāniem ministre vēlējās noskaidrot viņu attieksmi pret vidusskolu centralizētajiem eksāmeniem. Tā ir pozitīva, Lauksaimniecības universitātē vidusskolu atestātu atzīmēm uzticas: ja vērtējums dzimtajā valodā, profilējošā priekšmetā un vidējā atzīme atestātā ir 18 balles, tad iestāju eksāmens nav jākārto. Tomēr jāņem vērā, ka lauku un Rīgas skolēni mācās dažādos apstākļos, un tie nereti ļauj izvirzīties viduvējam skolēnam, bet «tīrradnis» var palikt nepamanīts.
Universitātes rektors V.Strīķis pastāstīja, ka universitātei ir attīstības mērķprogramma turpmākajiem pieciem gadiem un izstrādāta stratēģija līdz 2020. gadam, tajā ietverta arī mācību spēku atjaunotnes programma.
Pašreiz universitātē studē ap divsimt doktorandu. Tiek sakārtota palīgsaimniecību bāze, lai būtu iespējams saņemt investīcijas. Universitātes kopējais budžets ir pieci miljoni latu, no kuriem gandrīz trešdaļa summas ir pašu pelnīta.
