Pagājušā gada nogalē žurnāls «Veselība» un laikraksts «Diena» iedzīvotājus aicināja stāstīt par saviem ģimenes ārstiem, dodot iespēju akcijā «Meklējam labu ģimenes ārstu» pateikt viņiem paldies. Atsaucība bija liela – vēstules saņemtas no visas Latvijas. Arī jelgavnieki labus vārdus sacījuši par ģimenes dakteriem Unu Leitāni, Nelliju Salmu-Salmiņu, Dainu Vaivodi, Veltu Lazdiņu, Viveju Epiņu, Evitu Valdmani, Initu Žunnu, Andu Zīli, Iolandu Šaihulovu, Santu Ābeli un Aldi Siliņu – daži no viņiem izpelnījušies pat vairākus pateicības stāstus. Šoreiz akcijas trīs nominācijās «Mans mīļais ģimenes ārsts», «Profesionālis» un «Latvijas labākais jaunais lauku ģimenes ārsts» lielākās uzslavas izpelnījās mediķi no Rīgas, Lēdurgas, Ikšķiles un Dagdas, bet pacientu vēstules liecina – arī Jelgavā strādā atzinības vērti, saprotoši un pretimnākoši dakteri. Viena no tādām ir ģimenes ārste Inita Žunna. Par viņu saņemtas piecas sirsnīgas vēstules. Strādāt kļuvis grūtākDaktere neslēpj pagodinājumu, jo parasti lielajā skrējienā, kas gripas laikā «ieslēdzas» katram ģimenes ārstam, katrs novērtējums dod spēku traukties tālāk ar dubultsparu. «Šādi pasākumi, kur neviens ārstus nelamā, bet pasaka par viņiem kaut ko labu, ir ļoti nepieciešami. Citādi mēs tikai skrienam un ejam, un vienalga visiem neesam labi,» atzīst I.Žunna. Ārstes kabinetā cieši cita citai līdzās sagūlušas vairāk nekā 2300 pacientu kartītes. Augstskolā pirms vairāk nekā 25 gadiem I.Žunna praktizējusies pediatrijā, bet jau 15 gadu viņa pilda ģimenes ārstes funkcijas, ārstējot arī pieaugušos. Reģistratūrā dakteres tālruņa numurs nav tabu un bez liekas tielēšanās tiek nosaukts, par ko I.Žunna nosaka: «Kas tur slēpjams, pacientiem esmu pieejama visu diennakti.» To viņi uzsvēruši arī savās vēstulēs. Ārste gan tagad brīnās, kā kādreiz viņa un pacienti varējuši iztikt bez mobilajiem tālruņiem, kas daļēji pacientiem ļauj noņemt no sevis atbildību, zinot, ka jebkurā brīdī var piezvanīt un pajautāt ārstam pat pavisam mazsvarīgu sīkumu. Tāpat vēstuļu autori rakstītajā daudz piemin birokrātiju un papīru gūzmu, kas jāaizpilda ārstiem. «Pacienti jau redz tikai mazāko daļu, dokumentācija patiešām ārstiem ir «uzkrauta» nevajadzīgi liela – atskaites, taloni, veidlapas – par vienu izlietotu poti jāatskaitās vairākos dokumentos,» nosaka ārste. Citiem klājas grūtākI.Žunna atzīst, ka pacienti ārsta darbu novērtē vairāk nekā valsts vai valdība, bet pavisam apdalīta arī nejūtas, piebilstot, ka daudzu citu profesiju pārstāvjiem klājoties vēl grūtāk. «Es vienmēr saku: manis pēc finansējumu klāt var nelikt, tikai, lūdzu, neņemiet mums to nost. Vienīgā vēlme – lai transporta izmaksas palīdz kompensēt, jo kājām izstaigāt pie visiem pacientiem fiziski nevaru un, redzot, kā daudzas ģimenes cīnās par izdzīvošanu, arī naudu par transportu no viņiem paprasīt nevaru,» skaidro ģimenes