Jelgavas Valsts ģimnāzijas Skolēnu padome izveidojusi skolas televīziju, kas pagaidām ir tāda vienīgā Jelgavā, Zemgalē un, iespējams, visā Latvijā.
«Sveicināti! Klāt ir trešais raidījums, kurā stāstīsim par svarīgo un aktuālo, kas noticis pagājušajā mēnesī,» rūķu cepurēs ar beisbola nūju rokā Jelgavas Valsts ģimnāzijas mājas lapā dzirkstī Laura Kresa un Kaspars Neimanis no 11.b. Astoņu minūšu garajā programmā interaktīvi tiek slavēti vietējie šahisti, basketbolisti un florbolisti. Mudinot čakli turpināt makulatūras vākšanu, ekrāns pildās ar kartona kastēm. Skan joki, brīžam pārvēršas balsis, intonācijas un grimases. Tomēr tas nav «balagāns», kā varētu kādam šķist pirmajā mirklī, bet ģimnāzijas Skolēnu padomes oficiāls un mūsdienīgs komunikācijas veids, par kuru paši jaunieši teic: «Vienkārši super!» Paveicies ar videomeistaru «Ideja par TV raidījumu izveidi man radās pagājušās prezidentūras laikā, taču bija par vēlu to īstenot. Zināju, ka kandidēšu arī šajā mācību gadā, un tas būs viens labs iemesls, lai mani atkal ievēlētu. Videosižeti skolas mājas lapā ir jaunums, kā nav citās skolās. Tas ir interesanti skolēniem, kā arī iespēja popularizēt ģimnāzijas vārdu. Turklāt ir daudz patīkamāk skatīties interesantus video nekā lasīt garus tekstus,» par JVĢ TV pirmsākumiem stāsta Skolēnu padomes vadītājs Rihards Goldmanis.Apzinot iespējas, lai TV īstenotu, puisim nācies secināt, ka «pa lielam» ir tikai ideja un skolas kamera. Ne jausmas par raidījuma vadītājiem. Bez pienācīgas aparatūras un atbilstošas programmatūras. «Jebkurā gadījumā mums bija, ar ko filmēt. Taču sapratām, ka montēšana būs atkarīga no tā, kā mājās datori ļaus. Izsludinājām videomeistara meklēšanu. Mums paveicās, ka pieteicās Reinis, kurš ir aizrāvies ar visām šīm lietām. Viņš atnāca ar savu kameru un datoru, uz kā visu montēt. No skolas ņemam tikai statīvu,» 8.b klases audzēkņa Reiņa Mikuļceva pienesumu slavē skolas prezidents. Lai arī videolietas astotklasniekam nav bijušas svešas, jo tās viņš apgūst papildus ārpus skolas, ķerties klāt JVĢ TV projektam Reinim tomēr bija jauns izaicinājums. «Kaut ko tādu bijām darījuši, piemēram, taisījuši vizualizācijas, bet ne strādājuši ar cilvēkiem. Video vizualizācijas arī nebija vairākas reizes jāpārskata un jāizšķiro,» jaunos uzdevumus raksturo R.Mikuļcevs, pieļaujot, ka viss, kas saistās ar datoriem, videomateriālu veidošanu un montēšanu, varētu kļūt viņa nākotnes profesija.Visvairāk laika prasa sīkumiTaču līdz tam bija jāuztaisa pirmais raidījums, un izrādījās, ka tas nemaz nav tik vienkārši, atzīst R.Goldmanis, kurš kopā ar kolēģi Lindu Birziņu bija uzņēmies pārraides vadītāja lomu. Lai izveidotu piecas minūtes garu materiālu, jaunā TV komanda vienā oktobra brīvlaika dienā filmējuši no rīta līdz vakaram un tad vēl vairākas dienas materiālu montējuši. «Laiku paņem gan tas, ka uzreiz nesanāk, gan uzfilmētais materiāls vairākas reizes jānoskatās. Jāpieregulē krāsa, gaisma, skaņa. Jādomā, kādas bildes likt klāt. Vai tās būs pa visu ekrānu vai tikai stūrītī. Kāds būs aizkadrs un fona mūzika. Tieši sīkumi ir ļoti laikietilpīgi,» mācību stundu rīcībā atklāj Reinis.Rihards stāsta, ka kadrā viņš iejuties tīri labi – galu galā reiz varētu kļūt