Ja salīdzinām ar dzīvnieku pasauli, Latvijas pašvaldību vidū ir gan peles, gan ziloņi, gan dinozauri, gan zeltgalvīši (mazākais Latvijā sastopamais putniņš). Pašlaik tiem visiem jādzīvo pēc vieniem un tiem pašiem noteikumiem, piekritīsiet – tas ir grūti. Latvijas pašvaldības ir ļoti dažādas. Latvijas mazākajā – Baltinavas – novadā dzīvo 1365 iedzīvotāju, lielākajā – Rīgas pilsētā – 700 000. Ir pašvaldības, kurās ir daudz iedzīvotāju un maz platības. Piemēram, Jelgavā brīvu zemju, ko piedāvāt investoriem, praktiski vairs neesot. Bet ir novadi, kur ir maz iedzīvotāju un milzīga platība, piemēram, Ciblas novads ir piecas reizes lielāks par Jelgavu, bet tajā dzīvo 20 reizes mazāk cilvēku. Ir labi pārvaldītas pašvaldības, kas neatlaidīgi meklē iespējas piesaistīt investīcijas un finansējumu, sadarbojas ar uzņēmējiem un visiem spēkiem veicina ražotņu veidošanos, bet ir arī tādas, kas gaida desu no debesīm iekrītam mutē un katru jaunu spēļu laukumu un skolas jumtu mēģina salāpīt ar kārtējā valsts budžeta vai budžeta grozījumu palīdzību, meklējot dzirdīgas ausis Saeimā. Ir pašvaldības, kas sauc pēc lielākas decentralizācijas un gatavas uzņemties papildu funkcijas, kamēr ir arī tādas, kas tikai gaida «vadošus norādījumus no augšas». Atzīstot, ka reģionālas atšķirības ir nenovēršamas, jāpanāk palielināta pašvaldību rīcībspēja un «izaugsmes salu» veidošanās reģionos, kas pārrautu gadiem ilgušo centrtieci uz Rīgu. Ir taču skaidrs, ka tieši Rīga šodien vislielākajā mērā var baudīt ekonomiskās atkopšanās augļus, jo tā ir pārējo reģionu cilvēkresursu vampīrs. «Rīga nosmeļ mūsu krējumiņu,» teica Varakļānu vidusskolas skolotāja. Vispirms pašvaldības nedrīkst būt paplašinātu ģimeņu, radu pulka vai piejaucētu lojālistu pārvaldītas institūcijas. Pašreizējā situācija, ka tautas ievēlēti deputāti vienlaikus strādā un pieņem izšķirošus lēmumus pašvaldības izpildvarā, dod iespējas ar amatiem pirkt un tirgot lojalitāti. Jaunievēlēts deputāts var vērsties pie domes priekšsēdētāja un pieprasīt amatu domē, lai nodrošinātu 51 procentu atbalstu domes priekšsēdētāja vēlēšanās. Priekšsēdētājs var arī dot mājienu deputātam, ka domes sēdē izteiktu pretenziju gadījumā tas var zaudēt amatu administrācijā. «Vienotība» par vienu no savām 2012. gada prioritātēm nosauca lēmējvaras un izpildvaras nošķiršanu pašvaldībās. Šo ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā skatāmie grozījumi likumā «Par pašvaldībām» saistīti ar lēmējvaras un izpildvaras nošķiršanu jau 2013. gadā ievēlamajās pašvaldībās. Otrkārt, jānodrošina, ka pašvaldības deputāts ir patiess sabiedrības interešu pārstāvis, kas tiekas un strādā ar iedzīvotājiem, veicot ne vienmēr patīkamo skaidrošanas darbu par smagām politiskām izvēlēm. Piemēram, atbild uz jautājumu, kā savietot ražotnes radītu troksni ar nepieciešamību nodrošināt darba vietas novada iedzīvotājiem. Pašvaldības deputātam ir jābūt tādam, kas spēj konkrētas problēmas redzēt plašākā, novada attīstības kontekstā. «Vienotība» jau 2012. gada sākumā to nosauca par pašvaldības deputātu «profesionalizāciju», kas piedāvātu atteikšanos no principa, ka deputāts savus pienākumus veic no darba brīvajā laikā, konkretizētu deputātu atbildību un līdzdalību domes darbā un dotu skaidrākas vadlīnijas, kā un kuros gadījos viņa darbs ir atalgots. Mēs pašlaik esam ceļā uz šāda modeļa izveidi, Saeimā sākot skatīt gan pašvaldības deputāta statusa, gan to skaita izmaiņas. Sametot Latvijas dažādās pašvaldības visas vienā maisā, veidojas juceklis. Tāpēc par pašvaldību darbu atbildīgajam ministram Edmundam Sprūdžam (Reformu partija) ir pilnīga taisnība, ka galvaspilsētai Rīgai, mūsu megapašvaldībai, kas pašlaik spiesta darboties pēc tiem pašiem noteikumiem kā Baltinavas novads, ir vajadzīgs savs likums. Šajā likumā ir arī jāparedz un jāmodelē, cik deputātu Rīgai nepieciešams, lai realizētu tālredzīgu un uz attīstību vērstu pilsētas pārvaldi, nodrošinot, ka visi deputāti var sekmīgi iesaistīties pašvaldības pārvaldē un uzturēt saikni ar iedzīvotājiem.Visbeidzot – Latvijā pašlaik ir 39 novadi, kuru iedzīvotāju skaits ir mazāks par 5000. Šo novadu vidū ir vairāki izcili vietējās aktivitātes un investīciju piesaistes ziņā – minēsim kaut vai Api Latvijas ziemeļaustrumos un Alsungu Latvijas dienvidrietumos. Savukārt, pēc pašreizējām VARAM aplēsēm, Latvijā ir apmēram 25 pašvaldības, kuru budžeti un ienākumi nedod tām spēju realizēt pat likumā «Par pašvaldībām» noteiktās funkcijas, nemaz nerunājot par ieguldījumiem iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā un novada attīstībā. Saeima ir uzdevusi VARAM līdz 2013. gada martam Saeimā sniegt redzējumu par tālāko novadu attīstību, lai mēs varētu atbildēt uz galveno jautājumu – kā padarīt uz attīstību vērstos novadus rīcībspējīgākus un iekustināt iniciatīvu pasīvajos. Izpildvaras un lēmējvaras nošķiršana, deputātu skaita izmaiņas, lielāka iedzīvotāju iesaiste ar vietējiem referendumiem, iespējas pašvaldībām saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa daļu un reformas pašvaldību izlīdzināšanas fondā ir daļa no instrumentiem, kas izmantojami šā mērķa sasniegšanai.
