Par administratīvi teritoriālo reformu tiek runāts jau kopš 1991. gada. Ir bijuši mēģinājumi to īstenot gan 1994., gan 1996. gadā, taču vai nu vājas politiskās gribas, vai nepietiekamas atbildības dēļ reforma tā arī nav īstenota.
Par administratīvi teritoriālo reformu tiek runāts jau kopš 1991. gada. Ir bijuši mēģinājumi to īstenot gan 1994., gan 1996. gadā, taču vai nu vājas politiskās gribas, vai nepietiekamas atbildības dēļ reforma tā arī nav īstenota. Esmu gandarīts, ka šī valdība ir paudusi savu politisko gribu un uzsākusi ļoti auglīgu sadarbību ar pašvaldībām, kas nepieciešama administratīvi teritoriālās reformas iedzīvināšanai.
Maija beigās Saeima un valdība apstiprināja «Latvijas ceļa» izvirzīto kandidātu Jāni Bunkšu īpašo uzdevumu ministra postenim valsts pārvaldes un pašvaldību reformas jautājumos. Nodibinot šādu amatu, valdība ir uzņēmusies politisko atbildību, un tas ir no jauna sabangojis Latvijas pašvaldības.
Kopš 1995. gada, kad tiku ievēlēts 5. Saeimā, esmu bijis ikvienā Latvijas rajonā, ikvienā Latvijas pilsētā un lielākajā daļā pagastu. Ikreiz, tiekoties ar ļaudīm, dzirdu vienu vēlmi – redzēt savu pilsētu sakoptu, katrs grib, lai ļaudis dzīvotu pārticībā un labklājībā. Ikviens šīs valsts iedzīvotājs, arī es, alkst redzēt Latvijas nākotni plaukstošu un perspektīvu. Viens no modeļiem, kā to panākt, ir veidot saskaņu starp Latvijas pilsētu un lauku attīstību, veidot harmonisku dzīvi starp dažādiem Latvijas reģioniem un to iedzīvotājiem, lai Latvija nekļūtu par valsti, kurā ir tikai dažas bagātas un attīstītas lielpilsētas, bet pārējā teritorija savās iespējās un potencēs nepiedodami atpalikusi. Mēs vēlamies nākotnē valsts un sabiedrības harmoniju.
Šī ir pirmā valdība, kas aktīvi un mērķtiecīgi deklarējusi administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamību. Lai gan plaša sabiedrības iesaistīšana diskusijā par administratīvi teritoriālo reformu līdz šim nav veikta, tomēr, pēc Baltijas Datu nama aptaujas 1999. gada maija vidū, viena trešdaļa Latvijas iedzīvotāju reformas ietekmi vērtē pozitīvi. Tas ir uzskatāms par ļoti labu vērtējumu. Taču daudzus joprojām māc bažas, kuru pamatā ir neinformētība, nezināšana, neizpratne par reformas nepieciešamību. Tieši tāpēc, veicot reformu, paralēli tā ir jāskaidro.
Kāds ir administratīvi teritoriālās reformas mērķis? Pirmais un svarīgākais, ko vēlamies panākt, ir lielu, spēcīgu, konkurētspējīgu, ekonomiski vienmērīgi attīstīties varošu, reģionu veidošana.