ārste. Tagad paralēli ģimenes ārsta resertifikācijai viņa regulāri atjauno arī pediatra kvalifikāciju ar domu: varbūt kādreiz atkal vajadzēs pediatrus. Viņa domā, ka tas būtu nepieciešams: «Mēs, pediatri, tik daudz nebaidāmies no gados vecākiem pacientiem, cik ļoti terapeiti bīstas no mazajiem slimnieciņiem, kas neprot pateikt, kas viņam kaiš. Bērni ir specifiska pacientu grupa, tāpēc pediatrs kā speciālists būtu nepieciešams. Agrāk mazajiem nekad tik bieži nesāpēja vēders, nebija tādu alerģiju. Ārstam jāseko līdzi visam jaunākajam, un ne visiem ir laika iedziļināties pediatrijā,» uzskata I.Žunna. Pēc pieņemšanas viņa vien dažas minūtes var atvilkt elpu, jo uzreiz jau jāsteidz mājas vizītēs. Katru dienu visapkārt slimnieki vien, kā dakterei pašai izdodas «neiekrist» slimības gultā? «Uz to man atbildes nav. Man arī pacienti to pašu ir jautājuši. Nezinu, laikam imunitāte ir izstrādājusies tāda, ka vīrusi no dakteriem baidās. Šodien pat viens gripas pacients tik ļoti kabinetā klepoja, ka nedaudz bail sametās, bet pēc tam plaši atvēru logu un dziļi ieelpoju gaisu. Pret gripu jau vairākus gadus nevakcinējos, bet mašīnā vienmēr pa rokai ir pilieni, ko lietoju profilaksei. Esmu norūdījusies,» viņa smaida. Ārste atzīstas, ka pati slimības lapu izmantojusi tikai vienu reizi mūžā, dodoties uz operāciju, bet citādi vienmēr esot darbā un pacientiem pieejama. Atvaļinājuma laikā, kas nemaz tik bieži negadoties, dakteri Žunnu aizvieto kolēģe, bet tagad arī vasarā dakteriem darba daudz. Tomēr par spīti tam viņa savā dzīvē neko citu nevēlētos darīt. «Man patīk, ka pacienti atpazīst, nāk klāt, sveicinās. Es viņus visus saucu par «manējiem», kuri daudzi jau izauguši un lūdz kļūt par ģimenes dakteri arī viņu bērniem». Citāti no vēstulēmPacients kā tuvinieksĢimenes ārstei Unai Leitānei pacients ir kā tuvinieks – viņa laipni sagaida, uzklausa, rūpīgi izmeklē, piedāvā nosūtījumus pie speciālistiem un uz analīzēm, pacietīgi izklāsta izrakstīto zāļu iedarbību, paspēj pavaicāt arī par pārējo ģimenes locekļu pašsajūtu. Akūtas saslimšanas gadījumā sniedz konsultācijas telefoniski. Viņa regulāri seko jaunākajām atziņām medicīnā un farmācijā, apmeklējot kursus, bet pacienti par to ir savlaicīgi informēti. Kad presē gadās lasīt par kāda ģimenes ārsta nolaidību, mūs pārņem prieks, ka savas veselības aprūpi esam uzticējuši tik labestīgai, kompetentai un atsaucīgai ģimenes ārstei, kāda ir Una Leitāne. Katra apmeklējuma laikā mēs brīnāmies par tiem papīru kalniem, kas ārstei jāpaspēj sarakstīt. Ķiršu un Rirdanču ģimenesNe tikai ārste, bet dziedinātājaManuprāt, nav daudz labāku ārstu kā ģimenes daktere Santa Ābele. Viņa ir ne tikai ārste, viņa tiešām ir dziedinātāja. To Santa panāk ar savu sirsnību un pacietību pret katru, kas pie viņas ienāk. Viņa nevilcinās sūtīt pie speciālistiem, kad vien tas liekas nepieciešami, un rūpējas, lai