Viens no sliktākajiem vai pat vissliktākais pagājušā mācību gada Jelgavas skolu centralizēto eksāmenu rezultāts – to var sacīt par valsts valodu, ko mazākumtautību izglītības iestāžu audzēkņi pērn pirmo reizi kārtoja tieši tāpat kā latviešu skolēni. Lai gan pedagogi norāda uz nevienlīdzīgiem nosacījumiem valsts valodas apguvē, atbildīgie par eksāmenu – Valsts izglītības satura centrs (VISC) – apgalvo, ka pārbaudījums bijis pa spēkam katram neatkarīgi no tautības, bet īstenot atšķirīgu pieeju latviešiem un cittautiešiem neesot tālredzīgi – darba tirgū prasības visiem ir vienādas.
Kuros divdabjos rakstāms s? Vai ekspozīcija, sinekdoha, verlibrs un eposs visi ir valodniecības termini? Kuros līdzskaņos notiek pozicionālās līdzskaņu pārmaiņas? Kādas pieturzīmes nepieciešamas, lai tekstā atdalītu citātu? Vai ekonomika un tautsaimniecība ir sinonīmi? Uzraksti pārspriedumu, argumentācijai izmantojot Latvijas kultūras vai latviešu literatūras faktus. Šie ir tikai daži uzdevumi no pagājušā mācību gada centralizētā latviešu valodas eksāmena, kas izrādījies diezgan liels klupšanas akmens mazākumtautību skolēniem. Palikusi tikai rakstiskā daļaApkopojot iegūtos vērtējumus, Jelgavas 5. vidusskolas audzēkņi sasnieguši 46,3, bet 6. vidusskolas – 43,1 procentu zināšanu līmeni. Salīdzinoši, piemēram, Jelgavas Valsts ģimnāzijas rezultāts bija 69,9, 4. vidusskolas – 57,7 procenti. Kādam varētu šķist, ka nav godīgi tos pretstatīt, taču tieši uz to ir pavērsusies mūsu valsts izglītības sistēma, no pagājušā mācību gada nosakot identisku latviešu valodas centralizēto eksāmenu visām Latvijas vidējās izglītības iestādēm.Jelgavas 6. vidusskolas skolotāja Ineta Bušmane, kas vienlaikus vada arī pilsētas mazākumtautību skolu latviešu valodas pedagogu metodisko apvienību, stāsta, ka par vienādajām prasībām eksāmenā zināts jau laikus, jo sistēma uz to virzījās pakāpeniski.«Iepriekš 12. klases eksāmens bija vērsts uz lasīšanas, valodas lietojuma un rakstīšanas prasmēm. Kad saprata, ka ar klausīšanos un runāšanu mazākumtautību skolēniem iet ļoti labi, to atmeta, lai gan par šīm prasmēm eksāmenā varēja savākt visvairāk punktu un parādīt sevi. Atstāja tīro valodas lietojumu un gramatiku, kāpēc arī radās problēmas. Piemēram, ja 400 vārdu domrakstā pieļauts 16 kļūdu, skolēns iegūst nulle punktu un kopvērtējumā uzreiz par desmit punktiem mazāk. Varam paši pamēģināt – uztraukumā visādi var gadīties. Tāpēc tas nav īsti godīgi pret bērniem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā,» min I.Bušmane. Pērn B līmeni ieguvis tikai viens no 36 6. vidusskolas beidzējiem. Pārējiem nācies samierināties vien ar C (10), D (14) un E(11).Septītklasnieks ar 6. klases grāmatuLatviešu valodas skolotāja arī norāda, ka latviešu un mazākumtautību skolēniem nav vienlīdzīgas pozīcijas pašā valsts valodas apguves procesā. «Atverot 10. klases mācību grāmatu, ievadā rakstīts: tu jau septīto gadu mācies latviešu literatūru. Taču patiesībā varbūt tikai pirmo,» raksturo I.Bušmane. Latviešu valoda mazākumtautību skolās tiek mācīta no 1. klases (Jelgavas 6. vidusskolā valsts valodas zināšanu pamati tiek likti jau pirmsskolā). Līdz 6. klasei notiek četras stundas nedēļā. Tajās skolēni izmanto mācību grāmatu, kas paredzēta tieši mazākumtautību bērniem un ir vērsta uz latviešu valodas vispārēju pamatprasmju apguvi. Sākot no 7. klases, viena stunda nāk klāt, kā arī atsevišķi tiek dalīta latviešu valoda un literatūra. Šajā posmā pedagogi izmanto to pašu mācību grāmatu, ko latviešu skolu audzēkņi, tikai klasi zemāku, piemēram, septītklasnieki ver vaļā 6. klasei domāto.Iegāž viedokļa trūkums«Ir dažādas grāmatas un metodes, kā cittautu skolēni apgūst latviešu valodu. Rezultāti būs atkarīgi no katras skolas, pedagoga un audzēkņa. Eksāmenā taču nekas ārkārtējs netiek prasīts. Vienkārši latiņa ir pacelta nedaudz augstāk, lai skolēns «nebrauktu pa virsu», bet iedziļinātos un spētu saviem vārdiem argumentēt domu,» VISC pārstāvis Kaspars Špūle neuzskata, ka eksāmena sliktajā rezultātā vainojams vienotu mācību grāmatu un metožu trūkums. Turklāt gramatikas testu skolēni uzrakstījuši salīdzinoši labi. Lielākās problēmas mazākumtautību skolu audzēkņiem sagādājusi tieši pārsprieduma daļa – tajā pietrūcis savu domu un viedokļa. Piemēram, izvēloties tēmu «Vai viegli būt jaunam mūsdienu pasaulē», skolēni, ņemot talkā faktus no latviešu literatūras, cītīgi analizējuši Rūdolfa Blaumaņa «Raudupieti», bet ne vārda nav rakstījuši par mūsdienām. «Vajadzēja rakstīt no sevis, nevis atkārtot. Tā saturiski tiek zaudēti punkti,» raksturo K.