Laipni un ieinteresēti – šādi vienmēr šķiet Pašvaldības operatīvās informācijas centra dispečeri, kuri ikdienā saņem zvanus no aktīviem un dažreiz neapmierinātiem jelgavniekiem par problēmām pilsētā. Projekta īstenotāji intervijā atzīst – ir iegūta iedzīvotāju uzticība, jo beidzot jelgavnieki redz, ka viņu sūdzības neiegulst kādā plauktā, bet krāsainie karodziņi pilsētas digitālajā kartē ikvienam ļauj sekot darbu izpildes gaitai.Taču intervijas laikā atklājas arī cita problēma – ne visi dienesti ar smagajām birokrātijas mašinērijām gatavi iesaistīties iedzīvotāju informēšanā un izmantot to rīcībā esošās jaunākās tehnoloģijas. «Pilsētsaimniecības» vadītājs Andrejs Baļčūns, visticamāk, arī būtu gatavs nosaukt vainīgo vienā no pēdējiem gadījumiem, kad operatīvās informācijas «apmaiņas punkts» klusēja par to, ka lielas ūdensvada avārijas dēļ bloķēta satiksme kādā no Pārlielupes ielām, taču amats viņam to darīt neļaujot. Kārtējo reizi vainīga jau par lamuvārdu kļuvusī «komunikācijas kļūda» un «cilvēkfaktors».Mūsdienās, kad arvien vairāk jelgavnieku lieto jaunākās tehnoloģijas, par notikumiem pilsētā uzzinām no garāmgājēju paustā sociālajos tīklos, nevis no operatīvajiem dienestiem. Tāpēc gribētos, lai tie laiki, kad, zvanot namu apsaimniekotājam, telefona klausulē skan neapmierināta dispečera balss, aizietu nebūtībā. Jo patiesībā aktuālas un precīzas informācijas iegūšana un nodošana jeb dažādu dienestu darba sazobe ne vienmēr prasa papildu resursus. Bieži vien tas ir tikai ieinteresētības jautājums. Protams, dažreiz īsziņa no «Latvenergo» par avārijas elektrības atslēgumu mājoklī pienāk vēlāk, nekā dzīvoklī iestājas tumsa, taču dažreiz nelielas «komunikācijas kļūdas» pieļaujamas.
