«Kad bērnam neveicas matemātikā, vecāki meklē iespējas papildu nodarbībām. Tāda prakse derētu arī sportā,» spriež Jānis Rihards.
Jelgavas 2012. gada sporta skolotāja titulu ieguvušais Jānis Rihards ir elejnieks. «Varbūt pēdējais vai vismaz viens no pēdējiem, kas tiešām arī dzimis Elejā, kur savulaik bija slimnīca ar dzemdību nodaļu,» viņš ar smaidu precizē un brīdi aizdomājas par to, kā viss mainījies. «Pazuda slimnīca un poliklīnika, palika tukšas veikalu ēkas, dzimtā puse kļuva par republikas nomali ar no tā izrietošajām sekām…» Lai nu kā – sportiskais gars tomēr pierobežas pagastā nav zudis, un savs devums tā uzturēšanā droši vien ir arī Jāņa Riharda nu jau kuplajai trīs bērnu ģimenei. Darba un skolas gaitas gan visiem pamazām pārcēlušās uz pilsētu, bet dzīvesvieta – joprojām Elejā.Ar spītu pret 0:15Kā cilvēks kļūst par sporta skolotāju? Jāņa gadījumā uz šo jautājumu ir pāris atbilžu versijas. Pirmais prātā ienāk kāds armijas laika atvaļinājums. «Biju aizbraucis uz volejbola sacensībām Ozolniekos. Spēlēja Garoza pret Eleju, un rezultāts 15:0 Garozai par labu. Tad nu es iekšēji sev nosolījos, atgriezies mājās, šo situāciju mainīt. Tā arī notika – manas pirmās sporta skolotāja un trenera gaitas sākās vietējā vidusskolā.» Ne tik impulsīvs, taču varbūt pat nopietnāks pamudinājums uz profesijas izvēli bijis sportiskām aktivitātēm piepildītais mācību laiks Saulaines Lauksaimniecības tehnikumā. «Spēlēju volejbolu, futbolu, nodarbojos ar vieglatlētiku. Kādās piecās skolas izlasēs biju iesaistīts. Sāku arī sacensības tiesāt.» Tehnikuma laikā izkoptā sportiskā daudzpusība Jāni Rihardu raksturo joprojām. Savulaik sasniegti atzīstami rezultāti vieglatlētikas daudzcīņā, Liepājā pavadītajos trīs armijas gados – arī jūras daudzcīņā. Ir pirmā sporta klase slēpošanā. Spēlēts futbols pirmajā līgā, volejbols Nacionālajā līgā, basketbols… «Esmu sporta gaitās sastapies ar daudziem cilvēkiem un no katra centies paņemt pa vērtīgam graudam, kas palīdzējis profesijā,» secina skolotājs. Arī neklātienē pabeigtās studijas Sporta akadēmijā ir netieša liecība, ka praksi Jānis Rihards liek pirmajā vietā.15 gadu viņš nostrādājis Lielplatones pamatskolā, bet nu jau piekto gadu ir Spīdolas ģimnāzijā.Ar diviem ķieģeļiem nepietiek«Jums gan ir labi! Mēs te pūlamies, bet jūs varat stāvēt un skatīties,» atstāstīdams 12. klases puišu izteikumus, Jānis Rihards nosmaida, ka sava taisnība jau ir. Taču, lai līdz tam nonāktu, prasības jāuztur.«Bērni tagad ir citādi. Nedisciplinētāki, mazāk spējīgi koncentrēties,» spriež skolotājs, gan būdams pārliecināts, ka arī no šādiem skolēniem dienās izaugs labi cilvēki. Raizes drīzāk dara «sportiskā noslāņošanās», jo līdzās tiem, kas darbojas klubos, ir daudzi ar mazkustīgu dzīvesveidu. «Jaunajiem tagad ir prasības pēc komforta – pagalmos vairs tautas bumbu nespēlē, klasītes nelec, ar lecamaukliņām nedarbojas, arī futbola vārtiem vairs ar diviem ķieģeļiem nepietiek. Jābūt skeitparkam, peldbaseinam, trenažieru zālei. Ja tas nav pieejams, daudziem sporta stunda kļūst par vienīgo izkustēšanās iespēju,» uzsver skolotājs. Vienlaikus motivēšana sportot un izpratne par kustību kā neaizstājamu veselības uzturētāju, viņaprāt, ir nepietiekama. «Koriģējot sporta stundu prasības, ir noņemtas ieskaites 9. un 12. klasēs. Arī rezultātu normatīvi vairs nav spēkā. Nost hronometrus, pie malas mērlentes! Bet tas taču bērnam ir stimuls – pavasarī uzzināt, ka viņš noskrējis par trīs minūtēm ātrāk vai aizlēcis tālāk. Pakustējās, paskrēja, pastaigāja… – tāda tendence it kā nāk no