Špūle.VISC pārstāvis piekrīt, ka daudziem mazākumtautību skolēniem bija zināms šoka moments, ka eksāmens tiek vērtēts tikai no rakstiskā viedokļa. Taču jau līdz šim, lai iestātos valsts augstskolās, prasīts domraksta vērtējums. Turklāt «uz darba tirgu visi aiziet vienādi». Tāpēc nevarot būt runas par atgriešanos pie iepriekšējās valsts valodas pārbaudes darba kārtības. Ar latviešu un krievu skolām identisko eksāmenu samierinājušās arī pašas izglītības iestādes. Papildu stundas gan nav nākušas klāt, bet mainās akcenti. Piemēram, lielāka uzmanība tiek pievērsta valodniecības terminoloģijai, apliecina I.Bušmane.Neizjūt spiedienu apgūt valoduTaču kopumā mazākumtautību skolēnu attieksme pret valsts valodu un tās zināšanas vērtējamas pozitīvi, atzīst Jelgavas 6. vidusskolas direktore Ilze Arbidane. «Visi bērni vairāk vai mazāk runā brīvi. Latviski runājam ne tikai latviešu valodas, bet arī citās stundās. Piedalāmies dažādos konkursos, olimpiādēs un projektos, kur jāprezentē latviski. Notiek pasākumi. Ļoti labi rezultāti sasniegti arī valsts līmeņa zinātniski pētniecisko darbu skatē,» priecājas direktore, piebilstot, ka nozīmīga loma valodas apguvē ir arī latviskai videi ārpus skolas. Tāpēc audzēkņi tiek mudināti iesaistīties dažādās interešu izglītības programmās ārpus izglītības iestādes. Piemēram, 11. klases skolniece Oļesja Guseva atzīst, ka latviešu valodu viņa lielākoties «spodrina», darbojoties Jelgavas Skolēnu domē. Citu iespēju meitenei īsti neesot – ģimenē viņa sarunājas krieviski, arī draugi Oļesjai nav latviski runājošie. «Neteiktu, ka latviešu valoda būtu ļoti grūta. Vienkārši šis priekšmets nav mans mīļākais. Īsti nepatīk valodas. Grūtības sākās vidusskolā. Samainījās skolotājas, parādījās nesapratne. Taču lielākais mīnuss ir mans slinkums,» spriež jauniete.Arī viņas klasesbiedrene Darja Smirnova piekrīt – lai gan apmeklēts latviešu bērnudārzs, mācīties latviešu valodu vidusskolā nav viegli, jo tā atšķiras no krievu valodas. Turklāt gramatika šķiet ļoti sarežģīta. Tomēr meitenes apzinās, ka labs centralizētā eksāmena vērtējums ir biļete studijām augstskolā. Tāpēc cītīgi jāmācās. Taču labākas izredzes apgūt latviešu valodu un līdz ar to kvalificēties studijām nav bijušas par iemeslu, lai izvēlētos latviešu skolu. «6. vidusskola man ir vistuvākā, un arī vecāki vēlējās, lai mācos bilingvāli un pastiprināti apgūstu krievu valodu,» izvēli atklāj Darja, noliedzot, ka izjustu kādu spiedienu, ka «tagad nu visur un vienmēr tikai latviski».Piedāvā individuālas konsultācijasPieredze gan rāda, ka mazākumtautību skolēni, kuri izvēlējušies latviešu skolu, valsts valodas eksāmenu kārtojuši labāk.«Latviešu un krievu bērnu eksāmenu rezultāti pagājušajā mācību gadā īpaši neatšķīrās. Zemāk par B līmeni mazākumtautību skolēniem nebija. Vissliktāk gāja tieši latvietim,» raksturo Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse. Viņa stāsta, ka, jau sākot mācības 7. klasē, skolēniem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā un radušās problēmas tās apguvē, tiek piedāvātas individuālas konsultācijas. Pērn tās īpaši čakli apmeklējuši trīs no septiņiem centralizētā eksāmena kārtotājiem. «Krievu bērni ir ļoti mērķtiecīgi un izceļas ar augstu atbildības izjūtu,» novērojusi direktore. Pērn iegūtie procenti latviešu valodāJelgavas Valsts ģimnāzija 69,9Elejas vidusskola 65,8Jelgavas Spīdolas ģimnāzija 65,8Jelgavas 1. vidusskola 60,1Ozolnieku vidusskola 59Jelgavas 4. vidusskola 57,7Kalnciema vidusskola 53Vircavas vidusskola 48Līvbērzes vidusskola 47,8Kalnciema pagasta vidusskola 46,9Jelgavas 5. vidusskola 46,3Jelgavas 6. vidusskola 43,1Staļģenes vidusskola 40,8Avots: VISC