arī par profesionālu raidījumu vadītāju. Taču šajā projektā viņš labāk gribēja palikt rīkotājs un ideju ģenerētājs, tāpēc vajadzēja meklēt citus «kadrā sēdētājus». Otrajā raidījumā šajā lomā iejutās divas klases vecākās, līdz pēdējā, kā teic Rihards, izdevās atrast īstos – Kasparu un Lauru.Iedvesmu smeļas internetā«Pirmo reizi kaut ko tādu daru. Likās, ka sanāks. Ar šādu pārliecību, ka izdosies labi, arī jāķeras klāt visam jaunajam,» teic kadra «spridzinātājs» K.Neimanis. Arī Laurai šī ir pirmā pieredze. Taču kadrā viņa jūtas ērti un vienmēr piedomā, kā par skolas jaunumiem pastāstīt, lai tas būtu interesanti arī citiem skolēniem.Abi atklāj, ka iedvesmu pārraižu vadīšanā viņi lielākoties gūst internetā. ««YouTube» taču jauniešiem ir labākais televizors,» smejas Kaspars, piebilstot, ka tīmeklī viņam visvairāk tīk smieklīgi krievu raidījumi. Kāpēc arī pašiem neuztaisīt ko patiešām interesantu? Taču vienmēr arī jāpatur prātā, ka skola nav gluži izklaides centrs.«Dusmīgas pārrunas ar skolas vadību mums vēl nav bijušas. Tikai ieteikumi, lai esam atbildīgi un visu pārdomājam līdz galam, jo filmējot mēs radām skolas tēlu,» nopietnību apzinās L.Kresa. «Solīdam, protams, jābūt, bet ne tikai. Ja kadrā sēdēšu taisnu muguru, glītu un kārtīgu sejas izteiksmi un godīgi visu stāstīšu, varbūt skolēnus tas nemaz neinteresēs,» līdzsvaru meklē Kaspars.Vajag idejas un labu mikrofonu Patlaban JVĢ TV, kas oficiāli tiek «pierakstīta» ģimnāzijas Skolēnu padomei, izveidojusi trīs raidījumus, kā arī dažādus apsveikumus svētkos, sludinājumus un paziņojumus. Tos var noskatīties ne tikai skolas mājas lapā, bet arī «YouTube» un citos sociālajās tīklos. R.Goldmanis stāsta, ka raidījumus paredzēts «laist gaisā» katru mācību gada mēnesi, kamēr darbosies līdzšinējā padome.«12. klasē pats kandidēt vairs nevarēšu. Tāpēc tālāk šo ideju nodošu jaunajai padomei, ja vien tai JVĢ TV interesēs un būs spējīga to «pavilkt». Katrā ziņā esmu ļoti gandarīts, kā viss sanācis. Katrs raidījums ir citāds un tiek filmēts citā vietā. Vajag tikai idejas. Noderētu arī labs mikrofons un diktofons intervijām,» attīstības iespējas zīmē Rihards, piebilstot, ka tieši digitālā vide mūsdienās ir «gaiss», ko elpo jaunieši. «Ar vecajām afišām skolas gaiteņos nekur tālu vairs netiks. Viss iet uz priekšu. Jāseko līdzi!» pārliecināts Jelgavas Valsts ģimnāzijas prezidents. Skolas TV ir nākotneMarita Asarīte, Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktora vietniece Brīnišķīgi, ka mūsu skolā ir jaunieši ar šādu iniciatīvu veidot raidījumus par skolas dzīvi. Varbūt no malas kāds varētu pārmest, kā viņi dažkārt runā vai izskatās. Taču jaunieši ir ilgi strādājuši, lai to visu uztaisītu, turklāt tā, lai viņiem pašiem būtu interesanti. Īpašs prieks par Reini Mikuļcevu. Viņš mācās tikai 8. klasē, bet jau kļuvis neatsverams atbalsts JVĢ TV darbībā.Par skolas televīziju esmu sapņojusi jau sen. Manuprāt, tā ir kolosāla ideja, ka šādi sabiedrība varētu uzzināt, kas notiek izglītības iestādē. Pirms vairākiem gadiem, kad skolai bija vairāk naudas, sadarbībā ar Zemgales TV ģimnāzijā darbojās televīzijas pulciņš. Domāju, mēs varētu izveidot ko tādu arī pilsētas mērogā un pārraidīt sižetus reģionālajā televīzijā.
