Džakarta. Kuģniecības eksperti izteikuši brīdinājumu par iespējamiem milzīgiem postījumiem, pieaugot pirātu laupīšanām Dienvidaustrumāzijas piekrastē.
XXI gadsimta pirāti
Džakarta. Kuģniecības eksperti izteikuši brīdinājumu par iespējamiem milzīgiem postījumiem, pieaugot pirātu laupīšanām Dienvidaustrumāzijas piekrastē. Nesen Indonēzijas un Singapūras piekrastes ūdeņos, pateicoties tikai nejaušam gadījumam, nenoplūda liels daudzums naftas, tādējādi izraisot šajā reģionā ekoloģisko katastrofu. Jūras pirāti pie Singapūras krastiem sagrāba kādu tankeri, kas veda naftu. Kamēr kapteinis sasiets gulēja un pirāti saimniekoja pa kuģi, tankers bezpalīdzīgi «klīda» pa šauro kanālu, draudēdams jebkurā mirklī uzskriet kādam sēklim. Ūdens ceļš pie Dienvidaustrumāzijas krastiem ir ārkārtīgi noslogots, tomēr kuģotāji gala ostas, piemēram, Honkongu, Šanhaju vai Tokiju, bieži vien sasniedz stipri «papluinīti». Tikai pirmajos šā gada mēnešos ūdens ceļos pie Singapūras krastiem, kas ir vieni no nozīmīgākajiem, reģistrēti desmit pirātu uzbrukumu. Visā reģionā kopā tas noticis 38 reizes. Laupītāji uzbrūk no slēpņiem salās pie Indonēzijas krastiem, dodoties triecienā ar savām ātrlaivām. Kuģi diemžēl nevar paļauties arī uz policijas palīdzību, jo sakarā ar ekonomisko krīzi Āzijā visas valstis piekrastes ir būtiski samazinājušas krasta apsardzes skaitu.
Saindētā zeme Spānijā
Madride. Pirms gada netālu no Andalūzijas provinces pilsētas Aznalkazaras saplaisāja cinka raktuves balstu segums. Rezultātā izplūda miljardiem litru indīgu vielu, aiz sevis atstājot 32 kilometrus garu postījumu vagu. Pašlaik raktuves atsākušas savu darbību un divpadsmit miljoni tonnu indīgu vielu, sajaucoties ar augsni un mirušiem dzīvniekiem, noskaloti vienā no netālajām akmeņlauztuvēm. Pie tam kādreizējo augļu, dārzeņu un rīsa lauku augsne ir tiktāl piesārņota ar arsēnu, svinu un kadmiju, ka jaunus stādījumus varēs neplānot vēl daudzu gadu garumā. Saindētie gruntsūdeņi var nozīmīgi ietekmēt arī salīdzinoši netālā Donanas Nacionālā parka vairāk nekā 300 gājputnu sugu mazuļu dzīvību. Zinātnieki jau atklājuši indīgās vielas vēžu, zušu un kukaiņu organismos. 44 procentos meža zosu zinātnieki konstatējuši augstu svina un kadmija koncentrāciju. Tādējādi spāņu ierēdņi iesaka Skandināvijas valstīm, kurās daudzi gājputni no Spānijas uzturas vasaras mēnešos, ieviest aizliegumu medīt šos «indīgos» putnus.
Bērnu problēmas
Londona. Kā rāda britu zinātnieku pētījumi, smadzenes bērniem, kas nākuši pasaulē ātrāk kā piecas nedēļas pirms normālā grūtniecības laika, 14 –15 gadu vecumā biežāk pakļautas dažādām strukturālām pārmaiņām nekā vienaudžiem, kas piedzimuši pēc vismaz 38 nedēļu grūtniecības. Šīs smadzeņu pārmaiņas galvenokārt esot saistītas ar saskarsmes un mācību problēmām. Kopumā zinātnieki pētījumā iesaistījuši 72 pusaudžus, kas dzimuši priekšlaicīgi (grūtniecības ilgums – 33 nedēļas vai pat mazāk), un 21 bērnu, kas pasaulē nākuši «normālajā» termiņā. Smadzeņu tomogramma novirzes uzrādījusi 40 no 72 ātrāk nākušajiem pasaulē un tikai vienam parastajā laikā dzimušajam.
