Ēģiptieši stāv rindā, lai tiktu pie latvieša zīmēta portreta; miljardus iegulda, lai tuksnesi apzaļumotu palmām.
Sākums 7. un 12. februāra numuros. Raibā pulkā nelielā busiņā braucam atpakaļ uz bāzi. Vāciešu tūristi un vietējie – jautri puiši. Arī man lustīgs prāts, un es sāku dziedāt vecos jaunības laika «šlāgerus» orientālā tematikā – par Mustafu, kas iemīlējies vezīra meitā, ieraugot to kādā lokālā, un kā tas viss beidzās (par laimi, bez traģiskām beigām). Otrs numurs – par suvenīriem, kurus var nopirkt visā pasaulē, piemēram, Pikaso kurpi vai Nelsona pīpi. Abi gabaliņi pirms 45 gadiem bija pasaules topos pirmajās vietās, un es Jelgavā, Lauksaimniecības akadēmijas Svētes ielas studentu ballītēs bieži tos uzdziedāju uz «bis!». Arī šoreiz publika priecīgi man palīdz, sizdama plaukstas un toverus un bļaujot līdzi «Salem aleikum! Allah sei dir gnadig!». Vakarā pienāk klāt vietējais apsargu priekšnieks un uzaicina mani uz viņa portreta zīmēšanu. Beigās sāk pārāk uzmācīgi flirtēt ar manu kundzi, es kļūstu nikns un skarbi atkratos no viņa uzmācības. Bet palīdzēja mans draugs – sunītis, kas mūs bieži pavada pastaigās pa pagalmu. Draugs draudīgi uzrūca iekaisušajam kārtībniekam, un tas paslēpās savā sargbūdā…Tik daudz portretu gribētāju, ka aptrūkstas papīrsNākamajā rītā dodamies kājām uz Šarmas veco tirgu. Nosēžos starp veikaliņiem un sāku tvert pastelī beduīnu tirgus ainavu. Apsēsties nav kur, aplaižu skatu apkārt un ieraugu skaistu ap 12 – 13 gadu vecu meitēnu. Viņa iznāk no telts un piedāvā man krēslu. Pateicos un piedāvāju pusstundu pozēt portretam. Man un apkārtējiem tirgotājiem tas iepatīkas, uzdāvinu to meitenei, un tad sākas… Nāk rindas kārtībā kādi desmit gribētāji, un līdz pusdienas laikam jau sāk pietrūkt papīrs. Pretī man pasūtītāji sniedz dažādas preces – no viņu dārgumiem. Izrādās, ka meitene ir jau 23 gadus veca un pašai pieder veikaliņš.Tad Aina ar jauko meiteni dodas man sagādāt papirusus, kas lieti noder. Pasūtītāji sniedz man tā gabaliņus, un līdz vakaram izdodas vēl kādi astoņi portreti. Tad kreisās rokas pirkstos iemetas krampis, un es kapitulēju. Vēl paliek pulciņš gribētāju, bet es ar zīmēm rādu, ka esmu uz miršanas robežas no pārpūles, un apsolos vēl nākamajās dienās pieņemt pasūtījumus. Aina lauzītā angļu un latviešu valodas dialektā palīdz cienītājus atgaiņāt. Tā mēs abi kļūstam plaši pazīstami vietējiem un es piešauju roku portretos.Ar palmām apzaļumo Sinajas pussaluĒģiptē notiek milzu apjoma darbi – tuksneša apstādīšana ar palmām. Stāda vienlaikus miljoniem lielu koku, kurus ar visām saknēm stādaudzētavā izrok un kopā ar augsni iepriekš izraktās pamatīgās bedrēs pārstāda. Katrai tiek pieslēgta saldūdens piegāde tievu caurulīšu veidā. Projekts paredzēts visai Akabas līča kūrortu zonai, plānojot nākotnē apzaļumot lielu daļu no Sinajas pussalas. Projekts izmaksā miljardiem dolāru, un tajā iekļauta jaunu kūrortu izveide. Ūdens tiek iegūts, atsāļojot jūras ūdeni, kā arī artēziskos urbumos. Miljardi ieguldīti un nāks atpakaļ ar tūristiem un jaunu darbaroku piesaistīšanu.No senās Eģiptes vēstures man visvairāk iepaticies fakts, kā viņi iemācījušies apstrādāt zemi pavisam vienkāršiem līdzekļiem – ar kapļiem, sirpjiem, spriguļiem, bet ģeniāla metode – pēc sējas dzīt pāri aitas vai kazas, lai putni neizlasa sēklu. Tas varētu noderēt arī Latvijā. Nupat jēra un kazas gaļa modē, un putni valda debesīs. Mūsu jaunie – bioloģiski tīrās produkcijas ražotāji – izglābs valsti no ekonomiska kraha. Līdzās karavīri un fellahi ar kapļiemAtgriežos pie Kairas apskates – apbrīnojami redzēt, kā senās tradīcijas un modernais savijies kopā. Pa šosejām kursē ātrgaitas auto, turpat vecpilsētā un Nīlas attekās kleķa mājām uz stabiem ceļas trešais vai ceturtais stāvs no cita materiāla – jaunai ģimenei pienākas miteklis. Uz moderno namu un debesskrāpju jumtiem un logu ailās redzami satelītu šķīvji. Gar ielām ik pa 100 metriem stāv karavīri ar automātiem, jo viss iespējams – bin Ladena līdzgaitnieki nerimstas. Gar Nīlas krastiem fellahi (zemnieki – red.) ar kapļiem un vēršiem arklos ar un sēj, blakus pukšķ traktoriņš. Par koralli – divi gadi aiz restēmNākamajā dienā līdz pusdienām sasilstam pludmales smiltīs, apcepam kaklus un ausis un saprotam, kādēļ visi ēģiptieši ir ar galvassegām. Lecīgs būdams, dabūju, ko pelnījis, un vēl mājās ārstēju savus apdegumus. Labi, ka Ainai līdzi bija pretapdeguma krēmi. Pirms izlidošanas uz mājām uzzinām, ka uz Latviju nedrīkst ņemt līdzi pludmalē atrastos koraļļu gabaliņus – vienalga, sen pārakmeņojušos vai dzīvos. Sods – 3000 dolāru vai divi gadi cietumā. Lidostā esam liecinieki, kā muitnieki ķer rokā kādu balto, kas histērijā metas bēgt, kad viņa kabatā tiek uzčamdīts neliels koraļļa gabaliņš. Sievietes parasti nepārbauda, un tām dažreiz izdodas uz mājām aizvest kādu sīkumu rokassomiņās. Bet labāk jau neriskēt. Vīrieši simtprocentīgi pakļauti šai nepatīkamajai procedūrai, un muitnieks ar ierastu žestu sāk čamdīt starp kājām un kabatās.Laimīgi pārlidojam Vidusjūrai un nolemjam vēlreiz atgriezties Ēģiptē, lai baudītu vasaru, kad Latvijā snieg.