Šobrīd Latvijā ir ļoti būtiskas disproporcijas teritoriju ekonomiskajā attīstībā. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas valsts ir kļuvusi bagātāka. Mēs lepojamies ar augstajiem kredītreitingiem, ar makroekonomisko stabilitāti, ar iekšzemes kopprodukta pieaugumu, ar mazo inflāciju. Tomēr ne visur Latvijā cilvēki jūt labklājības pieaugumu, jo sevišķi laukos. Nevar attīstības ziņā salīdzināt Liepāju, Ventspili, Rīgu ar Ludzu vai Krāslavu. Otrkārt, reforma ir nepieciešama, lai pašvaldības varētu sniegt iedzīvotājiem pieejamākus un kvalitatīvākus pakalpojumus. Te labs piemērs ir Jelgava un Liepāja ar tā saucamo Vienas pieturas aģentūru. Līdzšinējā pašvaldību publisko pakalpojumu sniegšana bija sarežģīta un neizprotama, vairāk orientēta uz ierēdņu, nevis klientu ērtībām. Iedzīvotājiem bija jāstaigā no vienas iestādes uz otru, bieži jāmēģina uzminēt, kādas izziņas katrā kabinetā jāiesniedz, kur tās jāsaņem. Veidojot Vienas pieturas aģentūru, Liepājas pašvaldība par galveno mērķi izvirzīja principu «Pa struktūrvienībām «staigā» dokuments, nevis tiek «trenkāts» iedzīvotājs». Līdz ar to iedzīvotājiem tika radīta iespēja jebkurā laikā iesniegt un paņemt dokumentus, informāciju un konsultācijas, neraizējoties par pašu dokumentu kārtošanas procesu, kā arī ieekonomēt laiku.
Treškārt, reforma ir nepieciešama Eiropas savienības pirmsstrukturālo fondu līdzekļu piesaistei. Sākot ar 2000. gadu, Latvijai būs iespēja piesaistīt Eiropas savienības naudu. Taču galvenais priekšnoteikums, lai to izdarītu, – sagatavot un vadīt lielus projektus. Tas nebūs nedz pagasta, nedz arī viena rajona spēkos. Līdz ar to neapvienojoties rajoni nespēs piesaistīt pirmsstrukturālo fondu līdzekļus, tādējādi atsakoties no vairākiem miljoniem ECU.
Kāpēc ir nepieciešama finansu un pienākumu pārdale? Gadās dzirdēt pārmetumus, ka valdība domājot it kā tikai par Rīgu, bet pārējos rajonus ir atstājusi novārtā. Pašlaik valsts pilda daudzas funkcijas, kuras pēc piederības būtu jāveic pašvaldībām. Reformas rezultātā paredzēts pašvaldībām atdot viņām pienākošās funkcijas un finansējumu, ievērojot subsidaritāti. Līdz ar to katrs reģions pats izlems, kā tiks nodrošināta tā attīstība.
Arī Eiropas savienības valstīs ir notikusi varas un finansu decentralizācija par labu vietējām pašvaldībām. Līdz ar to pašvaldības ir ieguvušas iespējas pašas risināt uz tām attiecināmus jautājumus. Eiropas valstu pieredze rāda, ka daudz efektīvāka un dinamiskāka valsts attīstība ir tad, kad pagasti ir apvienojušies un izveidojuši spēcīgus reģionus. Tādējādi reforma pašvaldībām dotu priekšrocības daudz mērķtiecīgāk izmantot līdzekļus iedzīvotāju labā. Gadījies uzklausīt daudzas pārdomas par to, ka tādējādi tiks iznīcinātas lauku skolas un bērniem būs jāmēro desmitiem kilometrus garš ceļš uz mācību iestādi. Šīs problēmas ir risināmas. Ļoti labs piemērs ir Kuldīgā, kur pašvaldības radījušas tā saucamo dzelteno autobusu sistēmu, kad katru rītu autobuss izbrauc pēc skolēniem un visus aizved uz skolu, bet pēc stundām atved atpakaļ uz mājām. Nedomāju, ka kādam te būtu iebildumi. Tādus piemērus varētu minēt daudz. skolu liktenis ir viens no tiem jautājumiem, kur nepieciešama pārdomāta pieeja.Gandarījumu rada tas, ka arvien aktīvāk sevi piesaka reģionālās augstskolas. augstākās mācību iestādes Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Liepājā, Ventspilī nākotnē veidos izglītotus un kvalificētus speciālistus, kas, paliekot strādāt un dzīvot reģionā, kontaktējoties ar Eiropas un citu pasaules valstu speciālistiem, iegūto pieredzi un zināšanas liks lietā, lai attīstītu un uzlabotu dzīvi ne tikai savā pilsētā, bet arī reģionā kopumā. Tieši viņi būs tie cilvēki, kuri ar savām zināšanām un uzņēmību veicinās reģiona labklājību, sekmējot ārvalstu projektu īstenošanu un investīciju piesaisti.