pacientu vārīgās vietas tiktu regulāri pārbaudītas. Lielākais pārsteigums ir promejot, jo Santa no vecākiem cilvēkiem negrib pieņemt pat to latu, kas ģimenes ārstam pienākas. Lai mums būtu daudz tādu ārstu kā Santa Ābele!Ilgvars Silgailis Pierakstīja mazo, kaut ļoti aizņemtaGribu pastāstīt par savu ģimenes ārsti Initu Žunnu. Esmu pie šīs dakteres tikai neilgu laiku, bet jau vairākkārt viņa ir palīdzējusi gan man, gan manai jaundzimušajai meitiņai. Varu zvanīt dakterei jebkurā brīdī, arī brīvdienās, un viņa nekad nav liegusi savu padomu. Dakteres pretimnākšanu pirmo reizi izjutu grūtniecības pēdējos mēnešos, kad bija nepieciešams mazulim izraudzīties ģimenes ārstu. Uzrunāju vairākus dakterus, bet neviens negribēja jaunus pacientus, jo visiem bija pietiekami noslogoti, savukārt daktere Žunna neatteica un pierakstīja mazo pie sevis. Jau tajā brīdī no dakteres sajutu sirsnību un sapratu, ka šī ir manis ilgi meklētā ārste, kurai varēšu jautāt padomu gan par sevi, gan savu bērniņu. Visvairāk iepriecina dakteres laipnā attieksme, viņa nekad neizsaka pārmetumus, bet vienmēr paskaidro, kā labāk un pareizāk rīkoties. Viņa vienmēr izstaro siltumu un sirsnību.IlzeProt saplānot savu darba laikuAr savu ģimenes ārstu Aldi Siliņu iepazinos, tikko bija katram bija jāizvēlas savs ģimenes ārsts. Tad slimoju reti un man bija vienalga, pie kura ārsta turpmāk ārstēšos. Bet jau pēc pirmās vizītes sapratu, ka esmu sastapusi jauku, atsaucīgu un gudru ārstu. Gadiem ritot, mana veselība sarežģījās, bet ģimenes ārsts uzmanīgi un pacietīgi palīdzēja. Viņš ir braucis mājas vizītē gripas laikā, regulāri sūtījis mani pie speciālistiem. Jebkurā laikā varu viņam piezvanīt. Zinu, ka saņemšu konsultāciju. Ar gadiem viņa profesionalitāte tikai augusi. Viņš pilda arī arodārsta funkcijas Jelgavas poliklīnikā. Esmu dzirdējusi labas atsauksmes arī par darbu šajā jomā. Dakteris prot savu darbu sakārtot tā, lai katrs pacients tiktu pieņemts noteiktajā laikā, tā taupot savu un slimnieku laiku, cienot apmeklētājus. No viņa staro laipnība un sirds siltums.PacienteDēls izaudzis dakteres acu priekšāMana ģimenes ārste ir Daina Vaivode. Viņu kā savu ārsti izvēlējos pirms 24 gadiem, kad piedzima dēls. Jā, tik ilgs laiks ir pagājis, bet joprojām viņa ir mūsu ārste. Tagad dzīvoju jau citā novadā, bet vienmēr dodos tikai pie viņas. Kāpēc viņa ir laba? Dakterei ir liela pieredze, plašāks skats uz cilvēka veselību un labas zināšanas. Daina Vaivode ir vienkārša, ieturēta, inteliģenta ārste, kura vienmēr man pajautā: kas jauns Rundāles pils dārzā? Viņa vienmēr apjautājas, kādas labas grāmatas ir nākušas klajā, ko es pati lasu, jo strādāju bibliotēkā un, protams, par dēlu, jo viņš izaudzis dakteres acu priekšā. Tagad dēls jau vajadzības gadījumā pats dodas pie dakteres Vaivodes. Man ir ļoti bail no brīža, kad daktere beigs savas aktīvās darba gaitas… Aelita