Ar dievpalīgu
Berlīne. Drēzdenes banka savā attīstībā paļaujas arī uz dievišķo palīdzību. Tā ir angažējusi sarežģītu firmas problēmu risināšanai mūku Augustīnu. Kā atzinis viens no bankas valdes locekļiem, viņš esot izcils padomnieks, kas firmas darbībā piedalās jau divdesmit gadu. Turklāt mūks nav studējis ekonomiku. Pats garīdznieks to komentējis šādi: viņš pazīstot cilvēkus, un uzņēmējdarbībā tas esot ļoti svarīgi.
Tūkstotis jaunu miljonāru
Vašingtona. Ņujorkas Volstrītas finansu skatuves «biezākajiem makiem» uzradusies daudzskaitlīga konkurence – interneta pionieri. Vairāk nekā tūkstotis jauno darboņu – mākleru –, pateicoties interneta biržas eiforijai pēdējos mēnešos, kļuvuši par miljonāriem. Kā rakstījusi Marisa Bova, «Online» žurnāla izdevēja, mēs dzīvojam dīvainā pasaulē, šķiet, ka katrs desmitais ir vinnējis kādā loterijā.
Nemodernie džipi
Vašingtona. «Daimler Chrysler» koncernam radušās problēmas ar līdz šim populārāko modeli – «Jeep Grand Cherokee». J.D.Power institūta veiktais pētījums liecina, ka apvidus automašīnu klasē «Grand Cherokee» ir noslīdējis uz pēdējo vietu. Aptaujājot aptuveni 40000 jaunu mašīnu pircēju, izrādījās, ka džipa īpašnieki sūdzas par «niķīgu» motoru, čīkstošām bremzēm un lielu benzīna patēriņu. J.D.Power institūta pētījumi autoražotājiem līdzinās tādai kā kvalitātes bībelei, kuras slēdzieni mēdz ātri ietekmēt kāda modeļa noietu.
Grāmatu liktenis
Berne. Kā atzinusi šveiciešu grāmatu krātuvju speciālisti, aptuveni pieci līdz desmit procentu no kopējā grāmatu skaita lielajās bibliotēkās ir neatgriezeniski «zudušas». Jo īpaši apdraudētas ir tās, kas ražotas pēc 1850. gada, kad sākās rūpnieciska papīra ražošana. Šīm grāmatām uzbrūk skābā ēde – lapas kļūst trauslas, līdz sabirst putekļos. Papīram, kas ražots manufaktūrās no lupatām, šī ēde nespēj kaitēt, bet to savukārt apdraud oksidācija un baktērijas. Šobrīd Šveicē top modernākā un lielākā grāmatu krātuve, kur ik gadus tiks apstrādāts 120 tonnu grāmatu, cīnoties pret skābo ēdi un oksidēšanos. Ar Frankfurtes Batelles institūtā izstrādāto ierīci, kas radusi mājvietu Šveicē, papīrs tiek apstrādāts četros posmos cīņā pret skābo ēdi. Turpretī Štutgartes zinātnieki radījuši ierīci, ar kuru iespējams cīnīties pret kaitīgajām baktērijām un sēnītēm. Šī tehnoloģija spēšot salipušās un krāsu zaudējušās lapas atkal padarīt lasāmas. Zinātnieki cer, ka nākotnē jauno tehnoloģiju rezultātā uz trauslajām lapām varēs uzklāt aizsargslāni, kas ļaus vecās grāmatas atkal droši šķirstīt.