Mazo lauku ciemu iedzīvotāji uztraucas, ka reformas rezultātā visa apkalpojošā sfēra tiks koncentrēta reģionu centros un tāpēc samazināsies darba vietas un ienākumi. Vai šodien ir gana darba vietu un vai cēlonis to nepietiekamībai nav reformu pārrāvums? Taču šis process jāskata kompleksi, jo pati šādu centru izveidošanās spēs veicināt arī tālāko apdzīvoto vietu izaugsmi un ar laiku radīs kvalitatīvākus pakalpojumus.
Latvijā ir ļoti daudzi pozitīvi piemēri tam, kā pašvaldības, pamatojoties uz pašiniciatīvu un savstarpēji izdevīgiem principiem, apvienojas. Kā piemēru te var minēt Kandavu, kur apvienošanās notika jau 1997. gadā. Tajā pašā gadā apvienojās Ikšķiles pilsēta ar Tīnūžu pagastu, 1998. gadā – Salacgrīvas pilsēta ar Salacas, Demenes, Līdumnieku, Nautrēnu un Miglinieku pagastiem. Ir izveidojusies tā saucamā Ziemeļkurzemes apvienība, kurā ietilpst pieci pagasti no Talsu rajona un četri pagasti no Ventspils rajona. Tuvu ir Līvānu novada izveidošanās, pilsētai pievienojoties Turku un Rožupes pagastiem, arī Elejas, Lielplatones un Sesavas pagastu apvienošanās. Šajās pašvaldībās jau ir redzami «augļi», ko devusi kopīga sadarbība un projektu realizācija. Tas viss liecina, ka reformu process ir neatgriezenisks. Pieņemtais Administratīvi teritoriālās reformas likums ir labs un demokrātisks, arī pieņemtais teritorijas attīstības plānošanas likums stabilizē reformas gaitu. Valdība rīkojas ļoti demokrātiski, dodot iespēju ar likuma palīdzību lemt un diskutēt pašām pašvaldībām.
Valdības mērķis būtu vēlreiz skaidrot un argumentēt šādas rīcības lietderību.
Tā kā plānots reformu veikt līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, vēlos uzsvērt, ka reģionālās pašvaldības būs vēlētas. Tas veicinās ne tikai demokrātijas attīstību, bet arī radīs ievēlēto pašvaldības darbinieku atbildību savu vēlētāju priekšā un vienlaikus sekmēs iedzīvotāju pašapziņu jautājumā par vienu no svarīgākajām pilsoņa pienākumu izpausmēm – par aktīvu iesaisti valstī notiekošajos procesos, bet galvenais – par iespēju ietekmēt šo procesu norisi.
Vienmēr esmu centies lielu uzmanību veltīt problēmām, kas saistītas ar pašvaldībām. Sācis pildīt Ministru prezidenta pienākumus, regulāri tikos ar visiem pašvaldību vadītājiem.
Veidojot aktīvu dialogu, esmu izveidojis darba grupu valsts reģionalizācijas koncepcijas izstrādei. 19. maijā notika konference, kuras tēma bija teritoriālā reforma. Esmu gandarīts par divām atziņām, kuras vairākkārt izskanēja šo tikšanos laikā: pirmā – līdz šim nekas tāds nav bijis, otrā – šī valdība ir izdarījusi izrāvienu. Tas, protams, notiek ar aktīvu pašvaldību iesaistīšanos un atbalstu.
Līdz šim skatījāmies atpakaļ, bet pašlaik mums ir jādomā par nākotni – par sekmīgu un kompleksu mūsu valsts attīstību.