ārzemēm, bet neaizmirsīsim, ka tur līdztekus ir vai nu ārpusskolas sporta nodarbības bez maksas, vai arī turīgākās valstīs vecāki tās spēj apmaksāt. Pie mums, lai trīs bērnus palaistu maksas grupās, jābūt ļoti labi situētam.»Novērtējumu ietekmē mītiAtspēkot sporta vērtību noniecinošus aizbildinājumus Jānis Rihards ir gatavs no visdažādākajiem aspektiem. «Pirmām kārtām pasaulē tā ir viena no pelnošākajām nozarēm. Kur vēl cilvēks ar savām rokām un kājām var nopelnīt miljonus? Otrkārt, sports ir neaizstājams veselības uzturētājs, bet tā mūsdienās nepieciešama vairāk nekā jebkad agrāk. Ir taču jābūt ļoti labai veselībai, arī lai sēdētu astoņas stundas pie datora.»Tāpat skolotāja darba vērtējumā, viņaprāt, sabiedrībā tiek kultivēti mīti. «Jaunā koncepcija paredz pedagoga darbu pielīdzināt 40 stundu darba nedēļai, taču neticu, ka tas dos ko pozitīvu darba samaksā un kvalitātē. Arī tagad taču darbs nav tikai priekšmeta stundas – tie ir sarunās ar audzēkņiem aizvadīti starpbrīži, tā ir gatavošanās kvalitatīvai stundas norisei, sporta pasniedzējam – komandu gatavošana sacensībām un piedalīšanās tajās…» uzskaita skolotājs.Viņš novērojis, ka pieredzes bagātākie kolēģi ar lielāku stāžu ir vairāk gatavi šādiem «bezatlīdzības» ieguldījumiem nekā jaunie. Arī pašam nācies daudz ko darīt, negaidot samaksu. «Taču tā vienmēr atnāk citā veidā – vai nu ar audzēkņu panākumiem, vai arī kādu apmaksātu papilddarbiņa piedāvājumu.»Skolā strādāt ir dārgi – Jānis Rihards piekrīt no kolēģiem (precīzāk – kolēģēm) dzirdētajai atziņai. «Galvenie pelnītāji ģimenēs ir vīri, bet zemā atalgojuma dēļ vīrieši izglītībā neienāk. Jaunatnei līdz ar to pietrūkst līdzsvara un stingrības audzināšanā,» spriež viens no trim Spīdolas ģimnāzijas skolotājiem vīriešiem, kurš savu trīsbērnu ģimenes budžetu cenšas līdzsvarot ar trenera darbu novada Sporta centrā. Jānis RihardsDzimšanas gads un vieta – 1964., Eleja.Izglītība – augstākā pedagoģiskā, LSPA.Darbavietas – Jelgavas Spīdolas ģimnāzija (sporta skolotājs), Jelgavas novada Sporta centrs (jaunatnes volejbola treneris, sporta dzīves vadītājs Lielplatones pagastā).Ģimene –sieva Joana, audzinātāja bērnudārzā «Sprīdītis»,dēls Jānis (1990), pelna studiju naudu Anglijā,meita Baiba (1992), interjera dizainere,dēls Elgars (1998), Spīdolas ģimnāzijas astotklasnieks.Skolotājs ar iniciatīvuMaija Actiņa, Sporta servisa centra metodiķe Spīdolas ģimnāzijai aizvadītā mācību gada skolēnu spartakiādē bija ļoti labi sasniegumi. Vidusskolu grupā pirmā vieta, 8. – 9. klašu grupā otrā – tas ir ģimnāzijas sporta skolotāju Jāņa Riharda un Juzefas Blumbergas darba ieguldījuma rezultāts. Skolotājs Rihards turklāt ne vien atved uz sacensībām savas komandas, bet sniedz atbalstu arī organizatoriskā ziņā – neatsaka pildīt galvenā tiesneša pienākumus, nereti tiesāšanā iesaista arī savus audzēkņus, tā mudinot viņus krāt pieredzi šajā jomā.Skolotājs aktīvi izmanto iespējas aizvest jauniešus arī uz tādiem pasākumiem, kas varētu nebūt obligāti, – piemēram, uz valsts mēroga sacensībām krosā, kur Spīdolas ģimnāzija aizvadītajā gadā vidusskolu grupā izcīnīja pirmo vietu. Riharda iniciatīva ir 6. – 7. klašu zēnu florbola komandas līdzdalība Zemgales reģiona sacensībās, jau vairākus gadus viņš organizē pilsētas skolu «volejbuma» mačus. Kad novembrī meistardarbnīcās Jelgavā darbojās visas Latvijas sporta skolotāji, Jānis Rihards kopā ar kolēģi no Valsts ģimnāzijas Jāni Leiti dalījās pieredzē, kā ar dažādiem interesantiem volejbola elementu vingrinājumiem nonākt līdz spēles apguvei un prasmei.
